Kas interesants Igaunijas pierobežā?
Dabas aizsardzības pārvalde šogad līdz novembrim ik pa laikam aicinās uz pasākumu ciklu «Piedzīvojums Ziemeļgaujā», lai cilvēki varētu izzināt aizsargājamo ainavu apvidu «Ziemeļgauja» un vērtīgos dabas objektus tajā, kā arī līdzdarboties dabas vērtību saglabāšanas darbos.
Pasākums 8. jūnijā būs veltīts parkveida pļavām, dižkokiem un vecupēm. Vispirms notiks dižkoku atbrīvošana Valkas novada Zvārtavas vai Valkas pagastā, pēc tam – pārgājiens Marsu apkārtnē, iepazīstot parkveida pļavas un aizsargājamos augus un izzinot vecupju veidošanās procesus. Jūlija beigās Apes novada Virešu pagastā plānots brauciens ar laivām pa Gauju no Tirziņas ietekas līdz Virešu tiltam. Pa ceļam ar izkaptīm, kapļiem un grābekļiem iecerēts attīrīt Gaujas straujteces posmu no ūdensaugu aizauguma. Septembrī pasākums būs veltīts iekšzemes kāpām – pārgājienā Valkas novada Zvārtavas pagastā 15 kilometru garumā varēs iepazīt vienu no lielākajiem iekšzemes kāpu masīviem Latvijā – Cirgaļu kāpas. Savukārt novembrī notiks lašu nārsta vērošanas pārgājiens gar Vecpalsas upi Smiltenes novada Grundzāles un Palsmanes pagastā, Apes novada Virešu pagastā.
Plašāka informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv vai sazinoties ar vecāko valsts vides inspektori Rūtu Zepu (tālruņa numurs 26361362, e-pasta adrese ).
Dabas koncertzālē apdziedās viendienīti
«Dabas koncertzāles» šā gada varonis ir viendienīte, un šim neparastajam ūdens kukainim veltītās mūzikas, mākslas un video performances notiks 5. jūlijā Skrīveru novada «Satekās» un 20. jūlijā Līgatnē, pie pārceltuves pār Gauju.
Parastā viendienīte (Ephemera vulgata) ir ūdens kukainis, un to kāpuri dzīvo tikai tīrā, galvenokārt tekošā ūdenī, tādēļ šā gada «Dabas koncertzāles» koncertvietas izvēlētas upju tuvumā. Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ihtiologs Arkādijs Popels viendienītes pēta visu mūžu, tāpēc zina teikt, ka kukainīša mūžs ir pavisam īss – no dažām stundām līdz 10 dienām, tomēr parasti tie nedzīvo ilgāk par vienu dienu. Viendienītes uzturas pie dažādiem ūdeņiem, tomēr pārsvarā tekošiem un tīriem. Ļoti labi viendienītes var atpazīt pēc to kustībām – tām raksturīga strauja pacelšanās gaisā un ātra planēšana lejup. Latvijā mīt aptuveni 50 viendienīšu sugu.
Informācijai par «Dabas koncertzāli» sekojiet līdzi mājaslapā www.dabaskoncertzale.lv un sociālajos tīklos, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv.
Meklē Eiropas kokvardi
Vasaras sākumā Kurzemes pusē pievakarēs atskan Latvijas skaļāko abinieku – Eiropas kokvaržu – tarkšķošā dziesma, kas jaudīgāka pat par lakstīgalu treļļiem. Šogad, 31 gadu pēc Eiropas kokvaržu atkalatjaunošanas projekta sākuma Latvijā, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs nolēmis izpētīt šo abinieku izplatību, tādēļ lūdz iedzīvotāju palīdzību kokvaržu apdzīvoto dīķu meklējumos. Ja dzirdat kokvardes balsi, lūdzam par to ziņot, rakstot uz e-pasta adresi vai zvanot uz tālruņa numuru un norādot pēc iespējas precīzāku dīķa atrašanās vietu un paša ziņotāja tālruņa numuru saziņai ar zoodārza speciālistiem, kuri centīsies klātienē apsekot «varžainākās» vietas.
Eiropas kokvarde Latvijā bija faktiski izzudusi suga jau kopš 19. gadsimta beigām. 1988. gadā Rīgas zooloģiskais dārzs uzsāka unikālu šīs sugas atkalatjaunošanas (reintrodukcijas) darbu, izlaižot dabā Embūtes pagastā (pašlaik – dabas liegums «Blažģa ezers») zoodārzā izaudzinātus kokvardēnus. Piecu gadu laikā tika izlaisti 4110 vardulēnu. No 1995. līdz 1999. gadam gandrīz 2000 kokvardēnu uzsāka dzīvi dabā netālu no Ēdoles. Šobrīd nav drošu ziņu par to, cik lielu teritoriju apdzīvo savulaik izlaisto abinieku pēcnācēji, taču jau gadsimtu mijā skaļā kokvaržu kurkstēšana skanēja dīķos Bunkā, Vecpilī, Kalvenē, Vaiņodē un daudzviet citur, visai tālu no izlaišanas vietas. Nu pienācis laiks «inventarizācijai», lai saprastu, kāds šajos 30 gados ir bijis ņiprās kokvardītes atgriešanās ceļš Latvijā. Pamanīt šo zaļo, tikai dažus centimetrus lielo un labi maskējušos abinieku garā zālē, avenājos vai uz zemāku krūmu lapām ir teju neiespējami, tāpēc visvienkāršāk to meklēt maijā, kad nelielos nārsta dīķos kokvaržu tēvi rīko ļoti skaļus un tālu dzirdamus koncertus. Rīgas zoodārza speciālisti būs ļoti pateicīgi katram, kurš atsūtīs ziņu par šādu dīķu atrašanās vietu.