Kenijas galvaspilsētas Nairobi priekšpilsētā Dandorā ir ne tikai lielākā izgāztuve, bet arī viena no lielākajām atklātajām atkritumu krātuvēm pasaulē. Ik dienu 12 hektārus plašajā izgāztuvē nonāk aptuveni 850 tonnu sadzīves atkritumu (tikpat, cik atkritumu poligonā Getliņos Pierīgā), un tā nepārtraukti aug. Ap izgāztuvi izveidojušies Korogočo, Baba Ndogo, Mathares un Dandoras graustu rajoni, kuros dzīvo aptuveni 700 000 cilvēku.
Izgāztuve bijušajā karjerā Nairobi upes ielejā ar Pasaules Bankas atbalstu izveidota 1975. gadā. Jau 2001. gadā tā bija pilna, bet, par spīti tam, šeit joprojām tiek vesti sadzīves, rūpnieciskie, lauksaimniecības un pat medicīniskie atkritumi.
Izgāztuve ir ne tikai viens no būtiskākajiem Nairobi piesārņojuma avotiem, bet arī iztikas avots aptuveni 4000 cilvēku, kuri ir tieši iesaistīti Dandoras atkritumu «biznesā». Nabadzīgākajiem izgāztuve ir pēdējā cerība, lai izdzīvotu, tajā pašā laikā pakļaujot sevi milzīgam piesārņojumam.
Liela daļa atkritumu tiek sadedzināti, tā būtiski piesārņojot gaisu un apdraudot vietējo iedzīvotāju veselību. Izgāztuves tuvumā ir vairākas skolas, un bērniem nākas elpot dūmus, kas satur toksiskas un kancerogēnas vielas. ANO Vides programma (UNEP), kuras galvenā mītne atrodas tikai astoņus kilometrus no izgāztuves, veikusi vairākus pētījumus, kas uzrādījuši bīstami augstas smago metālu koncentrācijas vidē un vietējo iedzīvotāju organismā, kur svina un kadmija koncentrācija bija attiecīgi 13 500 ppm un 1058 ppm (salīdzinājumam: Nīderlandē šo vielu koncentrācija cilvēka organismā bija attiecīgi tikai 150 ppm un 5 ppm). Aptuveni pusei no 328 izmeklētajiem bērniem un jauniešiem, kuri dzīvo izgāztuves tuvumā, tika novēroti elpošanas ceļu traucējumi un svina daudzums asinīs būtiski pārsniedza Pasaules Veselības organizācijas noteiktās drošās robežas – 10 µg uz decilitru asiņu. Atkritumu vācēji ir pakļauti arī iekšējo orgānu, ādas un parazītu izraisītām slimībām.
Cauri izgāztuvei tek Nairobi upe, kas situāciju pasliktina vēl vairāk, jo lietus ūdens atkritumus un dažādas ķīmiskās vielas noskalo upē un izplata ļoti plašā teritorijā – līdz pat Indijas okeānam.
Dandoras izgāztuvei ir skumja vēsture, šeit notikušas vairākas traģēdijas, tādēļ pēc astoņus gadus ilgas plānošanas Nairobi pilsētas dome 2012. gadā to vēlējās slēgt, taču domstarpības starp pilsētas pašvaldību un Kenijas lidostu, kuras tuvumā bija paredzēts izgāztuvi pārcelt, šo procesu ir apturējušas. Tā nu šī izgāztuve turpina eksistēt, pārkāpjot vairākus Kenijas konstitūcijas pantus. Savukārt sabiedrība spiesta samierināties, ka viegls risinājums šim lielākajam un nekaunīgākajam cilvēktiesību un vides veselības pārkāpumam valstī tik drīz nav sagaidāms.
Vietējās skolas skolotāji stāsta, ka bērni bieži neapmeklē skolu, lai dotos strādāt izgāztuvē. Tas ir briesmīgs īstermiņa risinājums lielai, sarežģītai un samilzušai sociālai un ekonomiskai problēmai. Ja šie bērni neiegūs pat pamatizglītību, viņi nekad nespēs izrauties no nabadzības, kurā dzīvo.
Vairākas starptautiskās organizācijas ir iesaistījušās Dandoras vides un sociālo problēmu risināšanā. Piemēram, Vācijas Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija šeit ir izveidojusi izglītības centru. Taču bez vietējo kopienu iesaistīšanās risinājums nav iespējams. Kā saka Oluoch Japheth Ogola – žurnālists, kurš strādā Sv. Džona katoļu baznīcā Korogočo: «Aizstāvībai un cīņai par cilvēku brīvību jābūt pašu cilvēku virzītai.» Vietējo iedzīvotāju komiteja pilsētai ir izvirzījusi vairākas prasības – izgāztuves slēgšanu, rekultivāciju, atkritumu apsaimniekošanas modernizēšanu, otrreizējās pārstrādes infrastruktūras attīstīšanu un nodošanu vietējo kopienu pārvaldībā, lai nodrošinātu ienākumus. Diemžēl šo ideju īstenošana ir apstājusies finansiālu un politisku intrigu dēļ.
Jānis Brizga; autora foto