Novembrī ziemeļzemju cilvēks zina, ka jāmeklē silts apģērbs un jāsiltina mājoklis. Prātīgākie par to parūpējušies jau vasarā – nosiltinājuši logus, sienas, pat grīdas, lai draudīgie brīdinājumi par apkures cenu neizbēgamo kāpumu praksē neaizsistu elpu. Cits, kā parasti, vienkārši iegādājas malku, ievelk gāzes apkuri vai cer izdzīvot, lietojot elektriskos sildītājus. Galu galā katrs rūpējas par siltumu savā mājoklī, kā nu māk un var, daudz nedomājot, ko kurināmais nodara pilsētas jau tā ne pārāk tīrajam gaisam. Bet nodara gan. Neskatoties uz to, ka ziemas mēneši skaitās mazāk piesārņojamie.
Pilsēta, jo īpaši tāda uz izplešanos tendēta lielpilsēta kā Rīga, nemitīgi atkal un atkal nozog cilvēkam kaut ko no tīrās dabas, un tas vistiešākajā veidā attiecas arī uz gaisu. Katrā mājā vajadzīgs siltums, un, kaut gan nu jau parādījušies visai daudzveidīgi siltuma piegādes piedāvājumi, tomēr pārsvarā mēs apkurinām savu mājokli ar gāzi, malku vai elektrību. Bet kurināmā sadedzināšana krāsnīs, apkures katlos, siltumenerģētikas uzņēmumos (stacionārie piesārņojuma avoti) piesārņo gaisu ar CO, CO2, NO2, SO2, dažādiem gaistošiem ogļūdeņražu savienojumiem un cietajām daļiņām – putekļiem.
Rīgā stacionārie gaisa piesārņojuma avoti ir 5-35% (atkarībā no vietas pilsētā) no visa kopējā gaisa piesārņojuma avotiem. Pārējā, lielākā, daļa ir mobilie piesārņojuma avoti (autotransports).
No piesārņotājvielām, kuras Rīgas gaisā kontrolē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) un Rīgas Dome, tikai sēra dioksīds (SO2) uzrāda izteiktu atkarību no apkures sezonas iestāšanās (1. attēls).
Sēra dioksīds pieder pie tiem izmešiem, kuri var tikt aiznesti tālu no to izcelsmes vietas, tādēļ zināmu piesārņojuma daļu mērījumu vietās vējš atnes no dažādiem Rīgas rajoniem. Piemēram, laikā, kad Rīgas privātmāju rajonos un teritorijās ap Rīgu sākas sauso lapu, zaru un kūlas dedzināšana, arī pilsētas centrā pieaug SO2 un jo īpaši putekļu koncentrācija. Līdzīgi ir arī ļoti sausās vasaras dienās, ja Rīgas tuvumā izcēlies meža ugunsgrēks un vējš pūš pilsētas virzienā, – arī tad rīdziniekiem nākas elpot sliktāku gaisu.
Sēra dioksīda koncentrācijas Rīgā 2007. gadā kontrolē septiņas pilsētā uzstādītās monitoringa stacijas: divas Rīgas Domes monitoringa stacijas Brīvības un Tvaika ielā (sēra dioksīda koncentrācijas izmaiņas var redzēt arī internetā, Rīgas Domes mājaslapā www.riga.lv, kur informācija tiek atjaunota ik pēc stundas un par pēdējām 4 dienām) un piecas LVĢMA monitoringa stacijas (jumtu līmenī) Maskavas ielā 165, Raiņa bulvārī 19, Viestura prospektā, Rīgas Brīvostā (SIA «ManTess» teritorijā un AS «BLB Baltijas termināls» teritorijā).
Rīgā stacionāro atmosfēras piesārņotāju ir ļoti daudz, taču tie lielākoties izvada gaisā nelielus piesārņojošo vielu daudzumus. Vislielāko piesārņojošo vielu daudzumu gaisā ievada siltumenerģijas ražotāji (to skaitā rūpnīcu un ražotņu katlumājas). Otro lielāko grupu veido rūpnīcu un ražotņu gaisā ievadītie piesārņojošo vielu daudzumi. Pārējo stacionāro piesārņojuma avotu grupu īpatsvars ir ievērojami mazāks.
Tomēr sēru saturoša kurināmā izmantošana siltumenerģijas ražošanā Rīgā samazinās un notiek intensīva pāreja uz videi draudzīgāku kurināmo – gāzi.
Rīgas privātmāju jeb mazstāvu apbūves aizņemtās teritorijas vēsturiski izvietojušās pilsētas nomalēs. Privātmāju ietekmei uz gaisa kvalitāti ir lokāls raksturs, un tā izvērtēšana ir apgrūtināta tādēļ, ka atšķirībā no citiem gaisa piesārņojuma avotiem trūkst faktiski jebkādu oficiālu datu gan par izmantoto kurināmo, gan tā daudzumu. Lai novērtētu radīto piesārņojumu, vajadzētu būt apkopotiem tieši šiem datiem.
Atbilstoši 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, Rīgā ir 9000 privātmāju, no kurām aptuveni 30% apkurei izmanto gāzi. Pēdējos gados Rīgā notiek intensīva pāreja uz gāzes izmantošanu privātmāju apkurei. Saskaņā ar A/S «Latvijas gāze» datiem, 2002. gadā Rīgā un Rīgas rajonā uz gāzes apkuri pārgāja 800 privātmāju.
Līdz šim galveno ieguldījumu gaisa piesārņojuma samazināšanā devuši centralizētās siltumenerģijas ražotāji. Šie piesārņotāji samazinājuši mazuta izmantošanu un tikpat kā neizmanto akmeņogles. Dominējošais kurināmais ir dabas gāze, kuras īpatsvars ar katru gadu pieaug. Regulāri notiek arī lielo siltumenerģijas ražotāju rekonstrukcija un to darbības optimizācija.
Liels darbs paveikts, pārveidojot Rīgas siltumapgādes sistēmu uz videi draudzīgāku kurināmo (gāzi) un apvienojot siltuma ražošanu ar elektroenerģijas ražošanu (koģenerācija). Ekspluatācijā nodota A/S «Latvenergo» modernizētā ražotne TEC-1. Turpinās TEC-2 modernizācija, nomainot tehniski nolietotās iekārtas ar jauniem energoblokiem. Modernizācija paredz ievērojamu kaitīgo izmešu samazinājumu. Ekspluatācijā nodots SC «Imanta» koģenerācijas energobloks. Likvidētas vairākas cietā kurināmā katlumājas, to vietā ierīkojot gāzes katlus.
Rīgas pilsētas centrā un ap ielām, kur satiksme ir īpaši intensīva, raksturīga lielākā slāpekļa dioksīda koncentrācija. Zonās, kur NO2 koncentrācija pārsniedz normatīvajos noteikumos paredzēto maksimālo rādītāju 40 µg/m³, nav pieļaujama jaunu, atmosfēru piesārņojošu objektu būvniecība.
Jānis Kleperis
Publicēts 2007.gada novembrī.