Ja vien nepamet skatienu augšup, var domāt, ka esi meža vidū. Tikai šis mežs atrodas milzu metropoles vidū un dažus kilometrus no civilizētās pasaules visskaļākās vietas – Taimskvēra. Cauri zaru vijām redzamas Ņujorkas augstceltnes… Esmu Centrālparkā.
Centrālparka Ramble – mākslīgais dabiskais mežs
Pirms brauciena paziņas un kolēģi neticīgi rausta plecus: braukt fotografēt putnus uz Ņujorku? Kas gan tur var būt? Zvirbuļi un baloži? Patiesībā Rīga var tikai apskaust par betona džungļiem saukto Manhatanu, kuras pats centrs ir mājvieta desmitiem putnu sugu. Padomju laikos propagandas iecienīta frāze par Ņujorku bija – kontrastu pilsēta. Runa bija par bagātību un nabadzību, kaut patiesībā to drīzāk var attiecināt uz civilizācijas un dabas līdzāspastāvēšanu. Centrālparks ir dabas oāze simtiem tūkstošu pārlidojošu putnu, kad tie pavasaros atgriežas Amerikas ziemeļos un rudeņos lido pārziemot uz dienvidiem.
Vanagu ligzda Piektajā avēnijā
Piektajā avēnijā pie 74. ielas uz augstceltnes dzegas jau daudzus gadus ligzdo pilsētas slavenākais sarkanastes vanagu pāris. Parasti gan vanagi mājvietai neizvēlas ēkas, tieši tāpēc Pale Male un viņa pašreizējā draudzene Lola izpelnījušies īpašu ievērību.
Taču arī Ņujorkā diemžēl atrodas šleseri, kam šķiet, ka tie putni var atpūsties kaut kur citur. 2004. gada decembrī Piektās avēnijas 927. kvartāla direktoru padome nobalsoja par vanagu ligzdas novākšanu. Demontrācijas pie šo «gudrinieku» parādes durvīm, žurnālistu iejaukšanās, pat starptautiski protesti piespieda direktorus atcelt lēmumu, un nākamā gada janvārī putni atkal būvēja ligzdu. «Piektajā avēnijā atkal ligzdo vanagi,» toreiz lieliem burtiem vēstīja avīzes «NY Post» vāks.
Vanagus ieraudzīt man nelaimējas, arī pūces ne, tomēr daļu no Centrālparkā vairāk nekā 160 pastāvīgi novērotajām putnu sugām gan. Visās malās lēkā un jocīgi trallina ceļotājstrazdi – prāva strazda lieluma putni, kam krūtis un vēders ir tumši rudā krāsā. Šis tad arī ir mans pirmais un biežākais fotoguvums Ņujorkā.
Gārņi pie Hārlemas dīķa
Nakts gārnis.
«Fotografējat putnus? Tajā galā pie dīķa vakar bija divi skaisti gārņi,» iesaka garāmejoša kundze. Tik tiešām, pie Hārlemas dīķa parka ziemeļos uz akmens nolaižas un cēli izslejas nakts gārnis – starp citu, arī Centrālās un Dienvideiropas iemītnieks, Latvijā redzēts vien 1862. un 1902. gadā, un Eiropā tam raksturīgs diezgan slēpts dzīvesveids. Medīdams zivis, uzrodas arī lielais baltais gārnis, kurš pēdējos gados kļuvis arī par Latvijas iemītnieku.
Centrālparka ezera malā uz akmens sauļojas sarkan-ausaino bruņrupuču bariņš; šie Amerikas iedzimtie redzēti arī savvaļā Latvijā, un nu šī ievazātā suga draud izkonkurēt jau tā reto purva bruņrupuci. Vietējo fotogrāfu mājaslapās internetā ir redzami Centrālparkā iemūžināti jenoti, taču šoreiz šie dzīvnieki labi slēpjas, un ar pāris dienām visai parka bagātībai arī ir par maz. Centrālparka putnu fotogrāfu autoritāte Kels Vornbergers (Cal Vornberger) ir pavadījis šeit katru dienu trīs gadus, līdz varējis laist klajā brīnišķīgo grāmatu «Birds of Central Park» ar 175 ilustrācijām.
Botāniskais dārzs par baltu velti
Putnu vērošanas ekskursijas Botāniskajā dārzā notiek katru sestdienu.
