Veikt plašu pētījumu par radonu visā Latvijas teritorijā – šāds īsi un kodolīgi formulēts uzdevums ierakstīts Latvijas vides pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Ja vien Eiropas Savienības ierēdņi 2013. gadā nebūtu nākuši klajā ar direktīvām par radiācijas drošību un ja Starptautiskā atomenerģijas aģentūra neizlīdzētu ar nansējumu, iespējams, Latvija atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm vēl kādu laiku izlīdzētos bez reprezentatīviem datiem par radioaktīvās gāzes radona (Rn222) starojuma koncentrāciju vidē, ēkās un ūdenī. Tikpat neredzama un nejūtama kā radons paliktu arī informācija par tā negatīvo ietekmi uz veselību. Tomēr labāk vēlāk nekā nekad. Situāciju šogad glābs Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, projekta «Radona gāzes mērījumi Latvijas mājsaimniecībās 2016. gadā» ietvaros organizējot radona gāzes mērījumus aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecību bez maksas. Radons ir dabiska radioaktīva cēlgāze bez krāsas un smaržas, kas šķīst ūdenī un organiskos šķīdumos. Radons ir teju 7,5 reizes smagāks par gaisu, un tā starojuma radioaktivitāti nosaka bekerelos uz gaisa kubikmetru (Bq/m3) jeb sabrukšanu skaitā vienā sekundē viena kubikmetra gaisa tilpuma.
Ja radioaktivitātes pieminēšana liek bailīgi saausīties, labā ziņa ir tā, ka ar Černobiļu un kodolkatastrofām radons īsti saistīts nav. Sliktā ziņa – uz vārda «dabisks» labdabību, gluži kā izvēloties kosmētikas produktus, gan nevajadzētu uzķerties, jo tieši dabiskās izcelsmes starojums ir tas, kam esam pakļauti visvairāk. Radons un tā sabrukšanas produkti veido pusi no kopējās saņemtās jonizējošā starojuma gada devas. Otrs radiācijas veids ir mākslīgā jeb cilvēka radītā radiācija, kas ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā starojuma, ietverot kodolieroču izmēģinājumus un tādus medicīniskās diagnostikas izmeklējumus kā rentgens un datortomogrā ja.
Izgaro no zemes dzīlēm, iežiem un ūdens
Stāsta galvenā varoņa radona galvenais izcelsmes avots ir zemes dzīles: derīgie izrakteņi, urānu saturošie ieži, arī artēziskie ūdeņi. Tādēļ visaugstākā radona koncentrācija veidojas zemes virsmas tuvumā. Radonam ir pa spēkam caur augsni un ēku konstrukciju šķirbām ieplūst telpās, sākot no pagraba līdz pat trešajam stāvam. Ja telpās radona līmenis ir paaugstināts, bet ārā tā līmenis ir normas robežās, vērts pievērst uzmanību materiāliem, no kā ēka celta. Dzīve no laukakmeņiem būvētā ēkā būs riskantāka nekā dzīve koka namā. Radonu izstaro granīts, marmors, betons, cements, ģipsis un māla ķieģeļi. Taču būvmateriālu starojums nav tik bīstami liels kā no zemes dzīlēm nākošais. Turklāt radioaktīvus celtniecības materiālus tirgot ir aizliegts, bet jāņem vērā tas, ka uz robežas būvmateriāliem pārbauda gamma starojumu, savukārt radons rada alfa starojumu.
Veicina ļaundabīgos audzējus
Ja reiz radons mājā ieplūst, varbūt var mierīgi sadzīvot un brālīgi dalīt kopējo telpu? Šoreiz ieteicams par viesmīlību aizmirst. Lai gan pats radons nav nedz redzams, nedz saožams un tā klātbūtne uztverama vien ar speciāliem detektoriem, bīstama ir tā ietekme uz veselību. Tā kā radons šķīst ūdenī, tas var iekļūt ūdensapgādes sistēmā, un cilvēks to uzņem ar ūdeni. Radonu var ieelpot, uzturoties slikti vēdinātās, putekļainās un slēgtās telpās, un plaušās tiek apstaroti epitēlijaudi. Ilgstošs apstarojums rada bojājumus šūnās un var izraisīt plaušu vēzi. Tāpēc radons atzīts par otro izplatītāko plaušu vēža cēloni pēc smēķēšanas. Turklāt smēķētājiem, kas pakļauti arī radona iedarbībai, plaušu vēža risks pieaug.
