Dzīvnieku izcelsmes produktu – gaļas, piena un olu – lietošana uzturā ir viens no galvenajiem ekoloģisko problēmu cēloņiem. Pārmērīga šo produktu lietošana pārtikā ir iemesls daudzām, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimībām, kas ir galvenais nāves cēlonis Latvijā.
Gaļas, piena un olu patēriņa samazināšana ir vienkāršākais un, iespējams, visefektīvākais veids, kā ne tikai uzlabot sabiedrības veselību, bet arī mazināt zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas, mežu izciršanas, sugu izzušanas un globālās sasilšanas tempus. «Mājlopi ir viens no galvenajiem nopietnāko vides problēmu cēloņiem, un ir nepieciešama steidzama rīcība, lai glābtu situāciju,» teikts Apvieno Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā, kas publicēts 2006. gada novembrī (http://www.virtualcentre.org/en/library/key_pub/longshad/A0701E00.htm).
Trešdaļa sauszemes atvēlēta mājlopu vajadzībām
Izrādās, ka lopkopības nozare rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā viss pasaules transports kopā. Lopkopības vajadzībām pašlaik tiek izmantoti 30% sauszemes un 70% lauksaimniecības zemju. Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. Šo un citu iemeslu dēļ ANO lopkopību uzskata par galveno sugu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloni. Mūsdienās mājlopi ir 20% no sauszemes dzīvnieku kopējās masas.
ANO brīdina, ka lopkopība, visticamāk, ir arī galvenais ūdens piesārņojuma avots un galvenais ūdens patēriņa pieauguma veicinātājs. Lopkopības radītā ūdens piesārņojuma dēļ cilvēcei nākas saskarties ar tādām problēmām kā mirušās zonas piekrastes ūdeņos, koraļļu rifu iznīkšana, cilvēku veselības pasliktināšanās, rezistence pret antibiotikām, jo, piemēram, ASV, mājlopiem tiek izbaroti 50% no visām saražotajām antibiotikām, kuras caur gaļu un pienu vēlāk nonāk cilvēka organismā.
Dzīvnieku izmantošana uzturā nozīmē resursu neefektīvu izmantošanu. Lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, kas dod 1 kcal, tiek izmantoti augu izcelsmes produkti, kas spēj dot vidēji 29 kcal, – šī attiecība, saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, ir 1:14 pienam, 1:26 olām un 1:54 liellopu gaļai. Tikai 8% pasaulē patērētā gaļas apjoma iegūst no dzīvniekiem, kuri barojas ganībās un kuriem netiek audzēta lopbarība. 45% gaļas daudzuma iegūst fermās, kur lopus nelaiž ganībās un vairāk nekā 90% no izmantotās lopbarības, galvenokārt graudus, iepērk no citiem uzņēmumiem. Attīstītajās valstīs mājlopiem izbaro lielāko daļu no kopējās labības ražas.
Tas nozīmē, ka veģetārieša pabarošanai nepieciešama daudz mazāka zemes platība, mazāk ūdens, kā arī mazāk pesticīdu un herbicīdu nekā visēdāja pabarošanai.
Vesels ēdis!
Uztura speciālisti informē, ka cilvēkiem, kas patērē nelielu daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktu vai nelieto tos vispār, ir mazāks aptaukošanās un augsta asinsspiediena risks, mazāks risks saslimt ar 2. tipa diabētu, sirdsasinsvadu slimībām un vēzi, kā arī mazāks risks iegūt rezistenci pret antibiotikām.
Daudzi pasaulē populāri cilvēki jau ir atteikušies no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas uzturā, piemēram, dziedātāji Braiens Adamss, Stīvens Patriks Morisejs, Šaineda O’Konora un Šenaija Tveina, mūziķis Mobijs, aktrise Gvineta Paltrova, Slovēnijas prezidents Janešs Drnovšeks, kā arī par visu laiku izcilāko sportistu dēvētais Karls Leviss, kurš pēc vegāna dzīvesveida sākšanas izcīnīja trīs zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs un divas zelta medaļas pasaules vieglatlētikas čempionātos.
Arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, var dot savu artavu šo problēmu risināšanā un apliecināt rūpes par savu, Latvijas un visas pasaules nākotni. Ir svarīgi samazināt pieprasījumu pēc lielfermu produkcijas, jo tieši tās izšķērdē visvairāk resursu, rada lielāko piesārņojumu un bieži vien nespēj nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus dzīvniekiem. Mazajās lauku saimniecībās resursi tiek izmantoti lietderīgāk, to ietekme uz vidi ir minimāla un dzīvnieku turēšanas apstākļi lielākoties ir labāki. Ja nespēj atteikties no gaļas, piena un olām, izvēlies bioloģiski audzētus produktus!
Jānis Trallis
Publicēts 2007.gada novembrī.