Latvijā joprojām ir plašas atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas. Viens no nozīmīgākajiem un visvairāk izmantotajiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem ir koksne, jo Latvijā ir ne tikai liels neizmantoto mežizstrādes un meža kopšanas koksnes atlikumu apjoms, bet arī visi nepieciešamie apstākļi ātraudzīgo kārklu, alkšņu, apšu un citu tamlīdzīgu koku sugu audzēšanai. Kurināmajai koksnei ir stabila vieta arī Zviedrijas energobilancēs, un tās īpatsvars enerģijas ražošanā pēdējos gados strauji pieaug, liekot meklēt jaunus enerģētiskās koksnes avotus un risinājumus efektīvākai esošo resursu izmantošanai. Lai salīdzinātu Latvijas un Zviedrijas situāciju enerģētikas jomā un noskaidrotu, kādas ir jaunākās tendences koksnes energoresursu izmantošanā, uz sarunu aicinājām nozares speciālistus.
Magnuss Petersons, meža enerģijas konsultants.
Magnuss ir zviedrs, kurš Latvijā ieradās pirms diviem gadiem, lai strādātu par izejvielu piegādātāju granulu rūpnīcā. Pēc uzņēmuma slēgšanas viņš palika Latvijā un pašlaik darbojas kā konsultants.
Didzis Palejs, Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis un vadītājs.
Latvijas Biomasas asociācijā ir apvienojušies Latvijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar biomasas ražošanu un tirdzniecību. Asociācijas mērķis ir popularizēt biomasas izmantošanu enerģētikas jomā Latvijā un panākt, lai vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas enerģētikā būtu absolūta prioritāte.
Andis Lazdiņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» pētnieks meža vides enerģētikas un meža tehnoloģiju jomā.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» ir viens no vadošajiem meža pētniecības centriem Baltijas valstīs. Pētījumi meža enerģētikas jomā institūtā notikuši jau kopš 1980. gadiem, tomēr lielāka interese radusies pēc 2000. gada, pieaugot enerģētiskās koksnes cenai un šā sortimenta nozīmei meža saimnieciskās izmantošanas ciklā. Pašlaik institūtā tiek veikti pētījumi par enerģētiskās koksnes sagatavošanas un piegāžu tehnoloģijām, kā arī resursiem galvenajās un kopšanas cirtēs, meža infrastruktūras objektos (meliorācijas sistēmās) un enerģētiskās koksnes plantācijās.
Dagnija Lazdiņa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» pētniece, specializējusies meža atjaunošanas un enerģētiskās koksnes plantāciju jomā.
Mārtiņš Zeps, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» eksperts, nodarbojas ar hibrīdās apses audzēšanas jautājumu izpēti.
Guntis Grandāns, AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienības LVM Sēklas un stādi direktors.
AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienība LVM Sēklas un stādi nodarbojas ar meža koku sēklu, meža koku stādu un dekoratīvo stādu ražošanu.
Indra Oškuroka, Olaines kokaudzētavas vadītāja, praksē ir iepazinusies ar kārklu plantāciju audzēšanas nosacījumiem.
Efektīva koģenerācija
Magnuss Petersons: Zviedrijā enerģētiskās koksnes patēriņš patlaban aug ļoti strauji. Tas saistīts gan ar to, ka mums pašiem nav savu fosilo resursu, gan ar to, ka Zviedrijā ir izveidota efektīva elektrības sertifikācijas sistēma. Šīs tirgus atbalsta sistēmas mērķis ir līdz 2016. gadam par 17 teravatstundām palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu (salīdzinājumā ar 2002. gadu). Elektrības sertifikācijas sistēma, kas atbalsta elektrības ražošanu no atjaunojamās enerģijas resursiem, veicina vietējo resursu pilnīgu izmantošanu. Mēs prognozējam, ka nākotnē lielākā daļa Zviedrijā patērēto energoresursu nāks tieši no meža: mežistrādes atliekas no galvenās cirtes, sīkkoki no jaunaudzēm, kā arī visa zāģētā koksne, kas neatbilst kvalitātes standartiem, un koku sugas, kuru apaļkoksnei ir zemāka komerciālā vērtība. Turklāt pašlaik Zviedrijā ir aizvien pieaugoša interese arī par celmiem un to izstrādi enerģētiskās koksnes sagatavošanai. Prognozēju, ka enerģētiskās koksnes patēriņa pieauguma rezultātā nākotnē izteikti pieaugs kombinētajā ciklā – siltums un elektrība – saražotās enerģijas daudzums.
