Lai priecātos par krāšņiem leduskritumiem, jāzina, ka tiem vajag īstu salu un sniegu, turklāt – jo vairāk un ilgāk, jo labāk. Un vēl – leduskritumi veidojas tikai tur, kur ir klinšu kraujas, pār kurām notek avotu vai strautu ūdeņi. Lieliski leduskritumi mēdz izveidoties arī uz ūdenskritumiem, bet ne vienmēr un ne visur. Bieži vien ūdenskritums ziemas salā apaug ar ledu un izveidojas leduskritums. Tomēr ne vienmēr. Latvijas lielajiem ūdenskritumiem, piemēram, Ventas un Abavas rumbai, leduskritumu veidošanās bieži vien nenotiek, jo ziemā tiem ir palielināts ūdens caurplūdums, kas ir tik straujš, ka nekādi interesanti ledus veidojumi nepaspēj izveidoties. Ja upe aizsalst, izveidojas ledus, bet, kad sākas pali, viss ātri brūk un jūk, – atkal nekādu īpaši interesantu ledus veidojumu nav.
Vajag mazliet piloša ūdens un salu
Daudz vairāk iespēju izveidoties skaistiem leduskritumiem ir uz sezonāliem ūdenskritumiem – tādiem, kas īsti aktīvi un skaisti ir tikai liela ūdens caurplūduma laikā (palos, stipru lietavu laikā), bet vasaras sausumā parasti izsīkst. Arī ziemā ūdens caurplūdums sezonālos ūdenskritumos ir neliels, un tas nāk tikai par labu leduskritumu veidošanās procesos. Neliels ūdens daudzums un stiprs sals – un jau veidojas pirmās lāstekas. Šādu sezonālu ūdenskritumu Latvijā ir diezgan daudz un lielai daļai ziemas aukstākajos mēnešos izveidojas arī lieliski leduskritumi.
Leduskritumi nereti veidojas arī uz avotu ūdenskritumiem. Daudzviet pār devona iežu klintīm tek un no lielāka vai mazāka augstuma krīt dažāda lieluma avoti. Spēcīga sala laikā arī tie sasalst un veido skaistus ledus veidojumus. Izcils piemērs ir Raunas Staburags Cēsu rajonā, kas stiprā salā, vēlams bez sniega, mēdz pārveidoties īstā ledus pilī.
Formu un krāsu daudzveidība
Interesants ir leduskrituma veidošanās process. To gan var novērot tikai ilgākā laikā, piemēram, skarbā salā veselu nedēļu katru dienu apmeklējot vienu un to pašu ūdenskritumu. Viss sākas, iestājoties salam. Parasti izveidojas viena lāsteka, tad otra, tad vēl un vēl. Tās samērā ātri stiepjas garumā un pārveidojas. Dažas sasalst kopā un izveido lielāku – reizēm pat milzīgu lāsteku. Veidojas ledus blāķi un nereti pat ledus sienas. Ūdens visu laiku tek un veido jaunas formas. Ja ledum uzspīd saule, tas mazliet pakūst un kļūst spodrs. Ja nedaudz snieg, leduskritums kļūst matēts kā organiskais stikls. Daudzviet, salam pieturoties, izveidojas kolonnas un citādi veidojumi. Viena no interesantākajām niansēm – atkarībā no ūdens sastāva katrs leduskritums ir savā krāsā. Liela daļa ir mirdzoši balti, kristāldzidri vai pelēcīgi. Citviet, kur purvaināks ūdens, – dzeltenīgi vai gaiši brūni. Gaujas krastos, kur atsedzas sarkanie smilšakmens ieži, visai bieži ir redzami koši sārti un dažādu dzelteno toņu leduskritumi. Piemēram, ļoti krāsaini leduskritumi ir Gaujas pietekas Braslas krastos un Piķenes kraujā Krimuldā.