Centrālparks nav vienīgā vieta, kur šajā lielpilsētā meklēt dabu. Ņujorkas botāniskais dārzs Bronksā lepojas ar dabisku mežu – vienīgo un pēdējo visā metropolē, nosargātu kopš 19. gadsimta vidus. Pastaiga pa botānisko dārzu nemaksā ne centa, maks jāattaisa vien tad, ja gribat ekskursiju akmensdārzā, siltumnīcās vai braucienu ar vagoniņiem.
Sestdienās pulksten 11 sākas putnu vērošanas pastaiga zinoša gida pavadībā. Ar gidi Deboru priekšgalā binokļiem bruņotā pārdesmit dabas draugu grupa dodas vērot ķauķus – šoreiz ekskursija īpaši veltīta šiem un citiem pavasara mazputniņiem. Debora parāda arī vanagu ligzdu uz kādas ēkas dzegas – labi ieskatoties, var pat ieraudzīt paša putna galvu. Augstu kokā klaudzina dzenis.
Vairāk putnu bez liela bara
Ziemeļu kardināls.
Tomēr vēlāk pierādās tas, ka daudz vairāk putnu vērotājs un fotogrāfs var gūt, dodoties «medībās» viens, nevis barā. Pietiek pamest pārējos un pa taku ieiet mežā, līdz tikai dažus metrus tālāk uz zara nolaižas viens no skaistākajiem Ziemeļamerikas putniem – ziemeļu kardināls. Īsu brīdi caur zāli lūkojies objektīvā, aliņā nozūd burunduks. Bronksas upē kopā ar meža pīlēm peld Pekinas pīle – mājputns, kas veiksmīgi iedzīvojies savvaļā, visticamāk, laimīgi izbēgot no tuvējā tirdziņa vai ķīniešu restorāna. 2007. gadā uz Bronksas upes atklāts bebra būvēts aizsprosts – līdz tam šis dzīvnieks Ņujorkā nebija manīts 200 gadu!
Ar savu parādīšanos fotoobjektīva «redzeslaukā» mani aplaimo magnoliju ķauķis, melnbaltais ķauķis, Gray Catbird (latviskojums šim putnam būtu diezgan jocīgs – pelēkais kaķputns?) un zilais sīlis, bet pavisam jau sirdi iesilda sārtvēdera dzenis – vispirms izdzirdēts klaudzinām, tad laimīgi pamanīts.
Taču ar to Ņujorkas dabas bagātības nemaz nav izsmeltas. Diemžēl dažas atlikušās ceļojuma dienas sabojā vēss, lietains laiks. Nespēdams atteikties no brauciena uz Jamaikas līci Kvīnsā cerībā sabildēt bridējputnus, varbūt pat ibisus, galu galā lietū piebeidzu fotoaparātu. Līdz tam redzētais ļauj šo likstu uztvert bez žēlabām un panikas, liekot plānot nākamo ceļojumu. Ļoti iespējams – atkal uz Centrālparku un Ņujorku, kur daudz kas vēl palicis ārpus kadra. Vanagi Pale Male un Lola vien jau ir to vērti, lai atgrieztos.
Ņujorkas dabas fakti
1858. gadā atklātajā Centrālparkā ikviens koks un krūms ir iestādīts apzināti, ar ainavu arhitektu un dārznieku ziņu. Šādi veidots arī Ramble – parka daļa, kas atgādina dabisku mežu.
Kopš atklāšanas Centrālparkā redzēti vairāk nekā 200 sugu putni; vairāk nekā 160 sugu putnu šeit ir pastāvīgi iemītnieki vai migrācijas laika viesi. Septembrī kā gājputni uz Meksiku dosies skaistie tauriņi monarhi, kas apciemos arī Centrālparku.
Lai izstaigātu visu Centrālparku, paies vismaz viena diena. Parks aizņem 341 hektāru, garumā stiepjas 4,1 kilometru, platumā – 830 metru. Parks ir lielisks orientieris Manhatanā. Ziemeļos no tā ir 110. iela un Hārlema, rietumpusē – Riversaida, dienvidos – 59. iela un centrs ar Taimskvēru, Brodveja teātriem, Volstrītu, austrumos – Piektā avēnija un Metropolitēna Mākslas muzejs.
