Nāves jūru Latvijas iedzīvotāji droši vien vairāk pazīst kā unikālu dabas dziednīcu, un katru gadu simtiem latviešu apmeklē tās piekrasti gan Izraēlas, gan Jordānijas pusē. Nāves jūra ir iekšzemes sālsezers, kas izveidojies pirms 18 tūkstošiem gadu, aizpildot ar ūdeni divus lielus Zemes garozas padziļinājumus, kas bagāti ar sāls krājumiem. Mūsdienās jūras dziļums ir 306 metri tās dziļākajā vietā, garums 67 kilometri, platums 14 kilometri. Nāves jūra atrodas t.s. Jordānijas rifta ielejā, divu valstu – Izraēlas un Jordānijas – teritorijā. Nāves jūras piekraste ir zemākā sauszemes vieta uz mūsu planētas – tā atrodas teju 430 metru zem Pasaules okeāna līmeņa. Katru dienu aptuveni pieci miljoni tonnu saldūdens ieplūst jūrā gan pa Jordānas upi, gan arī no dažām nelielām upēm un strautiem, bet karstā klimata dēļ ūdens ātri iztvaiko, jo šajā apvidū ir aptuveni 330 saulainu dienu gadā!
Sāļu koncentrācija Nāves jūras ūdenī ir desmit reižu lielāka nekā citās jūrās un okeānos (līdz 350 ‰ salīdzinājumā ar vidējo 35‰, Baltijas jūrā – tikai aptuveni 7,5 ‰). Kopējais sāls apjoms Nāves jūrā ir aptuveni 270 gramu uz litru ūdens, turklāt tas unikāls ne tikai ar augstu sāls koncentrāciju, bet arī ar īpašu sastāvu – tajā ir gan magnija hlorīds (50 %), gan kalcija hlorīds (14 %) un kālijs (4 %). Atgādināšu, ka parastajā jūras ūdenī 90 % sāļu ir nātrija hlorīds, bet Nāves jūrā tā saturs nepārsniedz 12–15 %. Pasaulē ir tikai daži ezeri ar tik ievērojamu sāls koncentrāciju ūdenī, piemēram, Eltona ezers Krievijā (sāls koncentrācija 200–500 ‰), kas ir lielākais sālsezers Eiropā, un Asala ezers Džibutijā (sāls koncentrācija aptuveni 350 ‰). Tik sāļā ūdenī nevar dzīvot ne zivis, ne citi jūras dzīvnieki, taču pētnieki tomēr atraduši virkni baktēriju, aļģu un pat pelējuma sēņu, kam patīk šī sāļā vide. Pēc intensīvām lietavām sāls proporcija ezerā samazinās un reizēm ir vērojama aļģu Dunaliella masveida ziedēšana.
Sāļie dubļi mūžīgam skaistumam un veselībai
Izrādās, jau pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu cilvēki izmantoja dziedinošās Nāves jūras dūņas un sāļus. Populārs ir stāsts par Ēģiptes valdnieci Kleopatru no maķedoniešu Ptolemaju dinastijas, kura bija dūņu un sāls vannu cienītāja. Klīst leģendas, ka tieši viņas dēļ romiešu ģenerālis Marks Antonijs upurēja tūkstošiem kareivju dzīvību, lai iekarotu pilsētu Nāves jūras krastā. Pie jūras valdniece iekārtoja atpūtas mītni, kur atjaunoja sava ķermeņa un sejas skaistumu. Jūras sāli un dubļus ir samērā viegli iegūt un pārvadāt, tāpēc gadsimtiem ilgi Nāves jūrā tika iegūts tūkstošiem tonnu šo dabas resursu, ko izvadāja pa plašo Romas impēriju un aiz tās robežām. Vēlāk šī industrija sāka apgādāt ar jūras produktiem vai to izstrādājumiem teju visu pasauli.
Mūsdienās Nāves jūras piekraste, kur gaiss piesātināts ar sālsūdens tvaikiem un jūras ūdens satur daudzas minerālvielas un mikroelementus, ir pasaules līmeņa kūrorts ar labu slavu, un šeit ierodas cilvēki no visas pasaules. Jāatzīmē, ka Nāves jūrā neviens nepeldas tā, kā to var darīt citās sāļūdens tilpēs, – ilgāk par 10 minūtēm cilvēks ūdenī uzturēties nedrīkst, citādi var gūt ķīmisku apdegumu. Jāsargās, lai jūras ūdens neiekļūtu acīs – tas var izraisīt sāpes, jo lielās sāļu koncentrācijas dēļ šeit ir izteikti sārmaina vide (pH = 9,9). Pēc pasēdēšanas jūrā obligāti jānoskalojas ar parasto ūdeni. Nāves jūras ūdens izskatās taukains, bet pēc jūras procedūrām āda vēl kādu laiku ir mīksta un samtaina.
