Vairāk nekā 40 triljoni ASV dolāru gadā – tā zinātnieki ir novērtējuši ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtību pasaulē viena gada laikā. Tajā ietilpst gan tas, ka dažādu slimību ārstēšanai tiek izmantoti augu un dzīvnieku valsts produkti, gan koku attīrītais gaiss (novērtēts, […] Lasīt tālāk
Autors: Jānis Brizga
Ja visi pasaulē dzīvotu tā, kā dzīvo «vidējais latvietis», būtu nepieciešamas divas planētas Zeme. Tā secināts Pasaules Dabas fonda veiktajā pētījumā par Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu […] Lasīt tālāk
Desas un automašīnas ir vainojamas pie klimata pārmaiņām. Maize ir vainīga, ka aizaug upes un ezeri. Kvēlspuldzes ir vainojamas pie tā, ka līst skābie lieti. Mēbeles un apģērbs veicina ozona cauruma veidošanos, minerālmēslu lietošana – toksisko piesārņojumu. Šie ir dažādu […] Lasīt tālāk
Pirms 150 gadiem otrā lielākā rūpniecības nozare ASV bija vaļu eļļas ieguve – to izmantoja gandrīz ikvienas mājas apgaismošanā. Taču lielā pieprasījuma dēļ vaļu skaits okeānā strauji samazinājās, tādēļ vaļu eļļas cena strauji pieauga. Cilvēki ātri vien pārorientējās uz citu […] Lasīt tālāk
Lai cilvēce vēl kādu laiku varētu pastāvēt uz Zemes, tai jāmācās no dabas. Lai pārkārtotu domāšanu un pēcāk arī dzīves modeli, ir ne tikai jāizprot augu, dzīvnieku un arī mikroorganismu ekosistēmu darbības pamatprincipi, tie arī jāpielieto, veidojot attiecības ar vidi […] Lasīt tālāk
Eiropas Komisijas un Nacionālā zinātniskā fonda 2001. gada aptaujas dati liecina, ka viena ceturtā daļa amerikāņu un trešā daļa eiropiešu uzskata, ka Saule griežas ap Zemi. Galilejs par to droši vien būtu ļoti satriekts, ņemot vērā cenu, ko viņš samaksāja […] Lasīt tālāk
Kādreiz ogles bija viens no galvenajiem enerģijas ieguves veidiem, bet, aktualizējoties vides problēmām, tās tika aizstātas ar videi draudzīgāko gāzi. Taču pēdējā laikā, saasinoties enerģētikas jautājumiem, ogles atkal ir kļuvušas par pievilcīgu enerģijas ieguves veidu. Par ogļu izmantošanu enerģijas ieguvē […] Lasīt tālāk
Kodolreaktoros izmantotā degviela ir īsts radioaktīvo vielu kokteilis – tā satur urānu, plutoniju, cēziju, stronciju, tehnēciju, neptūniju un citas vielas. Mārvins Rezņikovs (Marvin Resnikoff) no Radioaktīvo atkritumu pārvaldības asociācijas Ņujorkā apgalvo, ka kodolreaktoru degviela neitronu apstrādes procesā kļūst 2,5 miljonus […] Lasīt tālāk
Kodolreaktora celtniecība ir laikietilpīgs un komplicēts process. Būvniecības vietai ir jābūt gan ģeoloģiski, gan visādi citādi drošai. Otrs nosacījums ir ūdens krātuves tuvums, jo kodolreaktora dzesēšanai ir nepieciešams liels ūdens apjoms – viena reaktora dzesēšanai vajag līdz pat 136 miljonus […] Lasīt tālāk
Kauņas Universitātes zinātnieki ir analizējuši atomenerģijas nākotnes iespējas Baltijas valstīs un secinājuši, ka jauna kodolreaktora celtniecība Lietuvā līdz 2020. gadam būtu ekonomiski pamatota, ja alternatīvu energoresursu cenas saglabātos augstas un nebūtu iespējams importēt elektroenerģiju no Krievijas. Tiek arī prognozēts, ka […] Lasīt tālāk