«Reģistrējies kā kompostētājs!» – ar šādu aicinājumu Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA) aicina ikvienu iesaistīties bioloģisko atkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņā «Kompostētāju klubs». Kompostēšana ir senākā bioloģisko atkritumu pārstrādes metode, un līdz šim neko labāku daba nav izdomājusi. Pārvēršot bioatkritumus kompostā, mēs teju uz pusi varam samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, turklāt, ja starp plastmasas un papīra iepakojuma atkritumiem nebūtu pūstošu mizu un ēdiena atlieku, tos varētu efektīvāk pārstrādāt, samazinātos siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijas, uzlabotos dabīgā augsnes auglība bez minerālmēslu lietošanas.
Viss par «Kompostētāju klubu» atrodams Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vietnes www.lasa.lv sadaļā «Kompostētāju klubs» – piereģistrējies un dalies savā pieredzē, uzzini aktualitātes, iegūsti noderīgu informāciju par bioatkritumu pārstrādi un to, kā komposta un enerģijas ražošanā izmantot pārstrādes tehnoloģijas ar mazāku ietekmi uz vidi, bet lielāku pievienoto vērtību. Mēs vēlamies palielināt sabiedrības izpratni un zināšanas par bioatkritumu pārstrādes nepieciešamību, popularizēt biotehnoloģijas, kas novērstu bioatkritumu tiešu apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonos, kā arī mazināt sabiedrības aizspriedumus par kompostēšanu un iegūto kompostu.
Visvairāk metāna – no papīra un veca apģērba!
Poligonu Direktīva 1999/31/EK nosaka, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai ierobežotu atkritumu rašanos, veicinātu to pārstrādi un reģenerāciju, kā arī reģenerēto materiālu un enerģijas patēriņu. Varbūt ir grūti noticēt, bet bioatkritumi, kas dabiskos apstākļos ātri sadalās, nonākot kopējā nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmā, ne tikai padara neiespējamu turpmāku atkritumu pārstrādi, bet arī negatīvi ietekmē klimata mainību.
Bioatkritumi sadzīves atkritumu poligonos pūst anaerobos apstākļos un rada metāna gāzi (CH4), kas klimatam kaitē aptuveni 21 reizi spēcīgāk nekā oglekļa dioksīds CO2. Metāna gāzi, anaerobos procesos sadaloties, rada atkritumi, kuru sastāvā ir viegli sadalāmais organiskais ogleklis (DOC). Vislielākais DOC (pēc masas %) īpatsvars ir papīram un dabīgo materiālu tekstilijām – 40%, koksnes un salmu atkritumiem 30%, dārza un parku atkritumiem, kā arī citiem pūstošiem nepārtikas atkritumiem – 17%, pārtikas atkritumiem – 15%. Tāpēc šie atkritumu veidi ir jānovirza no tiešas apglabāšanas atkritumu poligonā, attīstot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes tehnoloģijas – reģenerāciju, kompostēšanu un anaerobo fermentāciju.
Šķiroto un nešķiroto atkritumu apstrādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir strādnieku roku dabs pie slīdošās lentes, un diez vai kāds vēlētos atlasīt PET, polietilēna plēves un makulatūru no puvekļiem. Bioatkritumi, kas mitrina un piesārņo citus materiālus kopējā atkritumu plūsmā, neļauj vai pat pilnībā liedz iespēju atšķirot otrreizējās pārstrādes materiālus.
Analizējot mājsaimniecības atkritumu sastāvu Latvijas pašvaldībās, izrādās, ka bioatkritumi ir līdz 42%! Kā liecina pētījumi, valstīs, kurās ir mazs iedzīvotāju blīvums, kā tas ir arī Baltijā, ir mazākas cerības ieviest efektīvu centralizētu bioatkritumu savākšanu un pārstrādi. Tas būtu iespējams tikai lielākajās pilsētās. Savukārt mazajās pašvaldībās vairāk ir jāpopularizē kompostēšana uz vietas. Nav lielu problēmu nopirkt kompostētājus – bioreaktorus, kas paredzēti vienas vai vairāku ģimeņu vajadzībām arī pie mums. Tie noderētu arī bērnudārziem, dzīvokļu kooperatīviem, kafejnīcām, ēdināšanas uzņēmumiem un skolām.
Kur izmantot kompostu?
Saskaņā «Kompostētāju kluba» apkopoto mājsaimniecību pieredzi, iedzīvotāji pārsvarā izmanto kompostu savās puķu dobēs, pagalmu apzaļumošanā, dārza zālienam, sakņu dārzā, mazdārziņa augsnes ielabošanai un istabas puķu mēslošanai.
Savukārt 37 pašvaldību apkoptā pieredze bioatkritumu apsaimniekošanā liecina, ka jau šobrīd teju puse no tām zaļos parka un dārza atkritumus kompostē uz vietas, astoņas pašvaldības pieņem zaļos atkritumus arī no iedzīvotājiem, ja tie paši nogādā tos uz atkritumu šķirošanas laukumu vai to savākšanai speciāli norādītu vietu. Pašvaldības šo kompostu izmanto apzaļumošanā un kapu uzturēšanas vajadzībām. Savukārt šķeldu izmanto dabas taku, celiņu un sporta trašu veidošanā, apstādījumu mulčēšanā, kā arī realizē siltumražotājiem. Apstrādātas notekūdeņu dūņas vai to komposts tiek realizēts lauksaimniecībā, taču vēl joprojām dažās pašvaldībās tās uzglabā bez vēlmes izmantot. Pašvaldības būtu gatavas zaļos atkritumus kompostēt aktīvāk, taču tam ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā mazo kompostēšanas laukumu izveidei, kā arī Eiropas Savienības fondu nansiāls atbalsts. Liela daļa pašvaldību norādījušas, ka zaļo atkritumu apsaimniekošana tiek uzticēta atkritumu apsaimniekotājiem, kuri nogādā tos turpmākai pārstrādei kompostēšanai vai apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos. Tāpēc reģionālo atkritumu saimniecības infrastruktūras objektu attīstībai ir un būs stabila vieta kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, pielietojot tehnoloģijas, kas samazina bioatkritumu tiešu apglabāšanu.
2006. gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» sadarbībā ar uzņēmumu «Meliorators J» ierīkoja izmēģinājumu audzes kārkliem, bet gadu vēlāk arī priežu, apšu hibrīdu, bērzu, melnalkšņu un zviedru zemes kārklu klona ‘Sven’ stādījumiem. Tagad rekultivētajā karjerā ir saaudzis skaists melnalkšņu un bērzu mežs. Iegūtie rezultāti liecina, ka kompostu, kas gatavots no zaļajiem dārza un parka atkritumiem un notekūdeņu dūņām, lieliski var izmantot, ierīkojot ilggadīgos ātraudzīgos kokaugu stādījumus, to var bērt uz apdobēm kā virsmēslojumu, tas ir piemērots degradētu teritoriju rekultivācijai.
Projekts tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdz nansējumu no 10. februāra līdz 30. novembrim. Kampaņas ietvaros jau notikuši divi semināri – «Zaļo atkritumu apsaimniekošana – nepieciešamība, iespējas un izaicinājumi» Ķekavā un «Pārtikas atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde» Brocēnos. Semināru materiāli ievietoti «Kompostētāju kluba» mājaslapā.
Ināra Teibe, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2015