Ūdens simfonija ledus stabulēs
Parasti ūdenskritumi tek un to skaņas nav īpaši daudzveidīgas. Savukārt ziemā pa ledus veidojumiem tekošais ūdens nereti rada ļoti savādas skaņas. Labi saklausāmas skaņas ir tieši mazākajiem ūdenskritumiem un tiem lielajiem, kam ziemas laikā ūdens daudzums nav liels. Dažiem leduskritumiem ūdens tek cauri pa vidu. Tie ir visskanīgākie. Viens no skanīgākajiem Latvijas leduskritumiem gandrīz katru ziemu veidojas nelielam strautam Vējupītes ielejā pie Siguldas. Tam gultnē viens aiz otra izveidojušies divi nelieli, skaisti ūdenskritumi, no kuriem apakšējais ir viens no augstākajiem Latvijā, savukārt augšējais ziemā mēdz būt neparasti skanīgs. Un tas, ko var dzirdēt, nereti līdzinās abstraktam skaņdarbam. Burbuļošana, pakšķēšana un vēl visādas skaņas nāk no ledus veidojumu iekšpuses un labi saklausāmas, stāvot blakus ledus kolonnai. Starp citu, ir zinātniski pierādīts, ka ūdens skaņas nomierina cilvēka nervu sistēmu. Ne velti ļaudis jau izsenis sava prieka un labsajūtas pēc atpūtas vietu tuvumā veidojuši mākslīgus ūdenskritumus un strūklakas. Mūsdienu tehnika visādas strūklaku un baseinu iespējas nodrošina arī telpās, tikai nav redzēts, ka ar leduskritumiem.
Pazīstamākie un lielākie leduskritumi Latvijā
Tradicionāli par labākajām leduskritumu vietām uzskata vairāku upju ielejas. Vispopulārākā neapšaubāmi ir Gauja ar savām pietekām – galvenokārt Braslu, Amatu un Raunu. Tāpat pamatīgi leduskritumi veidojas uz vairākiem populāriem iežu atsegumiem Gaujas senlejā. Īpaši jāatzīmē tradicionāli skaistākās leduskritumu vietas: Ērgļu klintis, Ķūķu iezis, Līņu klintis, Spriņģu iezis un Piķenes krauja.
Arī Salacas lejtece ir bagāta ar skaistu leduskritumu vietām. Visievērojamākais Salacas krastu leduskritums ik ziemu parasti veidojas Sarkano Pietraga klinšu lejasgalā, zem lielas, aptuveni 7-8 metrus augstas pārkares. Diemžēl nesen šajā pārkarē noticis liels nobrukums. Ūdens no augšas pil joprojām, bet nav vairs lielās nišas pārkares apakšā, pār kuru veidojās lielais baltais leduskritums. Mazas nišiņas zem pārkares ir saglabājušās, bet pati pārkare gan vairs nav tik izteiksmīga. Kā būs šoziem ar leduskritumu šajā vietā? Domājams, ka kaut kas jau būs. Cik liels un skaists – to rādīs laiks un ziemas sals.
Latvijā visgarākie leduskritumi ir sasnieguši pat vairāk nekā 10 m augstumu. Kā paši dižākie – gandrīz 10 metru gari – jāmin tie, kas veidojas Krauļukalnu iezī pie Braslas un Spriņģu iezī pie Gaujas. Aptuveni 5-8 metrus augsts leduskritums ik ziemu veidojas arī slavenajās Ērgļu (Ērģeļu, Pieškaļu) klintīs pie Gaujas augšpus Cēsīm. Lieli leduskritumi bieži vien ir arī Dzilnas iezī pie Amatas, tā lejasgalā. Leduskritumu kaskāde parasti apskatāma Piķenes kraujā, kur vairākās pakāpēs un slīpnēs tekošs avots nokrīt vairāk nekā 14 metrus. Ceļojot ziemā, dažādus ledus veidojumus var redzēt ikvienā ielejā, kur atsedzas klinšu kraujas un pār tām tek vai pil ūdens. Taču ne vienmēr skaistākie ir lielākie, bet gan tie ledus stabi un kolonnas, kam saulainās ziemas dienās neilgu laiku uzspīd saules stari un tos mūsu priekam nospodrina.
