Zaļuma ziņā ziema ir diezgan nabadzīgs gadalaiks, tāpēc ir īstais brīdis, kad pievērst uzmanību sūnām, jo tās var vērot pat sniegainās dienās. Sūnas aug ne vien uz zemes, bet arī uz kokiem, akmeņiem, iežu atsegumiem, pat māju sienām, tātad arī rūdīti pilsētnieki var pievērsties šo mūžzaļo augu vērošanai. Tomēr, lai būtu interesantāk, lieti noderēs mazliet priekšzināšanu.
Pirms četriem gadiem augu zinātājam Ansim Opmanim aizsūtīju fotogrā ju, kurā redzams zaļi apaudzis dižliepas stumbrs, un jautāju, vai iespējams noteikt, kas tās par sūnām, ja tās vispār ir sūnas. Toreiz domāju, ka sūnu pazinējam atliek vien uzmest aci kokam, lai pateiktu, kura no tām dažām sūnu sugām, ko pie mums var sastapt, tur aug. Kāds pārsteigums! Latvijā, izrādās, ir vairāk nekā 560 sūnu sugu, turklāt precīzai to noteikšanai nereti nepieciešama lupa vai pat mikroskops, un pat tad speciālisti reizumis mēdz strīdēties. Tā ka sugas precīzai noteikšanai pat ar sūnas tuvplāna fotogrā ju, kur nu vēl tikai koka stumbru pa gabalu, var nepietikt. Toreiz Ansis atbildēja ļoti pieklājīgi: «Ir pārāk tālu, lai būtu pamats minēt kādu konkrētu sugu. Tur varētu būt gan vāverastīte, gan hipns, gan vēl citas sugas,» – tā neatbaidot manu interesi, bet rosinot skatīties tuvāk. Un ne velti, jo ir, protams, arī tādas sugas, kuras pat nespeciālists varētu atšķirt pa gabalu. Šis raksts, kas balstīts uz personīgo pieredzi, domāts iesācējiem – tādiem, kāda nesen biju arī es…
Julita Kluša
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2013