Ksenija Andrijanova gada nogalē sacēla pamatīgu kņadu sociālajos tīklos. Viss sākās ar viņas ierakstu blogā «Ksenijakomentē.lv», kur meitene stāstīja, kā viņai veicies eksperimentā, pasludinot sevi par sertificētu dziednieci Lailu Ozoliņu, jo, kā pati saka: «Manā dzīvē ir divi svarīgi jautājumi, uz kuriem nespēju rast atbildes: pirmais – kāpēc masu mediji bez jebkāda ltra tiražē bezjēdzīgus un pat bīstamus uztura padomus; otrais, daudz mazsvarīgāks, – kāda ir dzīves jēga, un vai pastāv dzīvība ārpus Saules sistēmas.» Laila Ozoliņa izsūtīja Latvijas vadošajiem portāliem rakstu, kurā sludināja pilnīgas muļķības: ieteica neēst ķiplokus un sīpolus, jo tiem esot slikta enerģētika; neēst eksotiskus augļus un produktus, ko senlatvieši nekad nav ēduši, tāpēc tos nespēj pilnvērtīgi sagremot mūsu «ģenētiskais kods»; kā arī badoties un detoksi cēties, taisot ne tikai ka jas, bet arī kliņģerīšu tējas klizmu. Šo rakstu nekavējoties publicēja «Del .lv», pēc nedēļas – «Apollo.lv» un «Dievietei.lv». Plaši par šo fenomenu izsmējāmies tviterī, bet, par spīti tam, portālos ik dienu parādās līdzīgi ieteikumi, piemēram, 19. janvāra naktī no krāna tecināt svēto ūdeni; ārstēt slimības, uzliekot uz sāpošās vietas piramīdas formas «kaut ko»; pilnmēnesī apstarot citronus un lietot pret vampīriem. Tumsonība, kas valda informatīvajā telpā, ir satriecoša! Latvijā atzīto profesiju katalogā ierakstīti pat bioenerģētiķi, dziednieki, astrologi un citi riebēji. Bet Ksenija ir vienīgā, kas atļāvās mūs modināt. Kas viņa ir?
Ksenijai Andrijanovai ir 27 gadi, viņa runā un raksta lieliskā latviešu valodā, kaut bērnību un skolas laika vasaras pavadījusi Urālos, kur ir viņas vecāku dzimtene. Skolā gāja Bolderājā, tur viņa dzīvoja, jo kokapstrādes kombinātā par inženieri tika norīkots strādāt tētis. Bez lielas plānošanas, drīzāk nejauši, Ksenija aizgāja uz Atvērto durvju dienu Rīgas Stradiņa universitātē un saprata, ka vēlas kļūt par uztura speciālisti. Tagad viņa turpina mācības LU Komunikāciju studiju fakultātē un strādā bērnudārzā Grīziņkalnā.
– Nemaz tik bieži negadās, ka krievu meitene brīvi runā latviski, un, kā izskatās, arī visi sarunu biedri sociālajos tīklos tev ir latvieši.
– Man ir tikai divas krievu draudzenes, viss pārējais bars ir latvieši. Darbā es runāju latviski, universitātē – latviski, ar draugiem – latviski. Ar Latvijas krievu vidi man nav saiknes. Laikam tāpēc, ka neesmu atradusi domubiedrus. Pavadīju skaistu bērnību vienā Bolderājas pagalmā, kur bija daudz draudzīgu bērnu, bet tad, kad biju pusaudze, mēs pārcēlāmies uz māju, kur nebija bērnu. Sāku meklēt draugus internetā un tā nonācu pie savas latviešu kompānijas. Mēs joprojām esam kopā liels bars cilvēku, katru nedēļu satiekamies, dziedam karaoke, izbraucam pie dabas. Daudz draugu man ir no Harija Potera «Gredzenu pavēlnieka» fanu kluba.
– Bet tie taču ir brīnumi, fantastika!
– Jā, bet viena lieta ir lasīt, otra – pielietot dzīvē.
– Šoziem es daudz domāju par to, kāpēc cilvēki tik ļoti tiecas ticēt pasakām, pievēršas reliģijai, kas arī ir sena pasaka. Un arī tagad, kaut izglītoti, kāri lasām māņticīgus un tumsonīgus padomus.
