Pagājuši jau desmit gadi, kopš Latvija iesaistījusies aizsargājamo sugu nelegālas tirdzniecības ierobežošanā. Taču arī tik ilgs laiks, izrādās, nav bijis pietiekams, lai cilvēks apzinātos dzīvības cenu. Pagājušogad Latvijā vien uz robežas tika konfiscētas piecas čūskas pudelē, 11 gliemežvāki, koraļļu kolonijas fragmenti un vēl citi suvenīri. Kad sāksim apzināties dzīvības cenu?
Vašingtonas konvencija jeb CITES
Savvaļas augu un dzīvnieku bioloģiskā daudzveidība ne tikai priecē mūsu acis un sirdi, bet nodrošina arī ekoloģisko procesu likumsakarīgu gaitu. Tomēr pēdējā gadsimta laikā cilvēku neapdomīgas, bet galvenokārt jau mantrausīgas rīcības dēļ daudzas sugas, piemēram, Javas tīģeri un Karolīnas papagaiļi, ir iznīcinātas vai ir uz iznīcības kritiskās robežas. Atsevišķu sugu skaita samazināšanās daudziem darboņiem visā pasaulē ir tikai ieguvums, jo lietas, kuru daudzums sarūk, kļūst aizvien ekskluzīvākas un dārgākas. Mājdzīvnieku un reto augu audzēšana, dažādas reto dzīvnieku trofejas bagātnieku mājās joprojām ir veids, kā izrādīt savu turību. Tualetes pods no zelta, dimantiem greznota zobu birste – lūdzu! Taču, ja dižošanās sev līdzīgo vidū notiek uz dzīvības rēķina, tad gan jāceļ liela brēka.
Lai kontrolētu starptautisko tirdzniecību ar augiem un dzīvniekiem, 1973. gadā daudzas valstis vienojās sadarboties cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību ar apdraudētajām sugām. Šo starptautisko vienošanos CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) jeb Vašingtonas konvenciju patlaban ratificējušas 169 valstis, arī Latvija. Komerciālas tirdzniecības aizliegums attiecas uz vairāk nekā 800 savvaļas sugām, bet stingri tirdzniecības ierobežojumi – uz vairāk nekā 30 tūkstošiem sugu.
Asiņainais bizness – otrs ienesīgākais
Konvencijas mērķis ir aizsargāt apdraudētās savvaļas dzīvnieku un augu sugas no strauji augošās starptautiskās tirdzniecības, tomēr nelegālā tirdzniecība ar dzīvībām vēl joprojām ir nākamā ienesīgākā pēc narkotisko vielu un ieroču kontrabandas. Dzīvnieki tiek medīti, lai iegūtu gaļu, kažokādas, ragus, ilkņus, no tiem gatavotu dažādus priekšmetus, suvenīrus, tos sagūsta, lai turētu nebrīvē personīgajos apartamentos, turklāt bieži vien nepiemērotu dzīves apstākļu dēļ tie nolemti bojāejai.
Tīģeris impotentiem un dzīva lāča ķepu zupa gardēžiem
Viena no pasaulē visapdraudētākajām sugām ir tīģeri. Tos nogalina, lai iegūtu kažokādas un preparātus, ko plaši izmantoto Ķīnas medicīnā. Cilvēki tic, ka tīģeris ir dziedinoša spēka avots, tādēļ ikvienu šī dzīvnieka daļu var pārdot par milzīgu naudu – pat par 200 tūkstošiem dolāru. Uzskata, ka medikamenti no tīģera kauliem ārstē muguras sāpes un paralīzi, ar ziepēm sajaukta tīģera aste – ādas slimības, dzīvnieka vīrišķie dzimumorgāni uzlabo potenci, bet dzīvnieka acu kapsulas mazina krampjus.