Andis Lazdiņš: Kombinētajā ciklā elektroenerģiju un siltumenerģiju var saražot koģenerācijas stacijās, kas darbināmas ar biokurināmo – šķeldām, skaidām un kūdru. Mūsu koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju var pārdot AS «Latvenergo», bet siltumenerģiju – centralizētās siltumapgādes patērētājiem. Tomēr pašlaik Latvijā darbojas tikai atsevišķas biomasas koģenerācijas stacijas, kurām nav būtiskas nozīmes kopējā enerģijas bilancē.
Magnuss Petersons: Tomēr, jo lielāka stacija, jo dārgākas ir izejmateriālu piegādes izmaksas. Tieši tāpēc mēs Zviedrijā gribam būvēt 10 MW stacijas, kurām nepieciešams mazāks izejvielu piegādes apgabals. Jo lielāka stacija, jo vairāk izejmateriālu vajadzīgs, līdz ar to rodas papildu sarežģījumi, tāpēc 10-20 MW stacijas varētu būt optimālākais variants.
Didzis Palejs: Zviedrijas mērķis, būvējot jaunas koģenerācijas stacijas, tuvākajos gados ir radīt papildus 13-15 TWh ražošanas jaudas. Salīdzinājumam: ikgadējais Latvijas kopējais elektrības patēriņš ir 7 TWh, siltumam – apmēram tikpat. Zviedriem katru gadu ražošanas jauda aug aptuveni par 3-4 TWh, tas nozīmē, ka viņu ražošanas jaudas palielinās par apmēram pusi no visa kopējā Latvijas elektrības patēriņa. Šis kāpums ir ļoti straujš.
Magnuss Petersons: Tas nozīmē arī to, ka tuvāko divu trīs gadu laikā mums nepietiks pašiem savu enerģijas resursu. Lai nodrošinātu ar kurināmo visas koģenerācijas stacijas, daļa enerģētiskās koksnes būs jāimportē. Tā kā Latvija atrodas salīdzinoši netālu no Zviedrijas, pieļauju, ka importam būs iespējams izmantot jūsu ostas. Tomēr jāatzīmē, ka daudz efektīvāka par biomasas eksportēšanu ir tās izmantošana vietējam patēriņam. Ar praktiskiem piemēriem ir pierādīts, ka nekas nav izdevīgāks par biomasas izmantošanu tur, kur tā tiek izaudzēta un saražota. Tāpēc varu apgalvot, ka meža resursus Zviedrijā šobrīd izmantojam ļoti efektīvi – gan enerģētikai, gan celulozei.
Biomasas izmantošana vietējam patēriņam ir daudz efektīvāka nekā tās eksportēšana.
Andis Lazdiņš: Savukārt mūsu valstī vietējais enerģētiskās koksnes tirgus ir ierobežots, tāpēc videi draudzīgo materiālu – biomasu – lielākoties eksportē uz ārvalstīm. Bet koksne Latvijā tiešām dod vislētāko siltumenerģiju, turklāt mazāka transportēšanas attāluma dēļ arī enerģētiskās koksnes cenai vietējā tirgū vajadzētu būt zemākai.
Didzis Palejs: Jā, Latvijā ir ļoti daudz koksnes resursu, tāpēc mūsu enerģētikas nozare varētu būt daudz neatkarīgāka. Diemžēl tā kā mūsu vietējo koksnes resursu patēriņu ietekmē dažādas problēmas (maksātspēja, novecojušas tehnoloģijas u. c.), šķeldas ražošanas uzņēmumi šķeldu eksportē uz ārvalstīm. Manuprāt, lielākā Latvijas problēma ir tā, ka katlumājas vai retās koksnes koģenerācijas stacijas lielākoties ir valsts un pašvaldību īpašumā. Tas nozīmē, ka šīs katlumājas un stacijas lielākoties ir mazas un novecojušas, turklāt tām trūkst ne tikai investīciju, bet arī līdzekļu, lai nodrošinātu pietiekamu šķeldas piegādes apjomu. Līdz ar to vietējais biomasas patēriņš Latvijas siltumapgādes uzņēmumos salīdzinājumā ar pieejamajiem resursiem ir ļoti niecīgs. Tāpēc pārvaldes institūcijām būtu jāļauj apkures sistēmas pārņemt privātajam sektoram – privātās partnerības, nomas līgumu vai pat privatizācijas ceļā, lai nodrošinātu gan privāto investīciju ieplūšanu, gan kopējo nozares attīstību.
Magnuss Petersons: Zviedrijā koksnes resursus patērējošās koģenerācijas iekārtas lielākoties atrodas 100-150 km rādiusā no resursu piegādes vietām. Šādā attālumā no potenciālajām kurināmā patēriņa vietām Latvijā ir gan meži, gan lauksaimniecības zemes, līdz ar to jūs varētu apgādāt kurtuves ar jauktiem resursiem – gan lauksaimniecības zemēs, gan mežos iegūtu biomasu. Manuprāt, kombinēta lauksaimniecības un mežsaimniecības biomasas izmantošana enerģētikā, nodrošinot tehnikas noslogojumu visu gadu, ir ļoti perspektīva piegādes sistēma Latvijā.