– Iespējams, tas ir veids, kā cilvēki sakārto savu pasauli. Ja ir sarežģīta dzīves situācija, nevari pieņemt lēmumu, labāk aiziet pie zīlnieces, lai viņa parāda virzienu. Un tev ir vienalga, vai tas piepildīsies vai ne, tev galvā tiek ielikta gatava shēma. Tas pats ir ar astroloģiju. Palūdz, lai astrologs paskatās tavās papīra zvaigznēs un pastāsta, kas bija, kas būs. Tu sajūties drošāk ar šo pārdabisko un mistisko atbalstu.
Ikvienam cilvēkam ir bail no saslimšanas, bail no nāves. Bail, ka ārsts viņu nespēs izārstēt, bet blakus ir dziednieks, un tas nu būs pēdējais glābiņš. Cilvēki meklē aizvien jaunus un jaunus risinājumus savām problēmām, un tas ir normāli līdz brīdim, kad tie kļūst kaitīgi.
– Manī lūzums iestājās, kad noticēju, ka kanēlis ar medu atrisinās visas manas problēmas ar lieko svaru un uzmundrinās vielmaiņu. Veselu nedēļu dzēru tos riebīgos puņķus, tomēr nekļuvu ne tievāka, ne laimīgāka. Un tad es attapos, kāda tumsoņa manī dus. Kad savā blogā tu tik garšīgi apsmēji šīs muļķības, tas man bija pēdējais piliens!
– Tas ir nonsenss! Jā, kanēlim ir labas īpašības, un, iespējams, to varētu izmantot ārstniecībā, taču tad būtu jāgatavo aktīvo vielu izvilkums un tas jāuzņem ar kapsulām konkrētās devās. Bet nevar internetā ielikt receptīti: kanēlis plus medus plus karsts ūdens, dzeriet rītā, vakarā, un tas izārstēs artrītu! Tā jau ir kaitniecība!
– Daudzi, kad viņiem konstatē ļaudabīgo audzēju, norobežojas no mūsdienu medicīnas un izmanto tikai dziednieku pakalpojumus. Viņi vientiesīgi ķeras pie katras kaut kur padzirdētas idejas un apber ar naudu šarlatānus!
– Smagi slimiem cilvēkiem jau neko pārmest nevar – viņi ir izmisuši, un viņu domāšana arī ir diezgan aizmiglota. Turklāt viņi ļoti ilgojas pēc brīnuma. Un alternatīvās medicīnas pārstāvji to bezbēdīgi piedāvā: iedrošina atteikties no zāļu lietošanas un ķīmijterapijas. Ir dzirdēta pat tāda «sazvērestības» teorija, ka ķīmijterapija tikai indē cilvēkus un ka vēža iemesls patiesībā ir, piemēram, parazīti asinsritē, rauga sēne vai kas tik vēl ne. Viņi to stāsta tik aizrautīgi, cilvēkam saprotamā, vienkāršā valodā un iedveš ticību, ka cilvēks šādi izārstēsies. Bet neizārstēsies!
– Mani tracina pūšļotāju arguments, ka manu muguras sāpju iemesls ir tēva atbalsta trūkums. Patiesībā es nokritu no zirga, bet tētis bija mans tuvākais cilvēks!
– Jā, dziedinātājiem patīk paziņot, ka visas slimības rodas galvā un izveseļoties var tikai, mainot attieksmi. Jā, ir saslimšanas, kas var rasties no stresa, no neizgulēšanās, bēdām. Ir pierādīts, ka gremošanas problēmas var saasināties no dvēseles satricinājumiem. Bet ne jau vēzis! Vēzis nerodas no tā, ka tēvs vai mamma tevi nemīlēja! Tam ir pavisam citi iemesli! Pamēģini šiem viedajiem pateikt: «Man bija tēva atbalsts, bet es jaunībā nokritu no zirga un sasitu muguru. Turpretī mana draudzene uzauga bez tēva, un viņai mugura nesāp.» Tad viņi apjūk un mēģina kaut kā izgrozīties.
– Neesi domājusi, kāpēc liktenis tevi aizveda pa medicīnas taku, kaut nemaz nebiji sapņojusi kļūt par uztura speciālisti? Tu taču varētu būt bērnudārza ēdienkartes sastādītāja, viena no pārsimt līdzīgas profesijas sievietēm Latvijā. Bet tu vienīgā skaļi pasaki to, ko mēs vecie, pieredzējušie neuzdrošināmies.