Vēdini māju, slauki putekļus
Ko darīt? Ja mājās konstatēts paaugstināts starojuma līmenis, pirmkārt, nepieciešams vērsties Radiācijas drošības centrā. Radona klātbūtne nenozīmē, ka būs nepieciešami tādi radikāli pasākumi kā ēkas demontāža vai jaunas dzīvesvietas meklējumi. Pirmais un pats vienkāršākais solis, kā cīnīties ar radonu, ir… atvērt logu. Otrs – bieža mājas uzkopšana. Radona sabrukšanas procesā rodas metāla joni, kuriem piemīt īpašība nosēsties uz virsmām, tādēļ ir svarīgi regulāri slaucīt putekļus. Radona koncentrāciju var samazināt, likvidējot plaisas ēkas konstrukcijās un veicot grīdas hermetizāciju. Papildus tam ieteicams pastiprināt ventilāciju zem mājokļa grīdas, izveidot radona nosēdtilpnes un pozitīva spiediena sistēmu. Uzreiz gan jāsaka, ka valsts nansējums individuāliem pretradona pasākumiem Latvijā nav paredzēts.
Kā norāda eksperti, nepieciešamība radonu likvidēt telpās ir sliktas pretradona aizsardzības rezultāts, tādēļ par radona piesārņojumu būtu jādomā jau pirms zemes gabala iegādes un pamatu likšanas jaunai ēkai. Ir ES dalībvalstis, kur radona mērījumu veikšana ir obligāta prasība pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Teorētiski arī Latvijā Ministru kabineta noteikumi paredz, ka būvdarbu pasūtītājs, projektētājs un izpildītājs ir atbildīgi par to, lai jaunuzceltajā ēkā vai dzīvoklī radona vidējā radioaktivitāte nepārsniegtu 200 Bq/m3, tomēr, kā tas darbojas praksē, šķiet, ir katra individuālā atbildība un informētība.
Latvijas iedzīvotāji līdz 11. martam varēja pieteikties radona mērījumiem mājokļos. Aptuveni 500 mājsaimniecību saņēma divus radona alfa treku vienreizlietojamus detektorus, kas mērīs gaisa sastāvu līdz 2016. gada decembrim. Mērījumus veic tikai ēku pirmajā stāvā vai apdzīvojamās puspagraba telpās. Pēc tam detektorus nosūtīs uz Zviedriju radona gāzes līmeņa mērījumu nolasīšanai. Par radona līmeni Latvijas teritorijā Valsts vides dienests informēs 2017. gada pavasarī.
Potenciāli bīstamās vietas
Lai gan radona gāzes izplatība no zemes lūzumiem Latviju skar salīdzinoši maz, tomēr ir vietas, kur tā izdalīšanās ir paaugstināta. Tādas teritorijas ir gar Daugavu, un īpaši izteikts tas ir Rīgas, Ogres, Aizkraukles un Daugavpils apkārtnē. Radona gāzes koncentrācija normu pārsniedz arī Vecumnieku novadā. Tomēr, visticamāk, ka radona rīcības plāns, kas Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram jāizstrādā līdz 2018. gadam, iztiks bez ieteikuma par iedzīvotāju evakuāciju. 90. gadu pētījumos radona koncentrācija apsekotajās dzīvojamās un darba telpās bija no 30 Bq/m3 līdz 120 Bq/m3. Savukārt 2014. gada rezultāti uzrāda, ka iekštelpās radona koncentrācija parasti nepārsniedz 100 Bq/m3. Par ievērojamu radona koncentrācija tiek uzskatīta, ja tā ēkā pārsniedz 200 Bq/m3 gadā. Pašlaik atliek vien gaidīt 2016. gada mērījumu rezultātus, un tad uz šo datu pamata tiks izstrādāts radona rīcības plāns, kas beidzot sniegs Latvijas iedzīvotājiem pilnvērtīgu informāciju par radona līmeni un ieteikumus tā kontrolei ēkās un dzeramajā ūdenī, kā arī veicamajiem pasākumiem radona līmeņa samazināšanai vietās, kur tas būs nepieciešams. Nākamais solis radona pētniecības laukā varētu būt situācijas apzināšana darba vietās, izglītības iestādēs un citās publiskajās ēkās.
Radona rīcības plāna izstrādei organizēta īpaša darba grupa, kurā iesaistīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības inspekcijas, VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs», Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR», Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta eksperti.
Dana Zālīte
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 02/2016