Raidījums «Īstenības izteiksme» izskanēja šā gada 14. janvārī, www.lsm.lv:
Pašlaik virs Rīgas tiešā un pārnestā nozīmē pulcējas ķērcošu kaiju bari. Putni pauž savu nostāju dienās, kad sniegs krietni apgrūtinājis piekļuvi bezmaksas ēdmaņai pie atkritumu konteineriem. Par to saturu pēdējā laikā arvien intensīvāk apetīti izrāda arī virkne uzņēmēju. Nervozo gaisotni radījis ilgās mokās tapušais Rīgas domes uzņēmuma «Rīgas namu pārvaldnieks» konkurss, kurā tiek meklēts atkritumu apsaimniekotājs nākamajiem trim gadiem. Uzvarētāja ķēriens solās būt iespaidīgs – vismaz 15 miljonu eiro vērtē. Tomēr tā ir tikai daļa no biznesa, ko ar saviem piepildītajiem atkritumu maišeļiem uzņēmējiem garantēti sagādā rīdzinieki.
«Getliņu eko» 12 miljonu apgrozījums
Rīgas pašvaldībai piederošais uzņēmums «Getliņi eko» ir tā vieta, kur kopš septiņdesmito gadu sākuma nonāk lielākā daļa atkritumu no Rīgas un 21 tuvējā novada. Imants Stirāns ir ilggadējs šā uzņēmuma vadītājs, un amatpersonas deklarācija rāda, ka poligona vadītāja amats un rosība īpašumu tirgū pēdējo desmit gadu laikā viņam ļāvuši kļūt par miljonāru.
Stirāns neslēpj, ka kaut cik jēdzīga statistika par poligonu tiek veikta kopš deviņdesmito gadu beigām. Līdz tam rīdzinieki radījuši 40 hektāru plašu un 30 metru augstu atkritumu kalnu. Laika gaitā kalna virsotne apaugusi kokiem, bet malas nu ik vasaru nokopj aitas. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā blakus izbūvēts mūsdienām atbilstošs atkritumu poligons. Par rīdzinieku gružiem Stirāns runā kā par mantu, kas rada naudu: «Aptuveni 200 klientu; 80–90% mums atved lielie piegādātāji, tas ir, «Clean R», VPG («Vides pakalpojumu grupa» – red.), «Eco Baltia» – tie, kas apkalpo pilsētas sadzīves atkritumus. Bet bez viņiem ir vēl 200 mazo klientu, kas ved gan sadzīves, gan industriālos atkritumus. Kompānija, kas nodarbojas ar būvgružiem, tos atšķiro, lai atgrieztu otrreizējā tirgū šķembas un betona pārpalikumus. No pūstošās daļas tiek iegūta gāze, to sadedzina, un rodas elektrība un siltums. Elektrību dodam «Latvenergo» tīklā un siltumu izmantojam, lai apkurinātu visu mūsu saimniecību un hektāru siltumnīcas, kur audzējam tomātus un nākamgad arī gurķus.»
Atkritumu noglabāšana, elektrības ieguve un dārzkopība iet no rokas. Kā rāda «Lursoft» datu bāzu ziņas, 2014. gadu
«Getliņi eko» noslēdza ar teju 12 miljonu eiro apgrozījumu. Nopelnīja gan tikai nedaudz virs 15 tūkstošiem eiro, bet uzņēmuma šefs Stirāns tūlīt piebilst, ka nopelnīts būtu daudz vairāk. Togad valsts esot pievākusi aptuveni 600 tūkstošus eiro, pēkšņi mainot dabas resursu nodokļa likmi. 2015. gads būšot labāks par iepriekšējo, lēš Stirāns. Tas viss, pateicoties 900 tūkstošiem atkritumu radītāju. Viņš gan norāda uz problēmām atkritumu apsaimniekošanā Rīgā: «Bardaks, ka netiek kontrolēti konteineri pie daudzdzīvokļu mājām! Ja kāds garāmbraucējs izgāž savus atkritumus daudzdzīvokļu nama konteinerā, attiecīgās mājas iedzīvotājs maksā ne tikai par sevi, bet arī par kaimiņu.»