Didzis Palejs: Noteikti jāņem vērā, ka fosilie kurināmie lētāki nebūs nekad, turklāt Latvijai nemaz nav šo resursu, savukārt koksnes energoresursi mums ir brīvi pieejami. Kāpēc neizmantot šos materiālus?
Magnuss Petersons: Biomasas izmantošana koģenerācijā ir viens no efektīvākajiem enerģijas ražošanas veidiem. Ja no oglēm iegūst elektroenerģiju ar 40% lietderības koeficientu, tad, izmantojot biomasu koģenerācijas režīmā, efektivitāte varētu būt lielāka pat par 100%.
Didzis Palejs: Aizrādīšu, ka būtiski atšķiras metodika, kā efektivi-tātes koeficientus aprēķina Skandināvijā un Latvijā. Skandināvi aprēķina lietderības koeficientu pēc augstākās sadegšanas temperatūras, bet Latvijā jau kopš PSRS laikiem pretēji – pēc zemākās sadegšanas temperatūras. Līdz ar to abu valstu aprēķinātie lietderības koeficienti nav tieši salīdzināmi lielumi.
Magnuss Petersons: Tomēr tas nemaina faktu, ka biomasas izmantošana ir ne tikai viens no efektīvākajiem enerģijas veidiem, bet arī viens no lētākajiem. Zviedrijā, piemēram, šobrīd radīta situācija, ka biokurināmais ir arī ievērojami lētāks nekā fosilais kurināmais, jo fosilajiem kurināmajiem noteikti lielāki nodokļi.
Didzis Palejs: Arī Latvijā no biomasas saražotā siltumenerģija ir lētāka, bet Zviedrijas sasniegums ir tas, ka no biomasas saražotā elektroenerģija spēj konkurēt ar citiem enerģijas avotiem.
Enerģētiskie celmi
Magnuss Petersons: Zviedrijā pieaug ne tikai biomasas, bet arī citu atjaunojamās enerģijas resursu segmenti kopējā enerģētikas tirgū. Pašlaik aptuveni 27% no saražotās enerģijas (485 TWh) ir iegūti no atjaunojamiem resursiem – biomasas, saules, vēja enerģijas u. c. Plānojam, ka līdz 2020. gadam 47% no visas enerģijas Zviedrijā būs atjaunojamā.
Andis Lazdiņš: Koksnes resursu iegūšanas iespēju Latvijā tiešām ir gana daudz. Līdz šim visvairāk izmantotas kokapstrādes atliekas, pēdējos gados pieaug arī mežizstrā-des atlieku izmantošanas apjoms. Ņemot vērā pieaugošo enerģētiskās koksnes patēriņu, arvien perspektīvāka kļūst arī hibrīdo apšu, kārklu un citu ātraudzīgo koku un krūmu sugu audzēšana. Papildu enerģētisko koksni mežizstrādē var dot celmu izstrāde un kurināmā sagatavošana no sīkkokiem jaunaudžu kopšanā.
Magnuss Petersons: Zviedrijā meži ir ļoti labi apsaimniekoti, jo no tiem līdz šim ir ļoti rūpīgi vākta ārā visa nedzīvā koksne. Savukārt celmu izstrāde enerģētikai Zviedrijā pašlaik vairāk notiek eksperimentālā līmenī, bet mums ir cerība, ka tuvāko divu gadu laikā situācija mainīsies. Latvijas apstākļos ar salīdzinoši lielāku nedzīvās koksnes īpatsvaru mežā un salīdzinoši lielākiem krājas pieaugumiem celmu izstrādei nevajadzētu radīt tādas problēmas, kas rada satraukumu Zviedrijas meža īpašniekiem daudz nabadzīgāko augsnes apstākļu dēļ.
Andis Lazdiņš: Celmu izstrādes potenciāls arī Latvijā pagaidām nav pietiekami novērtēts. Tāpēc ir vērts atzīmēt, ka vienkārša celmu izvākšana no mežiem, pat nesagatavojot enerģētisko koksni, ir mežsaimnieka investīcija nākotnē, jo mežs tiek atjaunots un aizsargāts no slimībām, galvenokārt mazinot sakņu trupes izplatīšanās risku, savukārt, ja šo izvākšanu apvieno ar celmu izmantošanu enerģētikā, ir iespējams gūt tūlītēju ekonomisku labumu. Tā, piemēram, celmu enerģijas aptuvenā cena (tā mainās atkarībā no vietējiem apstākļiem) Zviedrijā šobrīd varētu būt 140-170 zviedru kronas (Ls 1 ~ 14 kronas) par MWh saražošanai nepieciešamā kurināmā piegādi uz katlumājām.