– Man šķiet, ka šie tumsonīgie padomi, ar kādiem pilns tīmeklis un pat grāmatu veikali, ir problēma visā pasaulē. Ārsti ir ļoti aizņemti, viņi netērē savu laiku tam, lai šajās muļķībās iedziļinātos. Kurš dakteris lasīs, ko naturopāte raksta par kanēļa brīnumainajām īpašībām? Turklāt kanēļa ēšana diez vai kādam neatgriezeniski sabojās veselību, cilvēkam drīzāk pašam kļūs nelabi, viņš sāks domāt vai pārslēgsies uz saldētiem citroniem. Bet man tomēr liekas, ka ir svarīgi, lai kāds mediķis stingri paskaidro, ka kanēlis neizārstēs no artrīta, tāpēc ka…! Ļoti maz cilvēku ar to nodarbojas, bet aktīvisti ir. Mani uzmeklēja meitene, kura izārstējusies no audzēja, – viņa raksta blogu, kā neuzķerties uz nejēdzīgiem un pat kaitīgiem ieteikumiem, lai tiktu galā ar vēzi.
Man droši vien vajadzēja būt tam cilvēkam, kurš izraisa pirmo impulsu, tāpēc sāku rakstīt blogu. Necerēju, ka man būs diži daudz atbalstītāju, rēķinājos, ka tikai rupji lamās. Esmu pārsteigta par šo mežonīgi lielo interesesi un atbalstu. Joprojām nevaru izšķirot vēstules, ko esmu saņēmusi sociālajos tīklos. Cilvēki saka paldies, apraksta savu pieredzi… Izrādās, šis bija brīdis, kad muļķību bija sakrājies tik daudz, ka atlika tikai to dambi paraut vaļā – un sākās lavīna. Tā vienkārši bija brīva niša. Tagad arī citiem jāsarosās un droši jāuzrāda māņi un meli katram savā jomā.
– Neesi domājusi par to, kāda ir tava misija? Kas tevi no Urāliem ir atsūtījis uz Latviju modināt vienu no vismāņticīgākajām tautām Eiropā?
– Dievam es neticu, domāju, ka tā ir apstākļu sakritība. Man jau sen bija šaubas un skepse par informāciju, ar ko pilni žurnāli un tīmeklis. Un, izrādās, manām kolēģēm bija līdzīgi. Viņas vienkārši skaļi par to nerunāja.
– Varbūt tāpēc, ka latvieši ir kautrīgi, nemēdz meklēt kašķi, bet tu esi nesamierināmā urāliete.
– Man ir tāāāds temperaments! Zinu, ka neesmu politkorekta, es vienmēr droši pateikšu savu viedokli, kaut zināšu, ka tas nebūs tīkams daļai cilvēku. Bet es jau neesmu vienīgā, kura uzskata, ka diētas ir muļķības, ka nav produktu ar brīnumspējām. Es nelaipošu, bet pateikšu: herņa! Varbūt tāpēc cilvēki man ir pievērsuši uzmanību.
– Bērnudārzam Grīziņkalnā ir ļoti paveicies, ka ēdienkarti sastāda tāds revolucionārs un nesamierināms cilvēks kā tu.
– Mūsu pavāri lieliski gatavo! Bet ne vienmēr ēdienkarte ir tāda, kā es vēlētos. Kaut vai gadu mijā, kad brīvdienas ir veselas četras dienas, bet pirmdienas rītā piegādātāji produktus vēl nav atveduši. Gaļu tik ilgi glabāt ledusskapī nedrīkst, tādēļ bērniem brokastīs nācās dot cīsiņus. Hrrr!!! Bet izvēles jau nav! Taču tie ir izņēmumi. Cenšos, lai man nebūtu jākaunas no sevis. Šodien bērniem brokastīs bija kukurūzas biezputra, maize ar sutinātu gaļu, pusdienās – dārzeņu biezzupa ar grauzdiņiem un otrajā ēdienā zivs leja, vārīti kartupeļi, biešu salāti un kompotiņš. Launagā būs biezpiens, graudu maize ar sviestu un tēja.
– Vai bērns intuitīvi zina, kas viņam būtu jāēd?
