Kamēr mēs šausmināmies par globālo sasilšanu, paši lietas labā neko nedarot, mūsu bērnus par «zaļo» dzīvesveidu izglīto ne tikai skolotāji, bet arī videi draudzīgi TV šovu varoņi, interneta lapu veidotāji un daudzi citi aktīvisti. Vai tas nozīmē, ka pārmaiņas redzēsim pēc gadiem divdesmit, kad jaunā paaudze nāks pie varas ne tikai valstī, bet arī mājsaimniecībās? Nebūt ne! Viņi sāks diktēt noteikumus jau tagad. Uzmanību, mājās nāk ekobērns!
Globālā sasilšana un piecūkotie meži ir tikai dažas no tēmām, ko aktīvi apspriež vides aizstāvji. Vieni rīko protesta akcijas pret lielajiem rūpniekiem, citi cenšas panākt pārmaiņas visas sabiedrības ieradumos. Latvijā rezultāti vēl nav īsti manāmi, tomēr, pētot pašreizējos pamatizglītības standartus, gribas domāt, ka tieši jaunā paaudze mūs izglābs no pāragra pasaules gala. Ja vecos vairs nepārmācīt, tad jaunie visnotaļ atsaucīgi uztver skolu programmās iestrādātās gudrības par atkritumu šķirošanu, energoefektivitāti mājas apstākļos un citām derīgām lietām. Skolotājiem talkā nāk televīzija, internets, skauti un visi pārējie, kas zina, ka būt «zaļam» ir moderni.
Kas notiks, kad arī jūsu mājās parādīsies ekobērns?
Viņš dīks tik ilgi, kamēr visās mājas apgaismes ierīcēs būs ieskrūvētas energoefektīvās spuldzes, bet brīdī, kad veļasmašīnā gribēsit iesviest pāris apakškreklu, nostāsies priekšā durtiņām un paziņos, ka nekas nenotiks, kamēr nevarēsit uzrādīt vismaz trīs kilogramus mazgājamo drēbju. Viņš pats parūpēsies par to, lai virtuvē parādītos spainis kompostam, kā arī trīs četras urnas pārējo atkritumu šķirošanai. Ja tas vēl nebūs noticis, viņš ik pa laikam cītīgi pārmeklēs esošos atkritumu saiņus, cenšoties atrast ko tādu, ko iespējams pārstrādāt. Jums būs bail nākt mājās ar kaitīgajiem plastmasas maisiņiem, bet neuztraucieties – ik reizi, kad dosities iepirkties, mazais pārliecināsies, vai esat paņēmis līdzi vairākkārt lietojamās auduma kulītes. Jūs sakautrēsities, kad bērns izslēgs gaismu, par ko jūs, izejot no istabas, kārtējo reizi būsit aizmirsis. Jā, un esiet gatavi berzt izlietni ar etiķi un sodu, jo jūsu bērns agri vai vēlu uzzinās, ka tie ir organiski tīrīšanas līdzekļi, un organiski – tas ir labi.
Ja jums ir privātmāja, laikus uzziniet, kā uz jumta uzlikt saules paneļus (saules baterijas), – vismaz nebūs kaunīgi jāklusē, kad bērns paziņos par šāda soļa nepieciešamību. Iespējams, viņš kādu laiku respektēs jūsu finansiālās iespējas un tikai reizi nedēļā aizrādīs, ka jūsu automašīna ir viens no lielākajiem ļaunumiem, taču gan jau ar laiku mērķtiecīgais bērns jūs piespiedīs iegādāties mazu un jauku elektrokāru vai vismaz taupīgu automobili, kas aprīkots ar hibrīddzinēju. Un varat būt pilnīgi droši, ka gada siltākajos mēnešos jums bērna uzraudzībā nāksies tuvējā mežmalā stādīt kociņus, lai neitralizētu ģimenes saražoto CO2.