Magnuss Petersons: Intensīvāka koksnes atlikumu izmantošana un enerģētisko augu audzēšana Latvijā nodrošinātu ne tikai zemes apstrādi un koksnes atlieku izmantošanu, bet arī ļautu palielināt no atjaunojamajiem avotiem iegūtās enerģijas īpatsvaru. Turklāt, kā jau iepriekš minēju, jums ir ļoti plašas iespējas kombinēt mežā pieejamos un lauksaimniecības zemēs izaudzētos koksnes resursus.
Hibrīdās apses un kārkli
Andis Lazdiņš: Latvijas lauksaimniecības zemēm piemērotas enerģētiskās koksnes kultūras ir ātraudzīgais kārkls, hibrīdā apse, hibrīdā papele, baltalksnis un varbūt arī citas sugas, kas pagaidām nav pētītas.
Guntis Grandāns: Ar AS «Latvijas valsts meži» iniciatīvu 90. gados Latvijā tika atsākti pētījumi hibrīdapses selekcijā. Šobrīd uzņēmums ir investējis infrastruktūrā, iekārtojot kokaudzētavu, kurā varam izaudzēt aptuveni pusmiljonu hibrīdapšu stādu gadā. Šī ir jau trešā sezona, kad struktūrvienība LVM «Stādi un sēklas» audzē hibrīdapses stādus. Pērn realizējām aptuveni 70 tūkstošus stādu, savukārt šā gada mērķis ir pārdot 180 tūkstošus stādu. Kopā šajā sezonā tiks izaudzēts pusmiljons hibrīdapšu. Ja visas šīs apses iestādītu Latvijā, mēs gadā varētu ierīkot 450 ha lielu ātraudzīgās apses plantāciju. Taču pašlaik lielāko daļu stādu eksportē uz Lietuvu un Zviedriju, līdz ar to Latvijā paliek salīdzinoši nedaudz stādu. Kaut gan jāatzīst, ka arī Latvijā interese par hibrīdās apses audzēšanu arvien pieaug.
Indra Ošuroka: Olaines kokaudzētava kārklu stādus piedāvā iegādāties tikai kopš pagājušā gada. Sākumā interese par šo kultūru bija tiešām liela, bet pieprasījums krietni mazāks. Cilvēki vaicā, kad kārklus stādīt. Stādīšanas periods pavasarī ir ļoti īss – to jāpaspēj izdarīt līdz lapu plaukšanai.
Viens hibrīdapses stāds maksā Ls 0,42
Viens ātraudzīgā kārkla stāds maksā Ls 0,05-0,10.
Andis Lazdiņš: Stādu iegāde ir tikai viens no plantāciju ierīkošanas posmiem. Kopumā plantācijas ierīkošana, kas veicama divu gadu periodā (augsni vispirms atstāj papuvē, bet otrajā gadā atkārtoti apstrādā un apstāda), izmaksā līdz 1000 Ls/ha. Kārkla rotācijas cikls ir trīs četri gadi, bet mūžs – 20-30 gadi.
Guntis Grandāns: Apses plantācijas ierīkošana ir investīcija ar trīs rotācijām: stāda vienreiz, cērt trīs reizes.
Valsts atbalsts
Dagnija Lazdiņa: Latvijā kārklu industriālie stādījumi nav lielāki par 7 ha, jo līdz šim valsts atbalsts nav bijis pietiekams. Šobrīd atbalsts enerģētisko koksnes plantāciju audzēšanai teorētiski ir pie-ejams, bet, lai to saņemtu, uzņēmējam jābūt noslēgtam līgumam ar pārstrādātāju un jāuzrāda raža. Tāpēc, lai pievērstu Zemkopības ministrijas uzmanību šai problēmai, iespējams, audzētājiem pašiem būtu jāsaņemas un jāreģistrējas kā pārstrādātājiem. Turklāt arvien turpinās diskusija, vai hibrīdā apse vispār ir enerģētiskais augs.
Didzis Palejs: Diemžēl Latvijā atjaunojamo energoresursu izmantošanas jautājumi ir stipri iekavēti, tāpēc šajā ziņā esam vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā. Tomēr būtiskākais nav tas, ko ES prasa no Latvijas, bet gan tas, ka, izmantojot atjaunojamos koksnes energoresursus, mūsu valsts var gūt ekonomisko labumu, kas ietekmēs ne tikai jebkura atsevišķa indivīda un visas sabiedrības labklājību, bet arī papildus nodrošinās valsts enerģētisko neatkarību. •
Publicēts 2008.gada novembrī.