– Ir bērni, kas no ēdiena izlasīs katru zirnīti vai rozīnīti, citi neparko neēdīs gaļu, savukārt es joprojām nespēju ieēst bietes. Bet ēšanas jomā es nepaļautos tikai uz intuīcju. Teiksim, ja es intuitīvi ēstu, ko gribu, tad ēstu fast food. Tāpēc arī man sevi ir jālauž un jāpiespriež ēst veselīgāk. Bet, ja bērnam negaršo bietes, lai neēd, apēdīs vairāk burkānu! Nav tā, ka mums jāēd visi pasaules dārzeņi, var izvēlēties tos, kas labāk garšo.
– Šajā žurnāla numurā stāstām arī par Latvijas pirmās brīvvalsts laika veselīgā uztura popularizētāju Doru Švīkuli. Viena no viņas 37 grāmatām ir «Kas kādā slimībā jāēd?». Vai, veselīgi ēdot, var izveseļoties?
– Veselīgs uzturs uztur labu veselību vai neļauj slimībai padziļināties. Piemērots uzturs veicina ātrāku izveseļošanos, taču uzturs pats par sevi, bez ārsta nozīmētās terapijas, neizārstēs. Tā ir pro lakse un atbalsts, nevis pašas zāles. Uzturs ir vislabākā pro lakse pret dažādām slimībām, bet saslimušos ēdiens vien nepaglābs. Protams, ja cilvēks līdz šim ēdis tikai draņķus, bet saslimis mainīs ieradumus un sāks ēst veselīgi, saņems pilnvērtīgas uzturvielas, protams, viņš jutīsies labāk un atveseļosies veiksmīgāk. Ir saslimšanas, kur radikāli jāmaina uzturs, lai nepastiprinātu slimību. Piemēram, ja ir problēmas ar nierēm, jāierobežo olbaltumvielas. Pie cukura diabēta regulāri jārēķina uzņemto ogļhidrātu daudzums. Podagra arī ir slimība, kas prasa uztura korekcijas.
– Vai, neveselīgi ēdot, var saslimt?
– Protams! Ja cilvēks uzņem par daudz tauku un cukuru, viegli iedzīvoties sirds-asinsvadu un endokrīnās sistēmas saslimšanās, kā arī tajās, ko veicina liekais svars, piemēram, locītavu deformācija, muguras vainas.
– Teoriju es zinu, tāpēc jau gadiem neēdu saldumus, nedzeru taukus, nepīpēju, pati gatavoju no vislabākajiem produktiem – bet mans vienīgais sasniegums ir tas, ka nekļūstu resnāka!
– Uz vecumu cilvēkam taču palēninās vielmaiņa, īpaši menopauzes vecumā. Arī es agrāk biju liela caurbira, bet pēc 24 gadiem sapratu, ka nevaru ēst visu, kas pagadās, svars nāk klāt. Turklāt – jo vecāks cilvēks, jo grūtāk viņam sportot. Bet viņš ēd tāpat vai pat vairāk, kustas mazāk, vielmaiņa ir lēnāka, un svars nāk klāt. Tāpēc vai nu jāsamazina kaloriju daudzums, vai arī jāpalielina slodze. Patiesībā noturēt nemainīgu svaru ir ļoti liels sasniegums. Nevajag sev neko pārmest, tu esi malacis!
– Tagad liela daļa planētas iedzīvotāju dzīvo tik labi kā nekad. Varbūt nemaz nevajag uzmanīties un nav iemesla atteikties no civilizācijas kārdinājumiem? Tomēr par pilnīgi veseliem sevi nevaram saukt, ārstiem darba netrūkst.
– Esmu novērojusi, ka daudziem cilvēkiem ir fobija, ka viss ir piesārņots, viss ir mākslīgs. Trauki, plastmasa, starojumi! Ūdens, gaiss, saule! Viss ir inde! Nevajag nemitīgi baidīties, bet uzmanīties vajag un potenciāli bīstamas lietas samazināt. Lieto uz pusi mazāk kaut kā potenciāli bīstama, un tas jau būs ieguvums! Nevajag no visa baidīties, bet vajag piedomāt. Aktuāli ir dioksīni zivīs, jo šis piesārņojums gan ir bīstams. Nevajag ēst milzīgas zivis no netīriem ūdeņiem.
– Izlasīju Koko Šaneles biogrā ju: slavenā modiste pīpēja, dzēra, dūra narkotikas, mīlējās gan ar puišiem, gan meitām, bet nodzīvoja līdz 88 gadu vecumam, paliekot pie pilnas saprašanas un naudā peldoties. Turklāt naudu nopelnīja pati ar savu darbu un talantu. Varbūt nevajag sev visu liegt?
