Kukaiņu māju arhitektūra

Kukaiņu māju galvenais uzdevums ir palīdzēt mūsu mazajiem brāļiem – kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Kukaiņiem, tāpat kā mums, nepieciešamas mājas. Tie, tāpat kā mēs, rūpējas par saviem bērniem – kāpuriem. Vienas sugas kukaiņi, tāpat kā mēs, mīl viens otru, draudzējas, izjūt prieku un sāpes. Rūpēm par kukaiņiem ir arī tīri praktisks mērķis – tie taču ir galvenie ziedaugu apputeksnētāji! Tāpēc kukaiņu mājas ir jāveido apputeksnētāju vēlmēm atbilstošas un jāizliek gan pilsētās un ciemos, gan intensīvas lauksaimniecības rajonos, kur biodaudzveidība ir samazināta.

Cik no Latvijā redzētajām kukaiņu mājām ir piemērotas tieši kukaiņiem? Vērmanes dārza māja Rīgā ir izcila dizaina ziņā cilvēku izpratnē, taču tai apdzīvoti ir tikai bēniņi, kas iepatikušies vientuļajām bitēm, jo tur salikti sagrieztu niedru kūlīši. Pārsteidzoši, ka Rīgas centrā ir vientuļās bites! Būtu bijis labāk, ja māja nebūtu uzlikta uz flīzēm.

Piedalījos kukaiņu mājas atklāšanā Kārķos 2016. gadā. Ļoti patika vietējo bērnu pozitīvā attieksme pret mājas būvniecību. Cik tas bija efektīvi? Pēc gada apskatot māju, pamanīju, ka tikai saurbtajos baļķēnos dzīvo bites. Pārējais bija neapdzīvots tuksnesis, kur klīda daži sīkzirnekļi.

Kādēļ, pēc manām domām, šīs kukaiņu mājas ir maz piemērotas kukaiņiem? Tāpēc, ka māju būvētājiem ir nepilnīgas zināšanas par kukaiņu bioloģiju un prasībām pret dzīves vidi. Glīti čiekuri, miziņas, smalki kociņi, skujas, skaliņi, siens, salmi, kā arī drenu caurules un ķieģeļi kukaiņiem ir vienaldzīgi.

 

Vientuļo bišu labsajūtai

Ir kukaiņi, piemēram, bites, lapsenes, kamenes vai skudras, kas apveltītas ar «kopīgo saprātu», katrs īpatnis dara savu darbu saimes dzīvotspējai, un paši uzbūvē mājas. Taču ir arī individuālisti, piemēram, vientuļās bites. To Latvijā ir apmēram 250 sugu. Tieši šīm bitēm galvenokārt domātas kukaiņu mājas. Vientuļās bites ir ar visai atšķirīgu dzīvesveidu. Vienām patīk veidot savu māju koksngraužu izveidotajās alās atmirušu koku stumbros. Zīdbitēm liekas, ka vislabākās alas ir izrokamas irdenos smilšakmeņos un sausās nogāzēs. Zemesbitēm patīk veidot alas augsnē. Koksnes bitēm visnoderīgākais materiāls ir sagrieztu niedru kūlīši – tām liekas, ka niedre ir tas pats koks, jo abi sastāv no celulozes. Sagrieztus niedru kūlīšus var izkarināt jebkurā dārzā – ziedošo augu apputeksnēšana garantēta. Jau sensenos laikos mūsu tautieši neapzināti veicināja šo bišu saglabāšanu, būvējot mājas ar niedru jumtu.

Otrajai bišu grupai – minerālus mīlošajām – vajag izveidot mākslīgus «smilšakmeņus». Tās augstu novērtēs ģipša lējumus: gipša masu ielej formā apmēram 10 cm biezumā, ļauj ģipsim pāris nedēļu sacietēt un izžūt. Tad jāsaurbj simtiem caurumu 4–7 mm diametrā un 8–10 mm dziļumā. Šādas kukaiņu mājas ir biezi apdzīvotas – tur mitinās ne tikai bites, bet arī racējlapsenes, krāšņlapsenes un zirnekļi. Pagaidām nesaprotu, kādu mājvietu piedāvāt zemesbitēm – iespējams, tām pietiek ar reti izmantota zemesceļa sablietēto augsni.

 

Ģipša urbumi

Ideja par kukaiņu mājām no ģipša radās, kad 2014. gadā organizēju urbšanas darbnīcu pasākumā «Dabas koncertzāle». Koncerts bija veltīts devona bruņuzivij. Ar devonu saistās arī smilšakmeņi un tajos dzīvojošās zīdbites. Piemēram, Sietiņiezis savu nosaukumu ieguvis no tā, ka tajā daudzviet redzamas neskaitāmas bišu aliņas. Izdomāju, ka bišu dzīvi var atvieglot ar piemērotu aliņu veidošanu. Tā radās ideja par saurbtiem ģipša lējumiem. Tādā pasākumā, protams, viss – gan paši urbēji, mani ieskaitot, gan apkārtne – viss bija ģipša putekļu pārņemts. Taču rezultāts ar bišu ligzdām piemērotiem caurumiem ir gandarījums. Var arī vienkāršāk, taču ilgāk – mīkstā mālā iespiest atbilstoša lieluma caurumus.

Tomēr var uztaisīt arī tādas kukaiņu mājas, kuras noder ne tikai bitēm, kas ir sausummīles, bet arī bezmugurkaulniekiem – mitrummīļiem. Līdz šim visi kukaiņu mājas būvējuši ar jumtu, lai pasargātu to no nokrišņiem. Taču daudziem bezmugurkaulniekiem ir nepieciešams tieši slapjums. Mājas konstrukcijā varētu paredzēt nokrišņu novadīšanu uz pamatiem jeb mājas «pagrabu». Tur vislabāk novietot trūdošus lapkoku baļķēnus ar mizu tā, lai tie saskartos ar augsni. Pagrabs varētu iepatikties mitrenēm, skudrām un trūdēdājām vabolēm, labos mitruma apstākļos te ieviestos trūdodiņi un citi odveidīgie, pat sliekas, kā arī daudz dažādu sīkdzīvnieku – bruņērces, kolembolas, daudzkāji.

Kukaiņu mājas lieti noder arī kā pārziemošanas vietas gan kukaiņiem, piemēram, mārītēm un zeltactiņām, gan citiem bezmugurkaulniekiem. Tāpēc svarīgi, lai māja balstās uz augsnes un ir pēc iespējas biezāka.

Un pēdējais ieteikums – mājas fasādei jābūt vērstai pret austrumiem vai dienvidiem, bez noēnojuma, jo kukaiņiem patīk siltums.

Veiksmīgu būvniecību un radošu pieeju!

Voldemārs Spuņģis