Visvairāk augus ģenētiski pārveido lauksaimniecības ķimikāliju ražotājas korporācijas. Lielākā daļa šobrīd audzēto t.s. jauno augu ir izturīgi pret kādu noteiktu herbicīdu (ķīmisku nezāļu iznīcināšanas līdzekli), parasti, protams, tās pašas firmas ražoto, kas iznīcina visus nepārveidotos augus. Industrija apgalvo, ka jaunās šķirnes palīdzēšot zemniekiem palielināt ražas, uzlabojot nezāļu kontroli. Audzējot šīs šķirnes, apkārtējā vidē un pārtikā nokļūst vairāk ķimikāliju, rodas pret herbicīdiem izturīgas «supernezāles», cieš derīgie kukaiņi un putni, tiek apdraudēta bioloģiskā lauksaimniecība, zemnieki kļūst atkarīgi no vienas kompānijas.
Pret herbicīdiem izturīgi augi
Līdz šim visplašāk audzētā ģenētiski modificētā (ĢM) labība ir Monsanto soja, kas ir izturīga pret šīs kompānijas herbicīdu raundapu. Tā aktīvā viela ir glifosāts. Monsanto saka, ka, lietojot kopā šīs sēklas un herbicīdu, nevajadzēs tik daudz reižu izsmidzināt herbicīdu, lai kontrolētu nezāles, un ķimikāliju lietošana samazināšoties pat par 39%. Pat ja tā, palielinoties zemnieku skaitam, kas lieto šīs šķirnes, kopumā palielināsies herbicīda lietošanas apjomi. Monsanto paredz, ka tā pārdotā raundapa daudzums līdz 2010.g. dubultosies. Nezāļu iznīcināšanas līdzekļu tirdzniecības apjoms ir 14,3 miljardi ASV dolāru gadā, un raundaps tiek pārdots piecreiz vairāk nekā tā tuvākais sekotājs, nodrošinot lielu daļu no kompānijas ienākumiem. Pēc V.Šivas vārdiem, ja ‘Roundup Ready’ šķirnes tiks ieviestas Indijā, kur liela daļa zemnieku vispār nelieto lauksaimniecības ķimikālijas, raundapa lietošana varētu pieaugt pat 20 reižu. Vācijas kompānija AgrEvo, kas ir radījusi pret herbicīdu glufosinātu izturīgus rapšus, paredz herbicīda tirdzniecības pieaugumu par 560 miljoniem dolāru nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā. Lauksaimnieki, vairs neuztraucoties par to, ka cietīs labība, lieto lielāku ķimikāliju daudzumu, nevis videi nekaitīgākus nezāļu iznīcināšanas vai izsargāšanās paņēmienus.
Imūnās nezāles
Ģenētiski pārveidoto jeb modificēto (ĢM) kultūru audzēšana var radīt pārlieku atkarību no viena herbicīda. Ja lauki tiek regulāri migloti ar vienu herbicīdu, ļoti iespējams, ka nezāles, kas aug šajos laukos vai tuvu tiem, attīsta izturību pret šo herbicīdu. Par spīti zinātnieku agrākajiem apgalvojumiem, ka nezāles nespēs attīstīt imunitāti pret glifosātu, Austrālijā imūna raizāle pēc lauka apstrādāšanas ar raundapu 15 gadu laikā parādījās desmit reizes. Turklāt, ĢM augiem krustojoties ar to savvaļas radiniekiem, rodas pret attiecīgo herbicīdu izturīgas nezāles, tātad jālieto vēl kāds nezāļu iznīcināšanas līdzeklis. Arī modificētie kultūraugi var kļūt par nezālēm citā laukā.
Monsanto zemniekiem pārdod sēklu ar nosacījumu, ka tiks lietoti tikai tā nezāļu iznīcināšanas līdzekļi. Ja pārbaudē atklājas, ka tiek lietoti kādi citi herbicīdi, līgums tiek lauzts un sēkla atņemta. Jāpiezīmē, ka septembrī beidzās Monsanto patents uz glifosātu lielākajā daļā valstu. Tas nozīmē, ka kompānijas ienākumi var jūtami samazināties, ja netiks atrasts paņēmiens, kā likt cilvēkiem pirkt tieši Monsanto ražoto herbicīdu.
