Pasaulē kopumā zināms aptuveni trīssimt tā saukto īsto slieku Lumbricidae dzimtai piederošu sugu. Zoosistemātiķi šo dzimtu ir iekļāvuši posmtārpu tipa jostaiņu apakštipa mazsartārpu klasē. Jebkuras īstās sliekas slaikais ķermenis sastāv no vismaz astoņiem desmitiem ar neapbruņotu aci itin labi saskatāmu […] Lasīt tālāk
Autors: Ilmārs Tīrmanis
Iedomājies, ka pašlaik ir agrs vasaras rīts. Venta (tikpat labi tā varētu būt Daugava, Lielupe, Gauja, Aiviekste vai kāda cita liela vai vidēji liela jūrā ieplūstoša upe)… Saulains, putnu piedziedāts, tomēr samērā kluss, ne īpaši agrs rīts. Cilvēks, kurš iet […] Lasīt tālāk
Sākšu ar jautājumu: kādas ērgļu sugas ligzdo Latvijā? Pats arī atbildēšu: mazais ērglis, vidējais ērglis, jūras ērglis, klinšu ērglis, zivjērglis, čūskērglis un… «kronšteinērglis». Kā redzat, pēdējo esmu licis pēdiņās. Pēdiņās tāpēc, ka nav tāda putna. Tomēr dažs Latvijas putnu pētnieks […] Lasīt tālāk
Medicīniskā dēle – Hirudo, kas latīņu valodā nozīmē ‘dēle’, medicinalis – ‘medicīniskā’. Viņa ir šā stāstiņa centrālais tēls un vienīgais tārps, kurš ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā! Atgādināšu, kas ir Sarkanā grāmata: zinātnisku faktu sakopojums par retajām un izmirstošajām sugām. Plašāka […] Lasīt tālāk
Latvijas faunai ir piederīgi septiņu sugu rāpuļi. Sešas no šīm sugām pārstāv zvīņrāpuļus – čūskas un ķirzakas. No ķirzakām viena suga (glodene) ir bezkājaina, divām sugām kājas ir. Šoreiz iepazīstināšu ar vienu no kājainajām – pļavu ķirzaku (Lacerta vivipara). Tā […] Lasīt tālāk
Lai gan gaisā šis spārnainis pēc ķermeņa uzbūves un lidojuma manieres vairāk atgādina garastainu zosi, bet peldot – dziļās iegrimes un augšup vērstā knābja dēļ – vairāk līdzinās gārgalei nekā pelikānam, sistemātiski viņš ietilpst pelikānveidīgo kārtā, – jūraskrauklis (Phalacrocorax carbo), […] Lasīt tālāk
Ja pieņemam, ka Dabas vaiga priekšā aptuveni pusgadsimts nav ilgs laiks, šā apraksta galveno varoni – somzīlīti (Remiz pendulinus) – varam pieskaitīt jaunienācējām sugām. Latvijā tā parādījusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. 1956. gadā izdotajā «Latvijas PSR dzīvnieku noteicējā» rakstīts: «Ieceļotāja. […] Lasīt tālāk
Tukums ir tā pilsēta, kurā man bija tas gods pavadīt pusaudža gadus – laiku, kad daudzmaz nopietni sāku interesēties par dzīvniekiem. Līdzās mājai, kurā mitinājos, atradās dārzniecības apsildāmās siltumnīcas. Kāduziem viena no tām nez kāpēc netika apsildīta, turklāt tai […] Lasīt tālāk
Kad man lūdza uzrakstīt par tini, es iebildu, jo uzskatīju un joprojām uzskatu šo dzīvnieku par mūsu faunai nepiederīgu, pareizāk sakot, zudušu. «Latvijā tiņi nedzīvo!» – tāds bija mans pamatojums atteikumam. Redaktore Anitra atbildēja: «Dzīvo gan! Kalvenē viņus var apskatīt.» […] Lasīt tālāk
Meža sicista (Sicista betulina) – ir tipisks krēslas un tumsas dzīvnieks, kas aktīvs galvenokārt nakts sākumā un nakts beigās pirms rītausmas. Gaišajā diennakts laikā sicista rosās ļoti reti, tas notiek pārsvarā rudenī. Ja nu kādam cilvēkam uzsmaida retā veiksme pamanīt […] Lasīt tālāk