Līgumi uz 20 gadiem
Kamēr «Getliņi eko» ar krietnu Eiropas Savienības atbalstu saimniecību sakārtojuši un modernizējuši, Stirāna piesauktais bardaks kopsolī ar kontroles trūkumu ir tās divas lietas, kas precīzi raksturo situāciju, kāda galvaspilsētā valda atkritumu savākšanas un izvešanas jomā. Pirmkārt, Rīgai nav nekādu datu par to, cik daudz atkritumu pilsēta vispār rada. Ja rēķina pēc aptuvenajiem «Getliņi eko» datiem, gadā no Rīgas izved 1,6 miljonus kubikmetru jeb aptuveni 250 tūkstošus tonnu atkritumu. Piemēram, Jūrmalā gada laikā tiek radīts 13 reižu mazāks atkritumu daudzums.
Gādāt par atkritumu apsaimniekošanu likums liek pašvaldībām. Taču Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš uzskata, ka galvaspilsēta šo jomu palaidusi krietnā pašplūsmā: «Rīgā ir trīs reāli strādājoši atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri tikuši pie līgumiem, kas dod viņiem tiesības strādāt Rīgas pilsētā. Līgumu termiņš, tos slēdzot, bija aptuveni 20 gadu.»
Atkritumu izvedējas Rīgā teorētiski ir četras kompānijas. Pirms desmit vai vairāk gadiem Rīgas vadība bez atklātiem konkursiem saslēgusi līgumus ar rmām, kuras sen reorganizētas, apvienotas, dalītas un pārpirktas. Tagad Rīgā strādā kompānijas «Eco Baltija», «Ragn Sells», kā arī «Clean R» un «Vides pakalpojumu grupa», kas abas pagājušā gada beigās apvienojās zem nosaukuma «Pilsētvides serviss».
Ne Rīga, ne nozares nevalstiskās organizācijas nevar pateikt, cik lielu tirgus daļu ieņem šīs kompānijas. Savukārt uzņēmēji ar tādām ziņām dalīties negrib. «Lursoft» informācija par 2014. gadu rāda, ka rīdzinieku atkritumi izvedējiem ļauj dzīvot labi. Visgrūtāk no Rīgas atkritumu milžu trijotnes klājas salīdzinoši nesenajai pienācējai zviedru kompānijai «Ragn Sells», kas 2014. gadu beidza ar 2,7 miljonu apgrozījumu un 200 tūkstošu eiro zaudējumiem. «Eco Baltija grupa» gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu peļņu, jo uzņēmums nodarbojas ar atkritumu šķirošanu un pārstrādi visā Latvijā: vāc stikla iepakojumu, nolietotās elektropreces un plastmasu, pārstrādā rūpnīcās PET un polietilēnu.
Uzņēmums «Pilsētvides serviss» gadā apgroza teju desmit miljonus eiro, bet nopelna 200 tūkstošus. Kompānija pastarpināti pieder rīdziniekam Guntaram Kokorevičam, kuram pieder visas akcijas koncernā «Clean R», kas ar 18 miljonu eiro gada apgrozījumu un nepilna pusotra miljona eiro peļņu Rīgā ir tirgus līderis. Tiek lēsts, ka Kokoreviča kompānijas kontrolē pat 80% Rīgas atkritumu biznesa. Pirms pāris gadiem uzņēmumu pameta Somijas investori, drīz vien no savām akcijām, vismaz o ciāli, atbrīvojās arī par oligarhu dēvētā ekspremjera Andra Šķēles radi, biznesam pilnībā nonākot Kokoreviča rokās.
Atkritumus šķiro, bet ne «Getliņi»
Uzņēmums «Pilsētvides serviss» ir ne tikai galvenais rīdzinieku atkritumu savācējs, bet arī pirmais, kura rokās nonāk arī konkurentu savāktais. Pēc septiņu gadu spraigas cīņas, tiesībsargājošo iestāžu un Valsts kontroles iesaistes pērnruden «Getliņi eko» teritorijā darbu sāka arī šā koncerna atkritumu šķirošanas cehs. «Uzņēmums «Getliņi eko» maksā par šķirošanas procesu – par katru tonnu aptuveni 11 eiro,» stāsta poligona vadītājs Imants Stirāns.