Herbicīdi ir indīgi
Plašā spektra herbicīdi, ko lieto ĢM labībai, ir ļoti indīgi. Ja tos lieto mazāk indīgu ķimikāliju vietā, var samazināt kopīgo apjomu, bet toksiskais efekts paliek tāds pats vai pat palielinās. Herbicīdu lietošanas sekas ir augsnes auglības samazināšanās, ūdens piesārņošana, slieku un derīgo augsnes mikrobu iznīkšana un dažādi cilvēku veselības traucējumi. Herbicīdu sastāvdaļas augsnē var ilgu laiku saglabāt aktivitāti un piesārņot ūdeni. Glifosāts ir ļoti indīgs zivīm, kas ir svarīgs olbaltumvielu avots daudzām nācijām, kā arī derīgajiem kukaiņiem, bet glufosināts toksiski iedarbojas uz augiem un ūdensdzīvniekiem. Laboratorijas pētījumi to saista ar iedzimtiem defektiem. «Pret herbicīdiem izturīgas sojas ieviešanai ir vairāk kopīga ar sacensībām par agroķimikāliju tirgu, nevis ar līdzsvarotu lauksaimniecību,» secina Pesticīdu trests.
Insekticīdi
Liela vērība ir tikusi pievērsta ĢM augu radīšanai, kas satur paši savu insekticīdu (kukaiņu iznīcināšanas līdzekli). Tie nogalina ne tikai lauksaimniecības kaitēkļus, bet arī derīgos kukaiņus, augsnes baktērijas un putnus, rada kaitēkļiem imunitāti pret šo līdzekli, ir potenciāli alerģiju izraisītāji. Vairākas kompānijas ir radījušas kukurūzu, kokvilnu un citas lauksaimniecības kultūras, kas satur gēnu no augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis, kas izstrādā Bt protoksīnu. Protoksīns sagrauj dažu kukaiņu un kāpuru gremošanas traktu, tos nogalinot. (Bt jau vairāk kā 40 gadus veiksmīgi lieto bioloģiskajā lauksaimniecībā kā izsmidzināmu līdzekli.) Vielas, ko izstrādā ĢM Bt augi, ir indīgas uzreiz, tās nav jāaktivizē kukaiņu kuņģa sulai. Tās var saglabāties augsnē un būt indīgas divas līdz trīs reizes ilgāk nekā dabiskie Bt preparāti, tādējādi tiek nogalināti daudz vairāk kukaiņu, tostarp derīgie, kā arī augsnes organismi.
Pērnajā pavasarī Kornelas universitātes (ASV) zinātnieku laboratorijas pētījumā atklājās, ka monarhtauriņu kāpuriem, kas pārtika no augiem, uz kuriem bija Bt kukurūzas putekšņi, palielinājās mirstība un dzīvi palikušajiem palēninājās attīstība . ASV Lauksaimniecības un tirdzniecības politikas institūts ziņoja, ka Taizemē Bt kokvilnas lauka pārbaudē mirušas 30% apkārtnes bišu. Bites ir nepieciešamas ziedošo augu apputeksnēšanai. Pētījumi liecina, ka Bt augi nogalina arī mārītes un spāru kāpurus, kas ir galvenie laputu ienaidnieki. 1999.g. Ņujorkas universitātes zinātnieku eksperimentā kāpuri tika ievietoti augsnē, kurā bija audzēta Bt kukurūza. Pēc pāris dienām viņi pārstāja baroties un pēc piecām dienām 90–95% bija miruši.
Viens no iespējamiem Bt augu audzēšanas ilgtermiņa efektiem ir pret Bt izturīgu kaitēkļu parādīšanās. Apmēram 20% kaitēkļu paliek dzīvi arī pēc modificēto augu apēšanas. Kukaiņi, kas pastāvīgi ir pakļauti Bt toksīna ietekmei, eventuāli kļūs izturīgi pret to, tāpat kā baktērijas attīsta imunitāti pret antibiotikām. ASV valdība tādēļ pieprasa, lai Bt labība tiktu audzēta blakus parastajai, samazinot potenciālo risku. Šveices kompānija Novartis iesaka savas Bt kukurūzas audzētājiem 20–40% no lauka apsēt ar parasto kukurūzu, lai kaitēkļiem būtu patvērums. Tomēr šie padomi nāk par vēlu. ASV veiktie pētījumi liecina, ka imunitāte pret Bt attīstās daudz ātrāk, nekā apgalvoja Monsanto zinātnieki, un jau ir sastopami pret Bt imūni kukaiņi. Zemniekiem neatliks nekas cits kā atkal lietot ķīmiskos insekticīdus, līdz arī pret tiem attīstīsies imunitāte. Iespējams, ka Bt augi būs efektīvi tikai trīs vai četrus gadus. No korporāciju viedokļa tas nozīmē, ka jāsteidzas šos augus ievest tirgū, pirms to izdara sāncenši. 1996.gadā, kad pirmo reizi komerciālos nolūkos tika audzēta Monsanto ‘Bollguard’ kokvilna, Bt gēni nespēja nogalināt kaitēkļus visu sezonu, kā kompānija bija solījusi. Dr. M. Van Ho šo neveiksmi saista ar neparedzētām pārmaiņām Bt gēna uzvedībā.
