Žurnāls par zaļo dzīvesveidu
Parasti «Vides Vēstīs» aicinu katru pašu ieskatīties dabā vērīgāk, iepazīt, saudzēt un aizsargāt tādas dabas vērtības kā dižkokus un dižakmeņus; žurnālos publicēti dabas entuziastu apkopotie pārskati. Tomēr dabas aizsardzība nebalstās un nedrīkstētu balstīties tikai uz entuziastu pleciem, jo daba ir […] Lasīt tālāk
Klimats un tikai klimats diriģē mūsu dzīves ritmu laiku laikos, pret dabas varenību esam bezspēcīgi. Kad Latvijas teritoriju klāja ledus blāķi, neviens te nemēģināja dzīvot, bet, līdzko iestājās atkusnis, vējš no siltākām vietām šurp atpūta augu sēkliņas, zeme sāka zaļot, […] Lasīt tālāk
Latvijas Dendrologu biedrība par Gada koku šogad izvēlējās parasto ozolu Quercus robur, kas Latvijas simtgadē, kad gribas izcelt visu labāko, skaistāko un latviskāko, ir gluži saprotami – šie varenie koki mūsu zemē tiek godāti jau no senseniem laikiem. Pasaulē ir […] Lasīt tālāk
Teiču dabas rezervāta dosjē: dibināts 1982. gadā; platība – 19 649 ha, t.sk. purvi 72 %, meži 24 %, ūdenstilpes 2 %, pļavas 1 %; Teiču purva masīvs iekļauts Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju un Eiropā putniem nozīmīgo vietu sarakstos; […] Lasīt tālāk
Runā, ka Latvijas Trešo atmodu plānojuši un vadījuši čekisti* kopā ar komunistiem. Viņi dibinājuši Latvijas Tautas fronti un, lai pārmācītu, latviešiem dāvinājuši neatkarību, tā sacīt, līdz brīdim, kad sapratīsim, cik neizdevīga ir brīvība, un paši lūgsimies atpakaļ Maskavas paspārnē. Vai […] Lasīt tālāk
Anitra: Kad žurnāla redakcijas iedvesmas sapulcē savām jaunākajām kolēģēm jautāju, vai viņas zina, kas ir Eniņš, visas piekrītoši māja ar galvu: «Jā, Eniņš – tā ir leģendāra mūžība.» Julita: Var teikt, ka mēs ar Gunti iepazināmies caur viņa grāmatu «Tepat […] Lasīt tālāk
Sens zemes ceļš no Sakas upes grīvas caur Alsungu uz Kuldīgu un tālāk caur Rendu, Sabili, Kandavu, Tukumu, Lesteni un Džūksti, cauri Dobelei līdz Jelgavai ir pastāvējis jau 14.–15. gadsimtā, bet īpaši aktīvi pa to brauca Kurzemes un Zemgales hercogistes […] Lasīt tālāk
Kurš zina, kur atrodas Moricsala? Pareizi, Usmas ezerā! Pirms simt un nedaudz vairāk gadu tā ierakstīta vēsturē kā pirmā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā (no cariskās Krievijas kroņa mežu saraksta Moricsala izsvītrota un par dabas pieminekli izsludināta 1912. gada 6. […] Lasīt tālāk
Šis gads dabas aizsardzības jomā bija skaists – nosvinēti 40 gadi, kopš dibināts Gaujas nacionālais parks, un 90 gadi, kopš dibināts Slīteres dabas piemineklis. Ir dzirdēts viedoklis, ka īstais jubilārs šogad ir Gaujas nacionālais parks, jo Slīterei taču nav nekā, […] Lasīt tālāk
1973. gada 14. septembrī Latvijas Padomju sociālistiskās republikas valdība apstiprināja Gaujas nacionālā parka nolikumu un ģenerālshēmu – tika dibināta jauna aizsargājamā dabas teritorija, pie kuras izveidošanas nākamā gada pavasarī ķērās klāt jaunais kolektīvs Gunāra Skribas vadībā. Par GNP padomju laika periodu un […] Lasīt tālāk