Kad dienas kļūst garākas un saulīte spīd biežāk, domas aizvien vairāk kavējas pie gaidāmajiem zemes darbiem. Februārī gan liela daļa dienu vēl ir ar salu, sniegu vai puteņiem un uz lauka var doties vēl tikai domās – var plānot, cerēt un gatavoties.
Ja esat aptvēruši bioloģiskās saimniekošanas priekšrocības, vēl var paspēt mācīties. Rajonu lauksaimniecības konsultāciju birojos būs pieejama informācija par bioloģisko lauksaimniecību. Zemnieku mācības organizē Lauksaimniecības konsultatīvais centrs Jelgavas rajona Ozolniekos, semināri notiek arī Cēsīs, Gulbenē, Preiļos, un citu rajonu centros. Ticību, ka bioloģiskai produkcijai arī Latvijas apstākļos ir noiets, deva Zaļais tirgus pagājušā gada rudenī. Šī iniciatīva tiks paplašināta, veidojot līdzīgu tirdzniecību Cēsīs, Madonā un citur. Protams, ideāli būtu, ja bioloģiskie saimniekotāji varētu pārvarēt aizspriedumus, ko radīja kādreizējā kolhozu sistēma: veidot kooperatīvus, apvienojoties domu biedru grupām, un iekarot stabilu vietu lielveikalu sistēmā vai arī organizēt savus bioloģisko produktu veikalus. Pieredze Eiropā jau ir. Un, ja mēs kavēsimies, tos pie mums noorganizēs ārzemnieki savai bioloģiskajai produkcijai.
Sertificē saimniecību
Apsverot savas iespējas un paredzamos produkcijas apjomus, jāiesniedz pieteikumi sertifikācijai, jo tikai sertifikāts var apliecināt, ka ražojums ir bioloģisks. Pieteikumus sertifikācijai var saņemt rajonu konsultāciju birojos, un tie jāsūta sertifikācijas institūcijai «Vides kvalitāte» Salaspilī, Rīgas ielā 113. Pie tam jāņem vērā, ka noteikumi paredz, ka tikai trešā gadā pēc bioloģiskās ražošanas sākuma produkciju var pārdot kā bioloģisku, otrajā gadā – tikai kā pārejas perioda produkciju, bet pašā sākumā – pirmajā gadā Zaļajā tirgū vēl iet nedrīkst. Tādēļ ir jāpasteidzas un, apzinoties savas iespējas, jāizšķiras par labu veselīgas un, cerams, arī pieprasītas pārtikas ražošanai.
Arī tad, ja mums ir kaut vai neliels dārziņš, priekšpavasara jausmas jau ir jūtamas gan domās, gan darbos. Te gan nedomāsim, kā ražot realizācijai, tādēļ arī sertifikāts nebūs vajadzīgs, taču, domājot par savu un piederīgo veselību, strādāsim ar bioloģiskām metodēm. Arī te vēl jāpadomā, kā uzturēt augstu augsnes auglību bez minerālmēsliem un izaudzēt veselīgus augus bez sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Jāizmanto visas iespējas mācīties.
Kaļķo kokus, griez zarus ogu krūmiem
Piemērotos laika apstākļos februārī ir jādarbojas dārzā. Siltākās dienās jākaļķo augļu koki vai jāatjauno rudenī veiktais kaļķojums, lai pavasara spožā saule un diennakts temperatūras svārstības neradītu koku mizā plaisas. Bioloģiskie dārznieki, vadoties pēc Marijas Tūnas kalendāra, atradīs laiku, kad izgriezt ogu krūmiem liekos zarus, lai ogas būtu lielākas un garšīgākas, vairāk saņemot sauli, gaisu un barības vielas. Upenēm visaugstāko ražu dod trīs- vai četrgadīgi dzinumi, tādēļ vecākie jāizgriež un jaunie, spēcīgākie jāatstāj vietā. Kuplam, pieaugušam jāņogu krūmam var būt ap 10–12 dažāda vecuma zaru, bet vājos dzinumus un arī novecojušos, vecākus par astoņiem gadiem, izgriež. Ērkšķogu krūmiem katru gadu jāatstāj 5–8 jaunie dzinumi.
Šogad februārī labākās dienas krūmu griešanas darbiem ir 8. un 23. datumi – lejupejošs mēness un augļu dienas. Toties augšupejošā mēnesī no 9. līdz 20. februārim vajag sagriezt augļu koku potzarus pavasara potēšanas darbiem, vislabāk to darīt 9., 18. un 19. februārī. Ābelēm zarus griezt, lai retinātu vainagu, vēl ir par agru.
Seleriju sējas laiks
Domājot par vitamīniem, uz palodzes var audzēt sīpollokus, pētersīļus un citus zaļumus. Bet, sākot sējas darbus, pirmās sēj selerijas, jo to sēklas dīgst ļoti lēni. Seleriju sēklas izkaisa podiņa virspusē, tikai mazliet iespiežot augsnē un pārklāj ar caurspīdīgu plēvi, jo sēklas dīgst gaismā, un novieto siltā un gaišā vietā. Lapu un kātu selerijas jāsēj 24. februāra pievakarē vai 25. februārī, bet sakņu – 20. vai 22. februāra priekšpusdienā. Tad jāplāno laba vieta un labs organiskais mēslojums, lai izaugtu lielisks dārzenis, garšaugs un ārstniecības augs. Jau senie grieķi ar seleriju vītnēm greznoja savus mājokļus, lika galvā seleriju vainagus, ārstējās un pat ēdināja zirgus, uzskatot, ka selerijas dod dzīvniekiem īpašu izturību un ātrumu. Un izturība un ātrums mūsdienās ir vajadzīgs ne tikai zirgiem.
Ilze Žola, agronome
Publicēts 2002.gada februārī.