No kurienes vējš viņus atpūtis?
Nesen «The New York Times» ziņoja par satrauktiem vecākiem, kuriem šķiet, ka ekobērni nu jau pārkāpj jebkuras sociālās normas. ASV, Kanādā un citviet darbojas skolu programmas ekobērnu izaug-smei, kuru ietvaros mazie ne tikai uzzina, kā draudzēties ar vidi, bet arī saņem norādījumus, kā ietekmēt savu vecāku lēmumus. Ziņas par bērnu panākumiem tiek apkopotas īpašā datubāzē, un centīgākie programmas dalībnieki saņem atzinību par ieguldījumu vides saudzēšanā.
Skola nav vienīgā vieta, kur smelties iedvesmu. Sociālās reklāmas uz jaunajiem sabiedrības locekļiem atstāj tikpat lielu iespaidu kā kukurūzas kraukšķu reklāmas. Mēs taču zinām, cik paklausīgi bērni seko tīģeru un citu mošķu aicinājumiem izdīkt no vecākiem to vai citu našķi! Tad kādēļ gan šaubīties, ka tikpat naski mūsu atvases nesteigtu pildīt amizantu dabas draudziņu norādījumus televīzijas ekrānos un bērnu žurnālu lapaspusēs?
Ekobērnu kultūra tiešām paver plašu darbalauku sociālo tīklu uzturētājiem, izglītības satura plānotājiem un citiem censoņiem. Iedomājieties tīkla datorspēli, kur 500 bērnu apvienojas, lai šautu nost mazus mošķus, cenšoties panākt iespējami lielākus skaitļus statistikas tabuliņās. Līdzīgā virtuālā sistēmā var uzskaitīt arī katra ekobērna individuālos panākumus reālajā dzīvē un pēc tam aprēķināt kopējo ieguldījumu planētas glābšanā – lūk, pagājušajā nedēļā Pēterītis, piespiežot tēti nopirkt ekoloģisko zāles pļāvēju (sauktu arī par izkapti), paglāba atmosfēru no tik un tik kilogramiem CO2, tādēļ pa visiem kopā mēs esam dabai aiztaupījuši tik un tik tonnu ogļskābās gāzes izmešu!
Kā cīnīties pret ekobērnu?
«Jānīt, ja mēs nopirksim tās spuldzes, tev šomēnes būs jāiztiek bez jaunām datorspēlēm, bet automašīnas pārbūve tev nozīmēs trīs gadus bez kabatasnaudas.» Dažu ekobērnu vecāki, kas šāda tipa argumentus izmantojuši, apgalvo, ka iedarbība esot acumirklīga! Bet kādēļ lai jūs ko tādu teiktu? Mazais tirāns taču cenšas panākt videi draudzīgas pārmaiņas! Vai nebūtu amizanti, ja jūsu atvase veikalā rīkotu traci nevis pie saldumu plauktiem, bet pie tīrīšanas līdzekļiem, liekot jums izvēlēties ekoloģisku sadzīves ķīmiju?
Jūs taču zināt, cik svarīgi ir saudzēt vidi, taupot energoresursus, pārstrādājot atkritumus un veicot citas ne pārāk sarežģītas darbības, tādēļ pretargumentus pēc būtības labāk nemeklēt. Vienīgais, ko varētu apstrīdēt, – ekobērna izvēlētās darba metodes. Bet, pirms noskumstat, padomājiet – varētu taču būt vēl ļaunāk! Priecājieties, ka ekobērns nesāk jūs komandēt jau zīdaiņa vecumā, jo tad tas, iespējams, pieprasītu, lai pamperu vietā jūs iegādājaties daudzkārt lietojamos auduma autiņus! Jā gan, šie reiz jau laimīgi aizmirstie autiņi ir atgriezušies – arī tie pieder pie jaunās «zaļās» modes. •
Ģirts Strazdiņš
Publicēts 2008.gada novembrī.