Tagad pilnīgi visi atkritumi vispirms tiek izgāzti «Pilsētvides servisa» angāros. Tur aptuveni piektdaļa gružu tiek atšķiroti kā derīgi otrreizējai pārstrādei, un uzņēmums tos realizē pēc saviem ieskatiem. Atlikušos 80% saņem «Getliņi eko», kam divas trešdaļas no tā der biogāzes ražošanai. Tādējādi rēķināms, ka «Pilsētvides servisam» par šķirošanu «Getliņi» gadā samaksā vairāk nekā divarpus miljonus eiro. Turklāt visi atkritumi, kas izgājuši cauri maltuvei, ES atskaitēs tiek ierakstīti kā šķiroti, tādējādi Latvijai vairs nedraud tiesvedība par to, ka mūsu pūstošie atkritumi varētu kaitēt klimatam.
Konkurss par atkritumu savācējiem nevedas
Tādā daudzu miljonu garantētā biznesā sabiedrība varētu gribēt, lai tirgū ir caurskatāma kārtība, lai tas tiek regulēts un kontrolēts. Taču ar šīm trim lietām Rīgai līdz šim – apzināti vai nejauši – nav sekmējies. Kaut kādu kārtību vismaz daļā Rīgas apņēmies ieviest domei piederošais uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks», kas apsaimnieko 4300 objektu. Saražoto un izvedamo atkritumu izteiksmē tas nozīmē 800 tūkstošus kubikmetru gružu gadā. Tie ir 120 tūkstoši tonnu atkritumu jeb gandrīz puse no visa milzīgā apjoma, kas tiek aizvests uz «Getliņiem».
«Rīgas namu pārvaldniekam» ar pašreizējiem atkritumu izvedējiem līgumi beigušies, savukārt ar jaunu sadarbības partneru atrašanu tik viegli nevedas. Iepriekšējais konkurss pēc milstošajiem uzņēmēju strīdiem vasarā tika pārtraukts. Tagad izsludināts jauns. «Pēc iepirkuma noslēgšanās šī kārtība mainīsies. Ja iepriekš bija spēkā līgumi, kas paredzēja atkritumu izvešanu atbilstoši iepriekšējam namu pārvaldniekam, kas tika apvienots no kopumā 15 pārvaldniekiem, turpmāk atkritumu izvešanu plānots organizēt atbilstoši Rīgas pilsētas noteiktajām zonām, tātad pa rajoniem,» stāsta «Rīgas namu pārvaldnieka» pārstāve Santa Vaļuma.
Tātad konkursa trīs daļās varēs uzvarēt viens pretendents vai katrā zonā cits. Tomēr arī ar jauno iepirkumu Rīgas māju apsaimniekotājam nevedas ātri. Pašlaik Iepirkumu uzraudzības birojs pēta trīs uzņēmēju sūdzības. Konkursu apstrīdējuši visi trīs pašreizējie Rīgas atkritumu savācēji, kas jau sadarbojas ar «Rīgas namu pārvaldnieku», bet pilsētas uzņēmums situāciju nekomentē.
No šķirošanas monopolista neatkāpjas
Grūti pie runāšanas dabūt arī pašus strīdniekus. Piemēram, Rīgas atkritumu lielākās savācējas «Clean R» vadība sākotnēji pa telefonu visai tieši apgalvo, ka pašreizējais konkurss ir atkritumu tirgus pārdale, tāpēc arī sūdzas visi. Vēlāk kompānija sarunai vairs neatsaucas.
Plašākai intervijai piekrita vien uzņēmums «Eco Baltia», kas apņēmies iekarot Rīgas «netīro» biznesu. «Eco Baltia» apgalvo, ka konkurss ļaus samazināt atkritumu izvešanas maksu rīdziniekiem. Jaunais iepirkums esot godīgāks par pārtraukto, taču daļa prasību – vienādi neērtas visiem pretendentiem. Par vēršanos pie iepirkumu uzraugiem stāsta kompānijas pārstāvis Jānis Spilve: «Piemēram, paredzēts, ka jāsāk pakalpojuma sniegšana divu mēnešu laikā, jāiegādājas konteineri, tie jāizvieto. Bet tas ir ļoti liels apjoms, un mēs gribētu, lai ir trīs mēneši. Vēl – «Rīgas namu pārvaldnieks» ir norādījis, ka atkritumi ir jāizved ne tikai pēc noteikta gra ka, bet arī jāiekļaujas noteiktā laika posmā ar trīs stundu intervālu.»
