Mūsdienās kosmētisko un higiēnas līdzekļu lietošana ir kļuvusi par pašsaprotamu un neatņemamu ikdienas rutīnu – dušas želejas, zobu pastas, šampūni, ziepes, krēmi ķermenim un sejai nav vairs tikai sieviešu pasaule vien. Un kur tad vēl dekoratīvā kosmētika, kuras lietošana, izceļot vai – gluži pretēji – noslēpjot kādu defektu sejā, bieži sagādā baudu arī sievietes dvēselei.
Lai gan vēlamies uzticēties kompānijām, kas piedāvā produktus skaistumkopšanai un veselībai un kuru saražotā produkcija lielākoties tomēr tiek kontrolēta, lai pasargātu cilvēkus no kaitīgām vielām, tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk nākas dzirdēt tieši pretējo. Industrijai, kas neražo iekšķīgi uzņemamus preparātus, ir noteikti tikai nedaudzi ierobežojumi, kurus ievērojot, produktu uzskata par «pietiekami drošu», lai pārdotu lielveikalā vai aptiekā. Piemēram, ASV kosmētikas industrijas izstrādātās iekšējās drošības normas ir apstiprinājušas tikai 11% no 10 500 komponentiem, ko satur šobrīd veikalu piedāvājumā esošie skaistumkopšanas un veselības produkti. Eiropas likumdošana ir daudz stingrāka, tomēr pat Apvienotās Karalistes valdība šobrīd aizliedz tikai 1200 toksisku ķīmisko vielu.
Kādu iespaidu kosmētikā izmantotās vielas atstāj uz veselību?
Āda ir lielākais orgāns ķermenī, kas izvada kaitīgās vielas. Tā ir membrāna, ar kuras palīdzību dažādas vielas tiek gan uzņemtas, gan izvadītas. Toksīni tiek izvadīti no ķermeņa ar sviedriem un uzņemti organismā caur matu folikulām un tauku dziedzeriem. Tas nozīmē, ka, uz ādas nokļūstot ķīmiskām vielām, tās uzsūksies ķermenī. Ilgstoša šādu vielu lietošana nozīmē, ka cilvēki, kas pienācīgi neatbrīvojas no kaitīgajām vielām, akumulē ķimikālijas, kas savukārt var novest pie veselības problēmām.
Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka vismaz 80% no šodien zināmajiem 200 vēža paveidiem ir saistīti ar toksīniem un kancerogēniem no sintētiskām un toksiskām ķīmiskajām vielām. Lielbritānijas zinātnieki atklājuši, ka metilparabēns – sintētiska ķīmiska viela, ko bieži izmanto ķermeņa krēmos, losjonos, mazgāšanas līdzekļos, dezodorantos u. c.–, sastopams krūts vēža šūnās, un 150 000 amerikāņu izmeklējumi apliecināja, ka ķīmiskajām vielām pat nelielās devās ir milzīgs iespaids uz smadzeņu veselību.
Ķīmiskās vielas dekoratīvajā kosmētikā
ASV veiktā pētījumā tika pārbaudītas dažādas populārākās lūpu krāsas, un pētnieki paziņoja, ka 61% tika atrasts svins. Turklāt pārbaudītie izstrādājumi nebija kādu mazpazīstamu firmu ražojumi, bet gan tādu populāru zīmolu kā «Maybelline», «Cover Girl» un «L’Oreal» ražojumi. Paradoksāli, jo, lai gan veselības aizsardzības apsvērumu dēļ svina lietošana jau ir samazināta daudzu produktu (piemēram, krāsu, keramikas izstrādājumu, cauruļvadu blīvju) ražošanā un notiek pāreja uz bezsvina benzīna izmantošanu, to var atrast lūpu krāsās…
Svins var atstāt būtisku ietekmi uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem, zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstu locītavās, potītēs), notiek pārmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma.
Lūpu krāsas var saturēt arī butilhidroksitoluolu (BHT), ko lieto kā pārtikas produktu un kosmētikas konservantu. BHT absorbējas caur ādu, uzkrājas organisma audos un ir indīgs. Tas izraisa vēzi dzīvniekiem, iespējams – arī cilvēkiem, un veido mākslīgos estrogēnus.
Skropstu tušas bieži satur minerāleļļu parafīnu, kas ir naftas blakusprodukts. Parafīns ir galvenā sastāvdaļa arī bērnu eļļās un daudzos citos ādas kopšanas produktos. Tāpat kā citas eļļas, arī minerāleļļa patiesībā nav mitrinoša. Minerāleļļas molekulas ir pārāk lielas, lai iesūktos matos vai ādā. Minerāleļļas slānis, kas pārklāj ādu, aiztur mitrumu. Tas traucē normālu svīšanu, neļaujot ādai atbrīvoties no toksīniem, atkritumvielām un mitruma, un aiztur skābekļa iekļūšanu ādā.