Ja esat Ņujorkā, vērts apskatīt Dabas vēstures muzeju, kas atrodas pretim Centrālparka rietumpusei pie 79. ielas. Biļete maksā 19 dolāru tikai pamatekspozīcijai (bērniem, studentiem, pensionāriem lētāk), ja vēlaties apmeklēt pa-pildu izstādes, būs jāpiemaksā. Kopš 16. maija apskatāma, piemēram, izstāde «Extreme Mammals», kas veltīta vislielākajiem, vismazākajiem un neparastākajiem zīdītājiem.
Ņujorkas botāniskais dārzs Bronksā piedāvā plašu augu kolekciju, vienīgo lielpilsētas dabisko mežu, iespēju novērot visdažādākos putnus. Lai gan Bronksu uzskata par nedrošu rajonu, gaišā dienas laikā nekā bīstama tur nav. Blakus botāniskajam dārzam atrodas arī brīnišķīgs zooloģiskais dārzs.
Kvīnsas dienvidos netālu no Kenedija lidostas atrodas Jamaikas līcis. Šeit novērojami visvisādi jūras un bridējputni. Un diemžēl šī ir vienīgā vieta, kur redzēju patiešām piecūkotu vidi. Liedagā makšķernieki un citi atpūtnieki savas drazas nesavāc, un skats ir daudz baigāks nekā Bolderājas pludmalē.
Der zināt par Ņujorku
Ļoti ērti pārvietoties pa pilsētu var ar sabiedrisko transportu. Metro stacijās nopērkamā biļete der gan pazemes vilcienam, gan autobusiem (izņemot eksprešus). Biļete neierobežotam braucienu skaitam vienai nedēļai maksā 25 dolārus (izskanējusi gan doma paaugstināt cenu līdz 31 dolāram). Viens brauciens maksā divus dolārus, turklāt autobusos pieņem tikai 25 centu monētas jeb kvartus.
Viesnīcas ir dārgas, es ar ceļabiedriem apmetos rietumpusē, 107. ielas discount hotelī «Morningside Inn» – lētākajā un dzīvošanai vēl ciešamā miteklī. Desmit minūšu laikā kājām sasniedzams Centrālparks, tuvumā – metrostacijas un autobusu pieturas. Atsevišķs vienvietīgs numurs (vannasistaba gan jādala ar citām istabām) izmaksā 560 dolāru nedēļā. Neskopojieties un iedodiet dolāru istabenei, kad viņa nāk nomainīt dvieļus.
Nostāsti par amerikāņu negaršīgo ēdienu ir tikai mīti. Ņujorkā pieejamas visdažādākās virtuves dažādiem makiem. Salīdzinoši lētas ir ķīniešu ēstuves, kur par četriem līdz sešiem dolāriem var dabūt lielas porcijas. Īsti klasiskas amerikāņu brokastis ir bekons ar ceptām olām un piedevām (3,5 līdz pieci dolāri) un pankūkas ar tradicionālo kļavu sīrupu (vidēji seši dolāri). Brodvejā ir suši bārs, kur līdztekus nosaukumā minētajai ēdmaņai brokastīs ir pieejams zviedru galds – aptuveni septiņi dolāri par mārciņu (apmēram 450 gramu). Man laimējās tikt uz pusdienām, kad par tādu pašu naudiņu varēja likt kastē, cik lien. Dzeramnaudas ir vēlamas, tās var būt arī norādītas rēķinā – šim nolūkam allaž pietaupiet dažas viendolāra banknotes.
Dzeramo ūdeni lētāk būs nopirkt veikalā nekā ēstuvēs vai pie ielu maltīšu tirgotājiem. Centrālparkā ir pieejami arī dzeramā ūdens strūklaciņas.
Nevienu brīdi Ņujorkā nejutos nedroši. Vēl 80. gados pilsēta ir bijusi bīstama, Centrālparks bijis bēdīgi slavens ar laupīšanām un izvarošanām, vēlās vakara stundās tur uzturēties bija neapdomīgi. Tagad visur manāma policijas klātbūtne, pie Hārlemas dīķa bieži dežūrē likuma sargi ar auto, gar parku izvietoti brīdinājumi, ka šo vietu novēro policija.
Māris Puķītis
Publicēts 2009.gada jūlijā.