Cilvēku un putnu attiecības indoaustrālijas arhipelāga salās. 2. daļa

Strādājot Indonēzijā, pētniekam jāapzinās, ka šī ir valsts, kur mīt dažādu tautību un reliģiju ļaudis. Musulmaņu, kristiešu vai animistu ciematos valda atšķirīgas tradīcijas un ieradumi, un vislabāk situācijā palīdz orientēties dzīvnieki: kristiešu vai hinduistu apdzīvotajos ciematos būs suņi, kaķi, cūkas […] Lasīt tālāk

Augi draņķēdāji

Daudzi augi spēj ne tikai izdzīvot, bet arī lekni augt ļoti piesārņotās vietās, uzņemt toksiskās vielas un dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis. Šo lielisko īpašību sauc par toremediāciju, un jau vairāk nekā 20 gadu to izmanto kā vienu […] Lasīt tālāk

Cilvēku un putnu attiecības Indoaustrālijas arhipelāga salās. 1. daļa

Dmitrijs Teļnovs par Indonēzijas salu dabas daudzveidību «Vides Vēstīs» raksta jau kopš 2007. gada, jo šajā gadā pirmo reizi zooloģijas vēsturē Indonēzijā, Halmaheras salā, tika veikti bezmugurkaulnieku taksonomiski ekoloģiskie pētījumi, un tos veica neviens cits kā Latvijas zinātnieki. Pa šiem […] Lasīt tālāk

Resnvēdera purvuspāre – aizsargājama suga Latvijā

Gada sākumā pamanīju Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) izsludināto projektu konkursu, un izrādījās, ka konkursa nolikumā ir minētas sugas, par kurām uzrakstītie projekti ir prioritāti atbalstāmi, un to skaitā – resnvēdera purvuspāre. Rakstīt vai nerakstīt? Ja rakstīt, tad jāraksta tā, […] Lasīt tālāk

Neparastā sēņošana

Visaizraujošākā nodarbe dabā man šķiet neparastā sēņošana. Ierastāk, protams, būtu meža sūnās meklēt ēdamas sēnes ar kātiņu un cepurīti, bet mani vairāk interesē citādas sēnes – vienalga, ēdamas vai neēdamas, bet tādas, kuras ieraugot gribas iesaukties: «Ak, vai tādas arī […] Lasīt tālāk

Neiepazītie augļi tepat Latvijā

Domājot par augļiem, parasti nāk prātā augļu koki, ogu krūmi un citi augi, kuru augļus cilvēki izmanto ēšanai. Bet kādi izskatās neēdamie? Vai tu mācētu pēc augļiem vien atpazīt  labi zināmas puķes? Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2014 Julita […] Lasīt tālāk