Žurnāls par zaļo dzīvesveidu
Par 2019. gada ģeovietu izvēlēti Vidzemes jūrmalas stāvkrasti. Tātad – stāvi krasti jūras malā. Ko gan daudz par to varētu rakstīt? Tomēr, pārskatot dažādos gados un dažādos gadalaikos uzņemtās fotogrāfijas, sapratu, ka īstais jautājums ir – kā to visu […] Lasīt tālāk
2018.gadā, kad par Gada koku bija izvēlēts ozols, «Vides Vēstu» rudens numurā tika publicēts raksts «Atrast jaunu dižozolu», kurā bija arī saraksts ar 20 dižākajiem ozoliem, kas, izņemot vienu, sasnieguši vismaz astoņu metru apkārtmēru. «Dabas retumu krātuves» komanda 2018. gadā […] Lasīt tālāk
Kenijas galvaspilsētas Nairobi priekšpilsētā Dandorā ir ne tikai lielākā izgāztuve, bet arī viena no lielākajām atklātajām atkritumu krātuvēm pasaulē. Ik dienu 12 hektārus plašajā izgāztuvē nonāk aptuveni 850 tonnu sadzīves atkritumu (tikpat, cik atkritumu poligonā Getliņos Pierīgā), un tā nepārtraukti […] Lasīt tālāk
Šoziem Jelgavā nozāģēja dižu ozolu, un nu Ozolskvērs palicis bez sava simbola. Dabas mīļotāji šokā, bet pašvaldības amatpersonas jūtas paglābušas desmitiem cilvēku no nāves briesmām. Vecu koku likteņa izlemšana nav viegls darbs. Iespējams, pilsētā vajadzētu atļaut dzīvot tikai jauniem un […] Lasīt tālāk
Teiču rezervātam atzinība no Eiropas Teiču dabas rezervātam piešķirta Eiropas Neskarto dabas teritoriju asociācijas (European Wilderness society) atzinība – Bronzas standarts – uz trim gadiem. Eiropas Neskarto dabas teritoriju asociācija regulāri veic auditus, lai izvērtētu, kā tiek pārvaldītas neskartās dabas […] Lasīt tālāk
Plaši protesti pret mežu izciršanu Lietuvā 2017. gadā Lietuvā tika pieņemts likums par mežu reformu (Latvijā meža nozares valsts pārvaldes reforma tika uzsākta 1998. gadā), un tā būtība ir valsts meža resursu centralizēta pārvaldība, padarot tos par industriālas ražošanas platībām. […] Lasīt tālāk
Nomirst vientuļais Džordžs 2019. gads sākās ar sāpīgu zaudējumu – sugas izmiršanu. 1. janvārī 14 gadu vecumā Havajās nomira Džordžs – pēdējais gliemežu sugas Achatinella apexfulva pārstāvis, kurš visu mūžu bija pavadījis vientulībā, kamēr pētnieki vairāk nekā desmit gadus neauglīgi […] Lasīt tālāk
Kas jauns Igaunijas dabā? Lai to uzzinātu, laikraksta «Maaleht» jeb «Zemes Avīzes» žurnālists Madis Musts (Madis Must) izjautāja Igaunijas Vides aģentūras dabas nodaļas galveno speciālistu, savvaļas dzīvnieku pētnieku Pēpu Menilu (Peep Männil). Kā klājas Igaunijas lāču saimei? Lāču populācija pēdējos […] Lasīt tālāk
Ne viens vien, raugoties aļņa fotoportretā, ir nodomājis: zirgs ar ragiem. Pēc dabas būdams mierīgs un nesteidzīgs, tas radis visu uztvert mierīgi, jo nav daudz to, kas spētu nodarīt alnim gauži. Alnis pavisam noteikti ir veiksminieks – izdzīvotājs. Tā senči […] Lasīt tālāk
Jau gadus desmit Ruslans Matrozis pieraksta dažādus interesantus dabaszinātņu vēstures faktus. Izrādās, pirms gadiem 800 publicēta pirmā ziņa par putniem mūsdienu Latvijas teritorijā. 1255. gadā Rīgu apmeklējis viduslaiku zinātnieks Alberts Lielais (Albertus Magnus, 1193?–1280), kurš savā darbā «De anumalibus» bija iekļāvis […] Lasīt tālāk