Jūras piekrastes gaiss satur maz putekšņu un citu alergēnu, tāpēc tas īpaši piemērots alerģiskiem cilvēkiem. Klimats ir sauss, saules ultravioletā radiācija – zema, bet skābekļa spiediens – augsts, tāpēc cilvēki, kuriem patīk baudīt saules peldes, šeit to var droši darīt kaut vai astoņas stundas dienā, nebaidoties gūt apdegumus!
Daudz cilvēku, kuriem nav iespēju aizbraukt līdz jūrai, izmanto pārstrādātus Nāves jūras produktus. Mūsdienās teju visur nopērkami kosmētiskie līdzekļi, kuru sastāvā ir Nāves jūras sāls, – krēmi, šampūni, maskas, skrubji un dušas želejas. Minerālvielas un mikroelementi, ko satur Nāves jūras sāls, spēj iekļūt dziļi ādā un kavēt tās novecošanos. Cilvēkiem gados ārsti īpaši iesaka Nāves jūras sāls vannas olnīcu saslimšanu, prostatīta, plaušu slimību, noguruma, stresa, muskuļu sastiepuma, kaulu sāpju, rīta stīvuma gadījumā. Pēc sāls vannām un dubļu aplikācijām asinīs paaugstinās sāls jonu koncentrācija, kas labvēlīgi ietekmē organismu un liek tam darboties intensīvāk, jo dūņas satur vairāk nekā 100 minerālvielu, sāļu un mikroelementu, tās ļoti labvēlīgi ietekmē asinsriti, nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī normalizē vielmaiņu. Tāpat tās mazina muskuļu saspringumu un stresu. Taču medaļai, kā zināms, ir arī otrā puse… Ja kosmētiku, kuras sastāvā ir Nāves jūras sāls, mūsdienās var nopirkt teju katrā kosmētikas veikalā visā pasaulē, nav brīnums, ka tā jau krietnu laiku ir ekoloģiskas katastrofas priekšā.
Kari par ūdeni
Jau pāris tūkstošu gadu cilvēki intensīvi izmanto dabas resursus šajā reģionā. Nāves jūru baro 252 kilometrus garās Jordānas upes ūdeņi, kas ir viens no nozīmīgākajiem saldūdens resursiem gan Izraēlā, gan Jordānijā, un par to vienmēr notiek cīņas. Atgādināšu, ka nesaskaņas Jordānas upes ūdens dēļ bija viens no kara iemesliem 1967. gadā. Šis konflikts starp Izraēlu un kaimiņvalstīm risinājās sešas dienas. Tikai 1994. gadā tika noslēgts miera līgums starp Izraēlu un Jordāniju, kurā stingri tika noteikts ūdens apjoms, ko katra valsts var sūknēt no upes saimnieciskām vajadzībām.
Intensīva ūdens smelšana no Jordānas upes būtiski samazina apjomu, kas ieplūst Nāves jūrā. Turklāt minerālu rūpnieciska iegūšana, parfimērijas industrijas attīstība un aizvien pieaugošais patēriņš strauji mazina sāls resursu krājumus. Iedomājieties, kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem Nāves jūras platība sarukusi gandrīz uz pusi! Ja viss turpināsies kā līdz šim, tuvākajos simt gados Nāves jūru varētu sagaidīt tāds pats liktenis kā bēdīgi sla
veno Arāla jūru: 1960. gadā Arāla jūras virsma bija 68 000 km2, mūsdienās – tikai 13 900 km2 (jeb 20 %). Galvenais jūras izžūšanas iemesls bija divu upju – Amudarjas un Sirdarjas – novirzīšana lauksaimniecības zemju apūdeņošanai. Lēmumu par upju novirzīšanu pieņēma padomju vara, lai nodrošinātu kokvilnas ražošanu vietējam patēriņam, bet jo īpaši eksportam, kas ļautu papildināt valūtas ieņēmumus valsts budžetā. Lai piesegtu šīs ekoloģiskās katastrofas sekas, padomju valsts Arāla jūru oficiāli pasludināja par «dabas kļūdu».
20. gadsimta laikā Nāves jūras piekraste būtiski mainījusies. Jau vairākas desmitgades jūras dienvidu galā notiek derīgo izrakteņu ieguve rūpnieciskos apmēros. Šeit iegūst kālija karbonātu jeb potašu, nātrija hidroksīdu jeb kaustisko sodu, bromu un magniju. Daudzviet gar krastiem izveidotas atpūtas vietas – viesnīcas un SPA kūrorti. Tā kā intensīvā resursu izmantošana turpinās ar pilnu jaudu, jūra ik gadu atkāpjas par metru. Kūrorti paliek aizvien tālāk no jūras krasta, bet atkailinātajos piekrastes posmos veidojas tukšumi, caurumi un lūzumi, vietām saplaisā un sabrūk ceļi, kā arī būves. Kūrortus nākas slēgt. Jūrai ir vajadzīgs tas ūdens, kuru cilvēki novirza lauksaimniecībai! Aprēķināts, ka lauksaimniecības produkcija Izraēlas valsts budžetam dod tikai trīs procentus no ienākumiem, bet tās uzturēšanai tiek izmantota aptuveni puse no visa saldūdens apjoma. Savukārt tūrisms, pateicoties kūrortiem pie Nāves jūras, ir viens no šīs valsts galvenajiem ienākumu avotiem. Izdevīgāk būtu saglabāt unikālo Nāves jūru, nevis noraudzīties, kā tā izsusē. Bet, tā kā šis ir starpvalstu līmeņa jautājums, tam nav viegla risinājuma.