Lai pagatavotu tradicionālajā dziedniecībā izmantojamus preparātus, tiek nogalināti arī lāči, – daudzās Āzijas valstīs tautas medicīnas piekritēji lāča žultspūsli izmanto kā dzimumtieksmi pastiprinošu līdzekli, tāpēc šis orgāns Dienvidkorejā, Japānā, Taivānā un Ķīnā ir zelta cenā. Nelegālo medību dēļ savvaļas lāču skaits ir katastrofāli samazinājies. Lai apmierinātu pieprasījumu, Ķīnā pat ir radītas šo dzīvnieku fermas, kur dzīvnieki visas savas dzīves laikā pakļauti neiedomājamām ciešanām. Piemēram, lai iegūtu žulti, dzīvnieka ķermenī tiek ievadīta caurulīte, pa kuru savāc šķidrumu. Nereti šādu fermu tuvumā atrodas arī izsmalcināti restorāni, kur var pasūtīt no lāča gaļas pagatavotus ēdienus. Kā papildu ekstra izsmalcinātajiem gardēžiem tiek piedāvāta lāča ķepu zupa, kas tiek saga-tavota klienta acu priekšā, dzīva, būrī ieslēgta dzīvnieka ķepas mērcot verdošā ūdenī…
Medikamentiem, kas izgatavoti no augu un dzīvnieku valsts izejvielām, lielākoties nav zinātniski apstiprināta medicīniska pamatojuma, un gadsimtiem ilgi izmantotā tradicionālā medicīna pamatā balstās uz māņticību.
Suvenīri par dzīvības cenu
Desmit gadu laikā – no 1979. līdz 1989. gadam, kamēr tirdzniecība ar ziloņkaulu bija legāla, – Āfrikas ziloņu skaits no 1,3, miljoniem saruka līdz aptuveni 600 tūkstošiem dzīvnieku. Lai suga neizzustu pavisam, 1989. gadā Āfrikas zilonis tika iekļauts CITES I pielikumā, kas aizliedz tirdzniecību ar ziloņkaulu un no tā pagatavotiem priekšmetiem. Tikai 1997. gadā dažām valstīm tika atļauts stingri limitēts ziloņkaula eksports. Taču malumedniecība un nelegālā tirdzniecība joprojām turpinās. Īpaši dramatiski malumedniecība ietekmē Āzijas ziloņus, jo šīs sugas īpatņiem ilkņi ir tikai tēviņiem, tādēļ, nogalinot viena dzimuma pārstāvjus, tiek nopietni apdraudēta populācijas nākotne. Ziloņu nogalināšanas galvenais iemels ir to baltie ilkņi – ziloņkauls. Papīra nazīši, dažādas dekoratīvas figūriņas – tas viss tūrista priekam veikalu plauktos izlikts eksotiskās zemēs. Bieži vien potenciālais pircējs, acis priecējot ap kādu rotu, nemaz neapjauš, ka bija jāiet bojā kādai dzīvībai, lai šī lieta nonāktu veikala plauktā. Lai iegūtu nepieciešamās ķermeņa daļas, dzīvniekus indē, ķer lamatās vai arī nežēlīgi nosit; bieži vien tiem, vēl dzīviem esot, tiek norauta āda, naga, ragi, ilkņi.
Visu nosaka pieprasījums
Par nelegālo darboņu motīviem šaubu nav, bet to, kas veido pieprasījumu pēc retajiem augiem un dzīvniekiem, jautājām Latvijas Dabas muzeja direktora vietniecei zinātniskajā darbā Gunai Bagradei. Guna stāsta, ka visus pircējus, kas iegādājas retos un aizsargājamos savvaļas dzīvniekus, augus vai no tiem gatavotus produktus, var iedalīt trijās grupās: pirmā – kolekcionāri, kas vēlas papildināt savu kolekciju; otrā – turīgi ļaudis, kas grib izrādīties ar lietām, kādu citiem nav; trešā – vienkārši nezinātāji, kuri iegādājas suvenīru, nemaz nenojaušot, ka tā iegūšana un tirdzniecība ir aiz- liegta. Savukārt, runājot par aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu pārdevējiem, šis rūpals jāvērtē dziļāk; daudzās jaunattīstības valstīs tirdzniecība ar retajiem dzīvniekiem un augiem ir vienīgais iztikas avots, tādēļ atbildība jāuzņemas arī tai patērētāju sabiedrības daļai, kas veido pieprasījumu pēc ādām, ziloņkaula, medicīniskiem preparātiem un citiem augu un dzīvnieku valsts izstrādājumiem. Valstīs, kur valda nabadzība, ļaudis dabas bagātības pārdod, lai apmierinātu savas primārās vajadzības, bet pārtikusī sabiedrība šīs lietas pērk kā luksusa preces.
