Govis un zirgus atveda naktī – šis notikums Engures dabas parka saimniekiem bija īpaši gaidīts. Dzīvniekus ielaida aplokā. Pavēroja, kā tie izturas jaunajās mājās, un gāja gulēt. Bet jau no rīta aplokā snauda vēl viens iemītnieks – kumeliņš. Kā Dieva dāvana jaunajiem saimniekiem. Projekts «Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana» ir no tiem retajiem gadījumiem Latvijā, kad kādai aizsargājamai teritorijai izstrādātais dabas aizsardzības plāns tiek īstenots. Jo parasti diemžēl gan atrod finansējumu teritorijas novērtēšanai un dabas aizsardzības plāna izstrādei, bet tā izpildei nepieciešamo līdzekļu nepietiek. Engures projektam pagājušogad piešķirts Eiropas Komisijas LIFE Nature fonda un Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums. Arī Engures un Mērsraga pašvaldība no vides aizsardzībai paredzētās budžeta naudas sedz 2% projekta izmaksu. Kopīgā projekta vērtība ir 520 tūkstoši eiro.
Ezera krastos atgriežas govis un zirgi
Engures LIFE projekts sākās pagājušā gada rudenī. Projekta galvenais mērķis ir novērst Engures ezera aizaugšanu, pļaujot niedres un atjaunojot un noganot piekrastes pļavas, – tātad ir jāatjauno ganīšanas tradīcijas ap Engures ezeru un Mērsraga pļavās. Šim nolūkam no Holandes atvesti pieci zirgi, kuru radinieki sevi jau pierādījuši Papes ezera pļavās. Govis pļavu noganīšanai vestas no Cēsu rajona Zaubes pagasta Kalna Bērziņiem. Svarīgākā šo lopu īpašība ir tā, ka visu gadu viņi dzīvo ārā, un to uzturēšana neprasa lielus ieguldījumus.
Inga Račinska, Engures projekta vadītāja, atklāj, ka patiesībā aprēķins esot bijis ņemt lopus, kas spēj paši sevi uzturēt. Arī Zaubē liellopi un zirgi visu gadu dzīvo ārā. Tiem pietiek ar nojumīti, kur patverties no sala un vēja. Pienu gan no šīm govīm neslaukšot, ar šo darbiņu itin labi tiek galā arī teliņi. Vēl pērnā gadsimta 50., 60. un pat 70. gados pie Engures ezera bijušas pļavas. Šodien no ceļa gar ezeru redzami vien meži un krūmi. Tagad daļa piekrastes teritorijas gar meža ceļu ir iežogota ar aploku, kurā ganīsies zālēdāji.
Putnu ezeram putnu pļavas
Vietējie iedzīvotāji, kā jau īsteniem latviešiem pieklājas, ezera krasta noganīšanas ieceri vērtē piesardzīgi. Sak, kur tas laiks, kopš te nekas nav darīts. Vietējie labāk pastāv malā – nez kā nu tiem ornitologiem tur ies? (Visi pētnieki ērtības labad šeit tiek saukti par ornitologiem.) Padomijas gados, kad cilvēkiem lopus atņēma kolhoza vajadzībām, Engures ezera krasta ganības tika aizlaistas postā. Līdz ar to šejieniešiem vairs nav lopu ganīšanas tradīciju. Šajā pusē tikai zvejo, bet otrpus ezeram Ķūļciema pagastā – tur gan cilvēki tur lopus. Engures projekta saimnieki ganīšanas tradīcijas iedzīvināšot arī ezera jūras pusē, bet pagaidām tas jādara pašiem. Ja projektam būs panākumi un krastu noganīšana tiks atzīta par veiksmīgu, iesaistīsies arī vietējie iedzīvotāji. Pagaidām lopu ir par maz, lai noganītu visu aploka teritoriju – pieci zirgi un četras govis. Bet projekta vadītāja Inga izsaka cerību, ka lopiņi vairosies un ganāmpulks kļūs lielāks.
Noganīšana gan novērstu ezera tālāku aizaugšanu, gan piesaistītu pļavu putnus. Putniem ir nepieciešamas ezera piekrastes pļavas – krūmiem neaizaugušas, ar pļavai raksturīgu veģetāciju. Un Engure, kā zināms, ir putnu ezers… 18 000 hektāru lielajā Engures dabas parkā ir ne vien ezers, bet arī jūras teritorija. Pārsvarā visas projekta aktivitātes ir veltītas, lai cīnītos ar ezera aizaugšanu – tā ir visaktuālākā dabas parka problēma. Jūras piekraste prasa kompleksāku risinājumu, tāpēc vispirms uzmanība pievērsta ezeram. Engures ezera krastā jau vairākus gadu desmitus ir ornitologu vasaras bāze, līdz ar to par ezeru ir vairāk zināšanu nekā par jūras piekrasti.