Vairāku skropstu tušu sastāvā atrasts pat dzīvsudrabs. Nervu sistēma ir ļoti jutīga pret visām dzīvsudraba formām, it īpaši dzīvsudraba vai tā savienojumu tvaikiem. Pastiprināta uzbudināmība, kautrīgums vai baiļu sajūta, redzes un dzirdes traucējumi, atmiņas problēmas – tādas ir biežāk novērotās sekas smadzeņu darbības traucējumu dēļ. Bez tam no dzīvsudraba iedarbības cieš arī nieres, bet īpaši smagi tas ietekmē embrija attīstību. Prenatālajā periodā iegūtie galvas smadzeņu bojājumi bērnam var nozīmēt palēninātu garīgo attīstību, koordinācijas traucējumus, aklumu, nervu lēkmes, valodas traucējumus līdz pat pilnai nespējai runāt. Saskaņā ar jaunāko «Greenpeace» pētījumu piektdaļai ASV sieviešu reproduktīvajā vecumā ir palielināta dzīvsudraba koncentrācija organismā, un tas nokļūst arī bērna organismā caur mātes asinsriti.
Acu ēnās, vaigu sārtumos, pūderos tiek lietots talks. Tas palīdz produktam pielipt pie ādas un noturēties, turklāt ir gaismas caurlaidīgs, taču kosmētiskais talks var būt kancerogēns, jo var būt piesārņots ar azbesta šķiedrām. Pētījumi pierādījuši, ka žurkas, apsmidzinātas ar talku, saslimst ar dažādām plaušu slimībām, arī plaušu vēzi. Turklāt pētījumi pierādījuši, ka talks var veicināt olnīcu vēža attīstīšanos.
Parabēni (hidrobenzoāti) tiek plaši izmantoti par konservantiem gandrīz visos kosmētiskajos līdzekļos, jo tiem piemīt antibakteriālas un pretsēnīšu īpašības. Šīs ķīmiskās vielas izraisa alerģijas un ādas slimības.
Pašu radīts ķīmisko vielu kokteilis
Daudzi ražotāji uzsver, ka bīstamo ķīmisko vielu izmantošana niecīgos daudzumos ir pieļaujama, taču šāds apgalvojums ir pilnīgi nepareizs, jo tiek ignorēts ķīmisko vielu kumulatīvais efekts. Ierastās lūpu krāsas, tušas, pūderkrēma, kosmētikas noņemšanas līdzekļa, sejas krēma lietošana organismā rada bīstamu ķīmisko vielu kokteili, kura patieso ietekmi uz veselību tikai tagad sāk pētīt un analizēt. Zinātnieki Anglijā aprēķinājuši, ka dzīves laikā sieviete apēd aptuveni 450 g lūpu krāsas, bet katru gadu katrs no mums caur kosmētikas līdzekļiem uzsūc sevī aptuveni divus kilogramus ķīmisku vielu.
Patiesībā nav nekāda pamata lietot bīstamos sintētiskos produktus, lai radītu ilūziju par šķietamu veselību. Starp citu, vai esi pamanījusi, ka reklāmās parasti tiek solīta veselīga izskata āda? Bīstamā patiesība ir tāda, ka vairāk nekā trešdaļa personīgās higiēnas produktu satur vismaz vienu vielu, kas var izraisīt vēzi.
57% produktu satur «uzsūkšanos paātrinošās» ķimikālijas, kas spēj ātrāk un dziļāk ievadīt ādā pārējās sastāvdaļas. 70% visu produktu satur kaitīgas ķīmiskas vielas, piemēram, FDA un dažādus kancerogēnus. Lielbritānijas žurnāliste Dauna Melovšipa (Dawn Mellowship) nākusi klajā ar apgalvojumu, ka kosmētikas tūbiņas un kārbiņas ir pilnas ar ķīmiskām vielām, kas varētu būt vainīgas pie sieviešu neauglības un citām reproduktīvās sistēmas problēmām, alerģijām un vēža.
Tev ir izvēle
Iespējams, ka pēc šā raksta izlasīšanas vēlēsies kaut ko mainīt sava kosmētikas maciņa saturā. Tomēr ir skaidrs, ka visu uzreiz izmest būs gan žēl, gan arī pārāk dārgi. Es iesaku to darīt pamazām – katru reizi, kad vēlies iegādāties ko jaunu, izvēlies kaut ko no zaļajiem «plauktiņiem». Dabiskas kosmētikas un higiēnas līdzekļu piedāvājums Latvijā kļūst aizvien plašāks, piemēram, «Nvey eco» dekoratīvo kosmētiku atradīsi veikalā «Ekopreces» un SIA «Anmareko», «Logona» un «Sante» ražojumus – «Biotēkā». Latvijā ražotā «Madara» tagad nopērkama ne tikai ekoveikalos un tirdzniecības vietās lielveikalos, bet arī jaunajā šās kompānijas veikalā tirdzniecības parkā «Alfa». Dekoratīvo kosmētiku vari iegādāties arī interneta veikalos http://www.e-gamma.lv, http://www.lavandas.lv, http://www.femme.lv.
Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: http://www.bestorganicsforhealth.com; http://hubpages.com/hub/Why-choose-organic-makeup; http://www.zb-zeme.lv
Laura Siliņa
Publicēts 2009.gada maijā.
Rupigi jaizvelas dekorativa kosmetika un krems.
Rupigi izlasiet produkta sastavu.
Apgut ikdienas kosmetika ietverto kimisko sastavdalu galvenos bistamos nosaukumus.