– Droši vien viņai bija laba ģenētika. Taču cik daudz sieviešu ar līdzīgu dzīvesveidu agri nomirst vai mokās ar smagām slimībām? Statistiski tādu cilvēku noteikti ir vairāk nekā Koko. Mēs zinām tikai vienu greznu stāstu.
– Nu jā, Šanelei rados nebija tuvradniecīgu aristokrātu, kuri precējās izdevīguma, nevis instinktu vadīti.
– Jā, iespējams, ka viņa vinnēja ģenētiskajā loterijā. Tas raksturīgi tīmekļa komentāriem, kur pie raksta «Neēdiet taukus un nepīpējiet» noteikti kāds pateiks: mana vecmāmiņa speķi ēda, šņabi dzēra, pīpēja un nodzīvoja līdz 100 gadiem.
– Mani pārsteidz viens aktīvs puisis, kurš dažādos sociālajos tīklos iesaka taukus glāzēm dzert…
– Ak, es labāk par viņu neizteikšos! Bet – nu labi, šis ir ļoti bīstams gadījums. Pirmkārt, cilvēkam nav attiecīgas izglītības, lai viņš spētu objektīvi izvērtēt avotus, ko lasa, toties viņam ir pārliecība par sevi, droši vien arī harizma, un viņš spēj uzrunāt citus. Ne ltrējot avotus, viņš paķer kaut kādas frāzes un pieliek tām savu skaidrojumu. Viņš ir ketogēniskās jeb keto diētas fans, kur viss balstās uz taukiem. Lasīju, ka viņš uzskata, ka šādi var izārstēt epilepsiju.
Keto jeb tauku diētu tiešām izdomāja, lai palīdzētu bērniem ar epilepsiju, tikai tā neārstē, vien mazina lēkmes. Jā, arī medicīnas zinātnieku aprindās par taukiem diskutē. Ir tā, ka piesātinātie tauki ilgstoši tika «demonizēti» un saukti tikai un vienīgi par sliktiem, un tas ir tiesa, jo piesātinātie tauki ir galvenais sirds saslimšanu iemesls, tāpēc ārsti iesaka no tiem maksimāli izvairīties. Bet nu ir parādījušies pētījumi, ka piesātinātie tauki nemaz tik slikti nav. Taču nekur nav teikts, ka tauki būtu jādzer glāzēm! Visam jābūt līdzsvarā.
– Man šķiet, ka mode «cepties» par ēdienu pēdējos simt gados iet plašumā. Pērn «Viasat» vēstures kanālā rādīja seriālu, kura dalībnieki izmēģināja dažādas 20. gadsimta sākuma diētas: viena grupa katru kumosu košļāja 30 reizes, citi vingroja, gāja aukstā dušā, dziļi elpoja. Citi ēda tikai zaļbarību. Šķiet, visi liesēja līdzīgi. Tas nekad nebeigsies!
– Cilvēka svara pieaugums ir tīra fizika jeb otrais termodinamikas likums. Ja mēs ar ēdienu uzņemam mazāk enerģijas nekā patērējam, mēs tievējam. Ja ēdam par daudz – resnējam. Tas ir elementāri. Bet! Ir ļoti sarežģīti praktiski veikt pasākumu kopumu, lai notievētu. Un cilvēki grib brīnumu un meklē visvisādus brīnumlīdzekļus un attaisnojumus. Formula ir vienkārša, to izpildīt – sarežģīti. Tāpēc cilvēkiem patīk izdomāt sev attaisnojumus. Teiksim: es nevaru notievēt, jo strādāju telpās ar gaisa kondicionētājiem, mobilo telefonu un Wi-Fi starojumu, dzeru krāna ūdeni un ko tik vēl ne. Ir dzirdēta kritika, ka tradicionālā kaloriju aprēķināšanas formula, kā arī uztura piramīda ir novecojusi un neaktuāla.