Taču būtiskākā «Eco Baltia» iebilde ir pret prasību visus sadzīves atkritumus obligāti vest uz «Getliņiem». Uzņēmums vēlētos tos pirms noglabāšanas šķirot. «Tas būtu daudz lietderīgāk un labāk, un Rīgas iedzīvotājiem mēs varētu piedāvāt labāku cenu, ja šos atkritumus mums būtu tiesības vest uz pāršķirošanu, lai varētu nodalīt no savāktajiem sadzīves atkritumiem lietderīgos materiālus – stiklu, plastmasu, metālus –, un uz «Getliņu» poligonu apglabāšanai vest tikai gala rezultātu,» norāda Spilve. Pašlaik uzņēmumam gan nav iespējas šķirot, bet tuvākajā laikā tas plānojot būvēt šādu rūpnīcu Salaspilī.
Taču, ja visi kompānijas savāktie atkritumi vispirms nonāktu «Eco Baltia» šķirošanas rūpnīcā, bez darba paliktu «Getliņi eko» pašreizējais sadarbības partneris «Pilsētvides serviss», kas patlaban savāc lauvas tiesu Rīgas atkritumu un kopš oktobra ieguvis monopoltiesības arī šķirot visus poligonā ievestos gružus.
«Rīgas namu pārvaldnieka» konkurss ilgs vēl vismaz dažus mēnešus. Ja viss ritēs gludi, tad jau pēc jaunas kārtības, iespējams, ar pārdalītu tirgu un citām cenām rīdzinieku atkritumus sāks izvest vasaras nogalē.
Ministrija: Rīga ignorē likumus
Tikmēr vietā ir jautājums, kad kārtība šajā nozarē būs visā Rīgā. Jau pirms divarpus gadiem pēc Satversmes tiesas sprieduma stājās spēkā likuma izmaiņas, kas vismaz teorētiski pielika punktu pašvaldību šaubīgajiem daudzgadu līgumiem ar atkritumu kompānijām. Normatīvi lika vecos līgumus pārtraukt un apsaimniekotāju noteikt atklātā konkursā.
Rīga ir viena no tām dažām vietvarām, kas pildīt likumu nesteidzas. Par galveno argumentu domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš min bailes no tā, ka līdzšinējie sadarbības partneri līguma laušanas gadījumā ies uz tiesu: «Principā mums nekādas katastrofas Rīgā nav. Mēs varētu vēlēties, lai būtu labāka kvalitāte, būtu labāka sapratne starp iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem visā ķēdes garumā, bet pēc būtības atkritumi tiek savākti un Rīga ir relatīvi tīra pilsēta.» Tomēr ir acīmredzams, ka ar atkritumu sistēmas sakārtošanu Rīgai ne visai sokas. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan iztiekot bez īpašas stingrības, vēstulēs Rīgas domi aicina atkritumu tirgu padarīt likumīgu. «Līgumi nav likumīgi, tādēļ nepieciešams veikt atbilstošo procedūru. Uz to mēs esam saņēmuši atbildi, ka viņi izlēmuši veikt publiskās privātās partnerības procedūru un šobrīd tiek izstrādāta dokumentācija, lai to varētu īstenot,» stāsta VARAM pārstāve Rudīte Vesere.
Jau tagad ministrijā norāda uz haosu Rīgas atkritumu nozarē, uz pārpildītiem konteineriem un absolūtu kontroles trūkumu privātmāju rajonos, kur līgumi par atkritumu apsaimniekošanu netiek slēgti, tos vienkārši aizgādājot uz dzīvesvietai tuvākajām urnām, par kuru tukšošanu samaksājuši citi. Pusotru gadu Rīga nepilda arī likuma normu, ka visā pilsētā jānodrošina atkritumu dalīta vākšana. VARAM teic, ka rakstīs kārtējo vēstuli Rīgai, jo solījumu pērn izstrādāt kārtību, pēc kādas atradīs atkritumu izvedēju, tā nav izpildījusi. Tikmēr pašreizējā situācija, kurā Rīga ignorē likumus, bet ministrija plāta rokas, izdevīga ir tikai atkritumu kompānijām, it sevišķi tirgus līderei, kas ar domes vadības gādību saimnieko gan pilsētā, gan «Getliņu» poligonā.
Edgars Kupčs, Latvijas Radio
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2016