Latvijas Botāniķu biedrība par 2014. gada augu izvēlējusi laksi (Allium ursinum), ko sauc arī par mežloku. Lakša latīniskais nosaukums lāču sīpols (no latīņu valodas allium – sīpols, ursus – lācis) atklāj par to nedaudz vairāk, jo, tik tiešām, šī daudzgadīgā liliju dzimtas lakstauga sīpoli garšojot lāčiem. Lakša sīpolu meklējumos tie varot uzrakt zemsedzi nudien lielās platībās. Tomēr, mežā ieraugot izrakņātu lakšu audzīti, uzreiz nevajadzētu priecāties par lāča atstātajām pēdām, jo arī meža cūkas mīl našķēties ar gardajiem sīpoliņiem. Latvijā lakšus savvaļā nedrīkst plūkt, jo tas ir aizsargājams augs, taču audzēt tos dārzā nevienam nav liegts.
Lakši veido plašas audzes auglīgos platlapju mežos, gāršas tipa mežos, upju ielejās un krūmājos. Šī ir ēncietīga suga, tāpēc tai kaitē kailcirtes tuvu atradnēm. Par spīti tam, ka lakšu populāciju sauc par spēcīgu, jo tā spēj ātri atjaunoties, klajākās vietās un izcirtumos laksis nespēj konkurēt ar citām lakstaugu sugām un ātri iznīkst…
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 03/2014
Linda Dambeniece