Informācija presē mudina uz likuma pārkāpšanu
Pirms kāda laika Latvijas Dabas muzeja darbinieku rokās nonāca neatkarīgā žurnāla ceļotājiem pagājušā gada rudens numurs. Daži žurnālā izteiktie ieteikumi potenciālajiem eksotisko zemju apceļotājiem muzeja pārstāvjus, maigi sakot, izbrīnīja. Šajā izdevumā publicēts 10 populārāko no Taizemes atvedamo suvenīru saraksts, kur trešo vietu ieņem krokodila zobu piekariņš (cena, sākot ar Ls 3), ceturto – dāmu somiņa no krokodilādas (cena, sākot ar Ls 30). Savukārt horoskopu lappusē Dvīņu zīmē dzimušajiem ieteikts «nomedīt kādu no pēdējiem Kenijas ziloņiem un atvest mājās tā ilkņus».
Ja vēlies sekot šiem ieteikumiem, ņem vērā, ka CITES konvencijas pielikumos ir iekļautas visas krokodilu sugas un tirgoties ar savvaļā noķertajiem dzīvniekiem un to ādas izstrādājumiem ir aizliegts. Arī ziloņu medības ir aizliegtas.
Iespējams, ka žurnālā ieteiktie pirkumi, kas ir pretrunā ar Vašin-gtonas konvenciju, radušies raksta autora nezināšanas dēļ, bet barbariskais ieteikums Dvīņu zīmē dzimušajiem ir tikai neizdevies joks. Tomēr vajadzētu paturēt prātā, ka cilvēki ir dažādi un ka ir tādi, kas informāciju var uztvert tieši, tāpēc preses izdevumiem jābūt uzmanīgiem un jāsniedz patiešām praktiska un precīza informācija, kas ceļotājam palīdzētu, nevis pakļautu iespējai iekulties nepatikšanās.
Šis, protams, nav vienīgais gadījums, kad presē parādās informācija par dažādām trofejām un suvenīriem, kuru legalitāti var apšaubīt. Pierādījumus tam diezgan bieži var atrast dzeltenās preses izdevumu lappusēs, palasot bagātu un ietekmīgu cilvēku ceļojumu aprakstus, kas parasti ilustrēti ar krāšņām un daiļrunīgām fotogrāfijām.
Nezināšana no atbildības neatbrīvo!
Informētībai ir liela ietekme uz cilvēka rīcību, tādēļ svarīgi pasniegt sabiedrībai izsmeļošu informāciju. Nezināšana neatbrīvo no atbildības, tādēļ Latvijas Dabas muzejs, kas ir viena no Vašingtonas konvencijas zinātniskajām institūcijām, savu iespēju robežās veic sabiedrības izglītošanu. Šogad šī kampaņa aizsākās ar fotogrāfiju izstādi «Svešās zemēs ceļo un domā» – tās mērķis bija likt cilvēkiem aizdomāties un saprast, ka vislabākā piemiņa no ceļojuma ir fotogrāfijas, nevis priekšmeti. Pašlaik uzsākta interaktīva programma bērniem un jauniešiem «Nepērc viņu dzīvības», kurā tiek stāstīts par Vašingtonas konvenciju, apdraudētajām sugām, pārkāpumiem un par to, kā pašam nekļūt par likuma pārkāpēju. Arī Dabas aizsardzības pārvalde – CITES uzraudzības institūcija Latvijā – izdevusi divus informatīvos bukletus, kas konspektīvi izklāsta, kādas dzīvnieku un augu sugas ir aizsargājamas un ko nevajadzētu iegādāties ceļojuma laikā.
Nezināšana no atbildības neatbrīvo, tādēļ, lai cilvēks, pats to neapzinoties, neiekultos nepatikšanās un sirdsapziņas pārmetumos, Guna Bagrade iesaka: «Ja jums ir pavērusies tā brīnišķīgā iespēja ceļot – izmantojiet to. Vērojiet dabu, augus un dzīvniekus to dabiskajā vidē un nepērciet suvenīrus, ja rodas aizdomas, ka tie nav legāli.»
Līga Bulmeistere
Publicēts 2007.gada aprīlī.