Jā, ģenētika ir ļoti svarīga, arī vielmaiņas saslimšanas, bet citu iemeslu nezinu, kāpēc cilvēks nespētu izvairīties no resnēšanas. Taču mums visu gribas ātri, viegli, bez piepūles. Tāpēc izvēlamies bojāt veselību ar ātrām diētām. Piemēram, dāma nomet 10 kg un gavilē, bet neņem vērā, ka organisms ir atbrīvojies no ūdens un samazinājis muskuļu masu. Tas nevienu brīnumu sludinātāju neinteresē. Turklāt pēc šādām drastiskām diētām svars parasti drīz vien atnāk atpakaļ ar uzviju. Cilvēks ieslīgst pašpārmetumos, sauc sevi par «rijīgu pakaļu» un meklē nākamo ātro diētu. Nevajag ātrās diētas! Vajag līdzsvarot savu uzturu, atteikties no našķiem un pārēšanās un gaidīt lēnus, bet noturīgus rezultātus. Resnums vienkārši ir slinkuma rezultāts, ja vien cilvēku nav skārusi vielmaiņas saslimšana! Un nevajag apvainoties! Brīnumu nav, ir tikai ģenētika, vielmaiņa un zika!
– Vai bērnudārzā tu runā ar vecākiem par pareizu uzturu?
– Ar vecākiem parasti runāju tad, ja bērnam nepieciešama speciāla ēdienkarte alerģiju gadījumā. Ar pārējiem īpaši tikties nav iemesla, jo šeit nav neviena bērna ar lieko svaru. Ja bērns ir pārlieku apaļš, ir divi varianti: vai nu vecāki viņu baro nepareizi, vai svaru ietekmē kāda vielmaiņas saslimšana. Novērots, ja vecāki ir apaļi, arī bērni ir tukli. Bet visbiežāk bērni ir pārbaroti ar fast food. Viņi dzer saldinātas limonādes, mielojas ar saldumiem, un šeit visvairāk grēko vecmāmiņas. Droši vien tāpēc, ka tad, kad viņas pašas bija mazas, pie tādiem gardumiem netika. Tad nu nu viņas to tagad kompensē, un bērni to uz pilnu klapi izmanto, jo visiem nez kāpēc draņķēdiens garšo labāk nekā veselīgs uzturs. Bērnam ir psiholoģiski grūti noturēties, jo viņam enerģijas gana un, par spīti neveselīgam ēdienam, pašsajūta arī ir laba. Un viņš nesaprot, kāpēc tas, kas garšo, nav labs. Skolas vecuma bērni ir pārbaroti! Labi, ka tagad ierobežos to trako bulkošanos, bet tad, kad es gāju skolā, konditorejas labumi bija brīvi pieejami, un, protams, ka es arī negribēju ēst smirdīgo ēdnīcas kotleti ar griķiem. Skrēju uz veikalu, pirku trīs bulciņas un pēc tam vēl trīs nākamajā starpbrīdi. Un, mājup ejot, iegriezos konditorejā «Vārpa», saēdos bulciņas, un mājās nemaz ēst negribējās. Bet es esmu caurbira, cits ar tādu dzīvesveidu svērtu ap 100 kilogramu.
– Man neveselīgie našķi vairs nav pieejami, jo organisms mani soda ar sliktu pašsajūtu. Iespējams, bērnus soda ar alerģijām.
– Alerģijas ir ļoti aktuāla problēma, bet es neteiktu, ka to cēlonis simtprocentīgi ir neveselīgs uzturs. Ir taču cilvēki, kas ir alerģiski pret selerijām vienalga, kādām – eko vai ne-eko. Es negribu piekrist, ka tagad alerģiju ir vairāk, vienkārši savulaik nebija tik labas diagnostikas un cilvēki nepievērsa pumpām tik daudz uzmanības. Tagad māmiņas interneta klubiņos var malt uz riņķi bērnu saslimšanas, visu hipertrofēt, un tad vēl pa vidu iemaisās kāda vieda bioenerģētķe, kas iedveš, ka ārsti neko nezina, bet saldēti citroni glābs visus.
– Es bēdājos, ka tu kritizē ekopārtiku.