Jau krietnu laiku dabas pētnieki un vides aktīvisti cenšas pievērst sabiedrības un ierēdņu uzmanību šai ekoloģiskajai problēmai, kā arī panākt, lai Nāves jūru iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tas ļautu iegūt papildu finansējumu pētījumiem un glābšanas programmu īstenošanai. Jau pirms desmit gadiem tika izstrādāts un joprojām tiek apspriests plāns par aptuveni 200 kilometru gara kanāla vai tuneļa būvēšanu no Sarkanās jūras, lai piegādātu ūdeni Nāves jūrai (tā izmaksas tiek lēstas līdz 10 miljardu ASV dolāru apjomā). Jāatzīmē, ka plāna saskaņošanu apgrūtina arī politiskas un reliģiskas nesaskaņas, arābu un ebreju konfrontācija, tāpēc visām iesaistītajām pusēm vienoties ir visai grūti. Pētnieki arī norāda uz citu problēmu, proti, pēdējā laikā būtiski pieaudzis Nāves jūras piesārņojums ar plastmasas priekšmetiem, it īpaši no Jordānijas puses, kur ir nesakārtota notekūdeņu attīrīšanas un sadzīves atkritumu savākšanas un uzglabāšanas politika.
Nāves jūras platības izmaiņas (informācija no «Vikipēdijas»):
| Gads | Ūdens līmenis (m) | Jūras virsma (km2) |
| 1930. | -390 | 1050 |
| 1980. | -400 | 680 |
| 1992. | -407 | 675 |
| 1997. | -411 | 670 |
| 2004. | -417 | 662 |
| 2010. | -423 | 655 |
| 2014. | -429 | 600 |
Putnu vērošanas prieki
Neapšaubāmi, ka saldūdens ir viens no galvenajiem dzīvības uzturēšanas pamatiem tuksnešainajos reģionos. Kādreiz Jordānas upes deltā auga palmu un papirusa džungļi, šeit dzīvoja arī lielie zīdītāji. Kopš 19. gadsimta, ūdens ieguvei aizvien pieaugot, upes ielejā caurtece pakāpeniski samazinājās, kas savukārt veicināja dzīvnieku un augu sugu sastāva straujas izmaiņas. Mūsdienās Jordāna vairāk izskatās pēc samērā nelielas upītes ar brūngani zaļu ūdeni un visai specifisku smaku, jo upē ieplūst arī nepilnīgi attīrīti notekūdeņi. Eitrofikācijas dēļ tās krasti vietām pamatīgi aizauguši ar krūmājiem un ūdensaugiem, kas dzīvniekiem un putniem apgrūtina piekļuvi ūdenim.
Cauri Tuvajiem Austrumiem iet nozīmīgs putnu migrācijas ceļš no Eirāzijas uz Āfriku, tāpēc putnu daudzveidība šeit joprojām ir liela. Izraēlas teritorijā ir konstatētas 535 putnu sugas, bet Jordānijā – 412, no kurām vairāk nekā puse šeit sastopamas migrācijas laikā. Putnotāji no visas pasaules speciāli brauc uz Nāves jūras piekrasti, lai varētu apskatīt vairākas lokāli sastopamas sugas. Viena no tām ir krūmāju zvirbulis (Passer moabiticus; nosaukums angliski – Dead Sea sparrow), kas dzīvo krūmājos Nāves jūras piekrastē un Jordānas upes krastos. Skaisti ir zaļie bišudzeņi (Merops orientalis), kas ligzdo smilšainajās nogāzēs, kā arī pie cilvēku mītnēm sastopamie sarkanspārnu strazdi (Onychognathus tristramii) – droši putni ar ļoti skaļu un melodisku balsi.
Ir dažādi viedokļi par Nāves jūras turpmāko likteni. Daži pētnieki uzskata, ka, turpinot aktīvi izmantot Nāves jūras resursus, pēc 50 gadiem šo jūru varēsim saukt par «peļķi», bet citi viņiem oponē un visā vaino globālo klimatisko pārmaiņu negatīvo ietekmi utt. Man savukārt ļoti gribētos ticēt, ka dažādu reliģisko konfesiju pārstāvji, cilvēki ar atšķirīgu mentalitāti un dzīves pieredzi, tomēr atradīs abpusēji izdevīgus sadarbības veidus, kā palīdzēt gan sev, gan nākamajām paaudzēm saglabāt šīs unikālās ūdenstilpes un tās pieteku ekosistēmu. Nāves jūras fenomens ir viens no pasaules dabas daudzveidības pieminekļiem, tāpēc es vēlos aicināt visus interesentus apmeklēt šo savdabīgo vietu un pārliecināties par to pašiem!
Ruslans Matrozis
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 06/2016