Visvairāk – Gaujas nacionālajā parkā
Viena no leduskritumiem visbagātākajām vietām Latvijā ir Piķenes krauja Krimuldā, Gaujas labajā pamatkrastā augšpus Velnalas klintīm. Tur daudz mazu avotiņu un pat divi nelieli strauti tek pār smilšakmens atsegumiem, veidojot lielus un mazus ledus veidojumus. Ik ziemu Piķenes kraujā apskatāmi vismaz trīs skaisti leduskritumi. Bet veiksmīgas sala un atkušņu mijiedarbības gadījumā te apskatāmi pat 10 un vairāk dažādu lielumu leduskritumi. Diezgan daudz jauku leduskritumu ir arī citviet Siguldas apkārtnē, piemēram, Vējupītes ielejā, Daudas un Nurmižupītes gravā. Ziemas beigās daudz nelielu leduskritumu uz īsu laiku izveidojas arī Vidzemes piekrastē pie Ķurmraga.
Dažviet milzu lāstekas un leduskritumus neveido pat sezonāli ūdenskritumi. Tie rodas vietās, kur tikai ziemā notek sniega kušanas ūdeņi, tādējādi rodoties leduskritumiem. Lielākā daļa leduskritumu atrodas Vidzemē, bet nedaudzi – Kurzemē pie Ventas pietekām un Slīteres Zilo kalnu kraujas sāngravās.
Ziemīgais skaistums zūd pavasarī
Tiklīdz tuvojas pavasaris, ledus veidojumiem pienāk gals. Viss skaistums sāk kust un zust. Tur, kur pāri iet stiprās palu straumes, ledus smalkie veidojumi tiek ātri saplēsti. Citur, kur ūdens mazāk, iestājoties siltam laikam, pārkare, klints vai ūdenskrituma mala leduskrituma svaru nevar noturēt, un tas ar lielu troksni sabrūk, gāžoties lejup gluži tāpat kā lāstekas pilsētās no namu jumtiem. Tādēļ esi prātīgs, apciemojot ziemas meistardarbus!
Andris Grīnbergs
Publicēts 2008.gada janvārī.
Ievērojamākie leduskritumi Latvijā
(sarakstā iekļauti ūdenskritumi, sezonālie un avotu ūdenskritumi un leduskritumu vietas, kas netiek uzskatītas par ūdenskritumiem)
| Augstums (m) | Platums (m) | Upes ieleja | Rajons | Tipiskākā krāsa |
| 1. Raunas Staburaga ūdenskritums | ||||
| 3,3 | 0,5 | Raunas | Cēsu | Balts |
| 2. Ķekaviņu leduskritums | ||||
| 4 | 10 | Rauņa | Cēsu | Balts |
| 3. Raibās muižiņas klinšu leduskritums | ||||
| 5 | 0,5 | Raunas | Cēsu | Balts |
| 4. Vanderu ieža leduskritums | ||||
| 3 | 5 | Raunas | Cēsu | Balts |
| 5. Ērgļu klinšu ūdenskritums | ||||
| 7,2 | 1 | Gaujas | Cēsu | Balts |
| 6. Vizuļu ieža leduskritums | ||||
| 5 | 10 | Amatas | Cēsu | Balts |
| 7. Ainavu kraujas leduskritums | ||||
| 5 | 3 | Amatas | Cēsu | Balts |
| 8. Dzilnas ieža sezonālais ūdenskritums | ||||
| 2,4 | 1 | Amatas | Cēsu | Balts |
| 9. Dzilnas ieža sezonālais ūdenskritums | ||||
| 1,85 | 1 | Amatas | Cēsu | Sarkans |
| 10. Ķūķa avota leduskritums | ||||
| 7 | 0,5 | Gaujas | Cēsu | Sarkans |
| 11. Līņu klinšu ūdenskritums | ||||
