Jūru ekosistēmās mīdījām ir svarīga loma – tās ir aktīvas ltrētājas, kas barojoties efektīvi at ltrē toplanktonu jeb mikroskopiskās aļģes, baktērijas un detrītu. Savukārt aļģes un baktērijas augšanas procesā un šūnu veidošanā iesaista barības vielas, galvenokārt slāpekli un fosforu. Filtrējot mīdijas uzņem lielāko daļu no aļģēs, baktērijās un detrītā saistītā slāpekļa un fosfora daudzuma. Ir pierādīts, ka slāpekļa saturs gliemenēs ir aptuveni 1% no gliemenes svara, bet fosfora saturs – aptuveni 0,2%. Tā kā mīdiju audzes ir ļoti ražīgas – pat vairāki tūkstoši gliemeņu uz kvadrātmetru –, to iz ltrētais ūdens daudzums ir iespaidīgs. Vidēja izmēra gliemene spēj iz ltrēt 30 ml ūdens minūtē, tātad divi tūkstoši gliemeņu diennaktī spēj izfiltrēt 86 m3 ūdens. Līdz ar to patiess ir apgalvojums, ka gliemeņu audzes darbojas kā milzīgi bioloģiskie filtri, kas uztver vielas, kuras cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā no sadzīves notekūdeņiem, rūpniecības un lauksaimniecības nonākušas piekrastes ūdeņos…
Ingrīda Puriņa, Ieva Bārda, Ligita Laipeniece un Zaiga Ozoliņa Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Kurzemes plānošanas reģions, SIA «Vides investīciju fonds»
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2013