– Es uzskatu, ka ekopārtika nereti ir aplami izprasta. Protams, tā ir laba, bet man nepatīk tas ekosnobisms jaunu, turīgu sieviešu aprindās. Ekolietās izglītotie cilvēki ļoti labi izprot šo jomu, apzinās plusus un mīnusus un lieki nepārspīlē, bet mani klienti ikdienā biežāk sastopas ar šiem ekosnobiem, kuri uzskata, ja tu neēd eko, tad tu esi «fui!», ar savu attieksmi visādā veidā rādot, ka visi tie, kuri iepērkas parastos veikalos, ir lūzeri: «Tomāti no Polijas ir kaitīgi draņķi! Ar ko tie āboli apsmērēti? Vistas ir ar hormoniem! Gaļā ir antibiotiku atliekas! Viss ir slikti!» Ekopārtika ir dārga, un šādu viedokli visbiežāk pauž turīgi cilvēki, kuriem cena nav šķērslis. Bet nedrīkst otram aizrādīt, ka tu esi nejēga, ja nelieto eko. Daktere Laila Meija veica nelielu pētījumu analīzi, vai pesticīdu atliekas pārtikā var ietekmēt auglību. Zinātnieki atzīst, ka var, bet viss atkarīgs no devas. Taču cilvēki tīmeklī vairo paniku: ja gribi tikt pie bērna, ēd tikai un vienīgi eko! Nesen viena paziņa, kas nevar ieņemt bērnu, izmisusi zvana un jautā, vai tad viņai nav nekādu cerību tikt pie mazuļa, ja visu mūžu ēdusi parastā veikalā pirktu ēdienu? Cita draudzene bēdājas, ka ir slikta māte, jo nevar iepirkties ekoveikalā. Tā cilvēkos rodas bailes no visa, un viņi vairs nesaprot, ko vispār ēst. Domāju, ka mūsu veikalos nopērkamie pārtikas produkti nav slikti, turklāt uzturvērtība praktiski neatšķiras – vai tas ir eko vai ne-eko produkts. Tāpēc nevar teikt, ka ziemā Spānijas tomātā nekā laba nav. Spānijā šajā laikā taču saules ir vairāk nekā mūsu platuma grādos!
Es ekopārtiku atbalstu un gribētu, lai tā nemaksā tik dārgi, turklāt šo produktu audzēšana nekaitē videi un zemnieku veselībai. Latvijas ekozemnieki no sirds izaudzē lieliskus produktus, bet kāpēc tie pilsētā kļūst tik mežonīgi dārgi? Ja cilvēkam ir pāris eiro pārtikai, viņš varētu nedomāt par vidi, bet gan par sevi, un pilnvērtīgi paēst.
– Mani mulsina, ka cilvēki man atvainojas, sak, salikuši uz galda visu ko droši vien neveselīgu. Bet kas var būt neveselīgs kaut vai pašu gatavotā rasolā no vārītiem dārzeņiem, olām un vistas gaļas, kas aizdarīts ar krējumu un sinepēm? Kāpēc vienmēr jājūtas vainīgam, ēdot normālu ēdienu?
– Tā ir panikas celšana un pašpārmetumu izraisīšana. Man šķiet, ka veselīgā uztura industrija savos pārspīlējumos ir aizgājusi pārāk tālu – iestāstījusi, ka veselīga var būt tikai ar smalku eļļu aizdarīta eksotiska salātlapa un vēl eksotiskāki rieksti. Un vēl mango, keils, avokado, godži, čia – viss no ekoveikala! Labi, ja rasolā nav desas, bet normāla gaļa un aizdaram salātu kefīrs vai jogurta mērce. Bet šis vienkāršais ēdiens neatbilst mītam, ka labs var būt tikai tas, kas ir dārgs un eksotisks. Klasiskie latviešu ēdieni, ja pareizi pagatavo, ir veselīgi! Mēs bērnudārzā gatavojam pelēkos zirņus ar vistas leju – tas ir superīgs ēdiens! Vai pilngraudu kliju makaroni ar dārzeņiem.
Es novēlu cilvēkiem domāt līdzi katram ieteikumam, ko veselības jomā var atrast informācijas telpā. Un, pirms kaut ko uzsākt, pakonsultēties ar ārstu vai pat ar diviem. Jo viena lieta ir dzert citronūdeni un ticēt, ka tas izārstēs visas saslimšanas, pavisam cita – uzskatīt, ka citronūdens ir vienīgā panaceja, un, neņemot vērā ārsta norādījumus, atteikties no modernās medicīnas. Pirms dažiem gadsimtiem un vēl senāk cilvēki nebūt nebija mūžīgi, lielākā daļa nodzīvoja tikai līdz tādam vecumam, kas mums šobrīd ir spēka pilnbrieds. Tik labi kā tagad cilvēce nav dzīvojusi nekad, tādēļ nevajag maitāt dzīvi ar iedomām, ka viss ir slikti!
Anitra Tooma
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2016