| 3,9 | 1 | Gaujas | Cēsu | Sarkans |
| 12. Līņu klinšu ūdenskritums | ||||
| 3 | 1 | Gaujas | Cēsu | Sarkans |
| 13. Spriņģu ieža avota leduskritums | ||||
| 8 | 0,5 | Gaujas | Cēsu | Balts |
| 14. Katrīnas ieža avota leduskritums | ||||
| 3,5 | 0,5 | Gaujas | Cēsu | Balts |
| 15. Krauļukalna ieža avota leduskritums | ||||
| ~ 7 | 1 | Braslas | Rīgas | Balts |
| 16. Krauļukalna Ledusalas avota leduskritums | ||||
| 5 | 1 | Braslas | Rīgas | Balts |
| 17. Jāņavārtu ieža leduskritums | ||||
| 3 | 2 | Braslas | Rīgas | Sarkanbrūns |
| 18. Rītupītes sezonālais ūdenskritums pie Buļu ieža | ||||
| 5,3 | 1 | Braslas | Rīgas | Balts |
| 19. Sautas kalna avota ūdenskritums | ||||
| 3,7 | 0,5 | Gaujas | Rīgas | Sarkans |
| 20. Sautas kalna avota ūdenskritums | ||||
| 5,8 | 0,8 | Gaujas | Rīgas | Sarkans |
| 21. Sautas kalna avota ūdenskritums | ||||
| 4,5 | 0,5 | Gaujas | Rīgas | Sarkans |
| 22. Sautas kalna avota ūdenskritums | ||||
| 3,3 | 1 | Gaujas | Rīgas | Dzeltens |
| 23. Kautraka Lielās gravas ūdenskritums | ||||
| 2,3 | 1,3 | Kautraka | Rīgas | Balts |
| 24. Kautraka Mazās gravas sezonālais ūdenskritums | ||||
| 5 | 0,5 | Kautraka | Rīgas | Balts |
| 25. Kautraka Mazās gravas sāna sezonālais ūdenskritums | ||||
| 6 | 0,5 | Kautraka | Rīgas | Balts |
| 26. Jodupītes apakšējais ūdenskritums | ||||
| 2,7 | 2,4 | Jodupītes | Rīgas | Balts |
| 27. Daudas Vecdreļļu ūdenskritums | ||||
| 2,6 | 4,6 | Daudas | Rīgas | Balts |
| 28. Vējupītes labā krasta strauta sezonālais ūdenskritums | ||||
| 2,3 | 0,7 | Vējupītes | Rīgas | Balts |
| 29. Vējupītes labā krasta strauta sezonālais ūdenskritums | ||||
| 6 | 1 | Vējupītes | Rīgas | Dzeltens |
| 30. Piķenes kraujas avota leduskritums | ||||
| 3,2 | 0,3 | Gaujas | Rīgas | Balts |
| 31. Piķenes kraujas 2. avota leduskritums | ||||
| 4,7 | 1 | Gaujas | Rīgas | Sarkans |
| 32. Piķenes sāngravas augšgala leduskritums | ||||
| ~ 3,5 | 1,5 | Gaujas | Rīgas | Balts |
| 33. Piķenes kraujas avota ūdenskritums | ||||
| 14,5 | 1 | Gaujas | Rīgas | Balts |
| 34. Odiņu klinšu leduskritums | ||||
| 3 | 3 | Salacas | Limbažu | Balts |
| 35. Sarkano Pietraga klinšu leduskritums | ||||
| 8 | 15 | Salacas | Limbažu | Balts |
| 36. Ketleru leduskritums | ||||
| 3,8 | 0,4 | Ventas | Kuldīgas | Balts |
| 37. Lēpenieku ūdenskritums | ||||
| 2,1 | 1,2 | Strauts | Kuldīgas | Balts |
| 38. Omiķu ūdenskritums | ||||
| 3,5 | 1,9 | Strauts | Kuldīgas | Balts |
| 39. Slīteres Zilo kalnu leduskritums pie Birzkalniem | ||||
| 2,4 | 0,5 | Strauts | Talsu | Balts |
| 40. Slīteres Zilo kalnu Jušu ūdenskritums | ||||
| 2,5 | 0,5 | Strauts | Talsu | Balts |