Jau pasen gribējās parādīt, kā izskatās Baltijas jūras zemūdens pasaule, bet nirējus jau vairāk interesē veci kuģi nekā aļģēm apauguši rifi. Tad jūras semināros pamanīju, ka Latvijā ir viens cilvēks, kurš fotografē zemūdens dabu, – Juris Aigars. Kad Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieku, Jūras monitoringa nodaļas vadītāju uzrunāju kļūt par «Vides Vēstu» pirmā vāka autoru, viņš sākumā atsacījās, sak, neesot jau nekāds fotogrāfs un neko virs ūdens nefotografējot. Taču viņš ir vienīgais Latvijā, kuram ir tā laime Baltijas jūras izpētes projektu ietvaros ne tikai ienirt līdz ri em jeb akmeņu sēkļiem, bet to visu arī nobildēt. Hidroekoloģijas institūta rīcībā ir fotokamera, kas piemērota fotografēšanai zem ūdens, jo svarīgi ne tikai ievākt simtiem paraugu, aprakstīt tos, bet arī nofotografēt zemūdens pasauli, lai pēc gadiem zinātnieki var gūt priekšstatu, kāda bioloģiskā daudzveidība bijusi kādreiz.
Ar zemūdens pasaules fotoburvību Juris pirmoreiz iepazinās pirms sešiem gadiem, kad radās iespēja ienirt pie Lielā Barjeru rifa Austrālijā. Niršanas instruktors iedeva fotoaparātu, ierādīja, kā ar to apieties, un tad Juris saprata, cik ļoti viņam gribētos fotografēt zem ūdens. Austrālija ir tālu, tāpēc biežāk izdodas ienirt tepat – Baltijas jūrā.
Baltijas jūras dzelme gan nav tik fotogēniska kā dzidrie, saules izgaismotie tropu ūdeņi. Lai bildētu zem ūdens mūsu jūras augus, gliemjus un zivis, noteikti vajag ne tikai hermētiskā boksā ieliktu spoguļkameru, bet arī zibspuldzi, turklāt jārēķinās, ka attēli vienmēr būs samērā dūmakaini, jo upes jūru bagātīgi apgādā ar duļķēm. Baltijas jūras zemūdens pasauli Juris bildē jau vairākus gadus. Viņš parasti nirst kopā ar kolēģiem pētījumu ietvaros, kad ir nepieciešams iegūt zemūdens biotopu attēlus to tālākai analīzei. Visbagātīgākie Latvijas jūras biotopi sastopami iepretī Papei un Irbes jūras šaurumā – ne velti tās ir aizsargājamas jūras teritorijas.
Visu rakstu kopā ar Jura fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 06/2014
Anitra Tooma