LIFE projekta nauda paredzēta galvenajiem dabas aizsardzības plānā paredzētajiem darbiem. Pirmkārt, ezera apsaimniekošanai. Nākamajos gados ganīt lopus paredzēts arī Mērsraga piejūras pļavās. Engures ezera lopi ir piesardzīgs mēģinājums. Ja tas būs veiksmīgs, varēs papildināt ezera piekrastes lopu skaitu un sākt piejūras pļavu noganīšanu. Jūras govis gan tās nebūšot, bet zilās govis varētu mēģināt dabūt. Vēl nav zināms, cik veiksmīgi jaunatvestie zirgi un govis spēs pielāgoties vietējiem apstākļiem, tāpēc lopu skaits pagaidām ir neliels. Ja dzīvnieki neslimos, bet cerīgi vairosies, nākotnē liellopus varēs pārdot gaļai, bet naudu ieguldīt dabas aizsardzībā – jauna žoga, tūristu takas vai informācijas centra ierīkošanai.
Skaita sugas un pļauj niedres
Engures dabas parkā ir daudz Eiropas savienības direktīvās noteiktu sugu – zivis, putni, augi un zīdītāji. Engures ezera dabas parkā sastopami daudzi Eiropas savienības nozīmes biotopi, piemēram, kalcifilās pļavas, kurās aug dažādas aizsargājamas orhideju sugas. Arī šīs pļavas ir jāsaglabā, tajās ganot lopus. Šosezon Engures ezera dabas parkā tiek veikta vispārēja inventarizācija, lai uzskaitītu un precīzi kartētu visus biotopus. Tas palīdzēs plānot turpmākos pasākumus un novērtēt līdz šim veikto darbību ietekmi uz biotopiem.
Projekta ietvaros tiks veikta arī niedru pļaušana ezerā, lai radītu ligzdošanai piemērotus apstākļus ūdensputniem. Pīļu ligzdošanai nepieciešamas mozaīkveida ainavas, kas nav iespējamas, ja piekraste un ezers ap salām aizauguši ar vienādi garām niedrēm. Nesen iegādāta niedru pļaujamā mašīna, kas līdzīga tanka un katamarāna krustojumam. Tā gan brauc pa krastu, gan peld ezerā – kā īsts visurgājējs. Ja nepieciešams, tai var piemontēt arī buldozera kausu. Niedru pļaujamā mašīna nav sevišķi liela, tomēr steidzami pļaujamajām vietām – ap salām un piekrastē – ar to pietiek.
Tā kā ezera apsaimniekošanai trūka līdzekļu, izmantoja vislētāko metodi – niedres dedzināja, jo tā bija vienīgā reālā iespēja cīnīties ar ezera aizaugšanu. Taču uguns ir grūti vadāma, tāpēc šī projekta īstenotāji tā nerīkosies. Nereti vietējie iedzīvotāji niedres jumtu klāšanai ieguva ar grūšanas metodi – stumjot īpašu instrumentu, nopļauj ledū iesalušās niedres.
Dabas tūrisms un filma par iemītniekiem un apmītniekiem
Līdztekus pļavu noganīšanai un niedru pļaušanai projektā paredzēta arī sabiedrības izglītošana un informēšana. Engures ezera krastā cels vasaras lekciju zāli. Tā ir īpaši nepieciešama lietus laikā, jo atbraukušajiem tūristiem nav piemērotu telpu, kur uzzināt jaunumus. Būs arī jauna tūristu taka un divi jauni novērošanas tornīši – viens jūras krastā pie Mērsraga pļavām, otrs pie ezera. Projekta vadītāji sapņo atrast finansējumu arī Engures dabas parkā informācijas centra izveidei. Pagaidām plašai tūristu piesaistei nav piemērotas infrastruktūras.
Par Engures ezeru, tā iemītniekiem un cilvēkiem, kas ap to dzīvo, tiek uzņemta dokumentāla filma. Filmas režisors, operators un scenārija autors ir Kaspars Goba. Kaspars atzīst, ka, tikpat interesanta kā ezera norises un to izpēte, ir arī vietējie cilvēku atmiņas un dzīvesstāsti. Daudz jauna var uzzināt no cilvēkiem, kuru senči te dzīvo jau kuro paaudzi, daudz negaidīta izdibināt no pagastvečiem un uzņēmējiem. Engures ezera vēsture un cilvēku likteņi te saplūduši vienkopus un vairs nav atdalāmi. •
Engures projekta norise iespējama, pateicoties LVAF, LIFE-Nature, Wettlands International un vietējo pašvaldību atbalstam.
Mārtiņš Kālis
Publicēts 2002.gada septembrī.