Monokultūras
Gēnu inženierija ir orientēta uz monokultūru audzēšanu, kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tas saasinās pasaules pārtikas problēmu, kā arī laupīs iespēju izzudušās varietātes lietot jaunu medikamentu un citu cilvēcei noderīgu produktu radīšanā. Jaunattīstības valstīs ir plaša šķirņu daudzveidība, piem., Indijā tiek audzēti 50 000 dažādu augu šķirņu. Kādā pētījumā vienā ciemā tika atrastas 70 šķirnes. Tām ir dažādas īpašības un spēja izdzīvot dažādos apstākļos, kas nodrošina ražu vienmēr. Ja šo augu bagātību aizstāj ar monokultūru, ražu viegli ietekmē gan kaitēkļi un slimības, gan slikti laika apstākļi. To jau ir pierādījusi parastās labības monokultūru audzēšana.
Raža
Biotehnoloģijas industrija sola, ka gēnu inženierija ievērojami paaugstinās ražu un tāpēc ir neaizstājams līdzeklis cīņā ar badu. Tomēr līdz šim audzētās ĢM lauksaimniecības kultūras nav izcēlušās ar rekordražām. Dažos gadījumos raža ir ievērojami zemāka nekā tradicionālajām šķirnēm. Pirmajā liela mēroga ĢM ‘Roundup Ready’ augu lauka pārbaudē 1992.g. Puertoriko Monsanto zinātnieki trīs no septiņiem eksperimentiem novēroja vidēji par 11,5% mazāku ražu nekā parasti. Arī ‘Roundup Ready’ kokvilna 1997.gadā, kad tā pirmo reizi tika audzēta tirgum, deva sliktu ražu un bija zemas kvalitātes. Pumpuri bija deformēti un nokrita priekšlaicīgi. Monsanto bija spiests samaksāt kompensāciju vairāk nekā 50 audzētājiem. Šīs pašas kompānijas soja 30 gadījumos no 38 pārbaudītajiem deva apmēram par 10% zemāku ražu nekā parastā soja. Sarežģītos augšanas apstākļos, kādi, mainoties klimatam, ir aizvien biežāk, šī atšķirība var būt vēl lielāka. Nebraskas universitātes zinātnieki salīdzināja piecas ĢM Monsanto sojas (soja ir 52,6% no šogad audzētajiem ĢM augiem) ražu ar tradicionālajām augstražīgajām sojas šķirnēm. Viņi secināja, ka dārgākā ĢM soja dod par 6% mazāku ražu nekā tai radniecīgās šķirnes un par 11% zemāku ražu nekā augstražīgās šķirnes.
Nedīgstošas sēklas
Indijā zemniekiem ir īpaša lūgšana sējas laikam: «Lai sēkla ir neizsmeļama, lai tā nekad nezaudē spēku, lai tā dod sēklu nākamgad.» Lai nodrošinātu peļņu no modificētajām lauksaimniecības kultūrām, korporācijas mēģina radīt augus, kuru sēklas nevar saglabāt sējai. Tas apdraud gan bioloģisko daudzveidību, gan trūcīgo zemnieku iespēju izdzīvot. 1998.gadā 3.martā ASV Lauksaimniecības departaments un kompānija Delta and Pine Land ieguva ASV patentu uz tehnoloģijas aizsardzības sistēmu, kas neļauj no ražas saglabātām sēklām uzdīgt nākamajā gadā. Kanādas attīstības organizācija RAFI (Rural Advancement Foundation International) to nosauca par Terminatora gēnu. Patents attiecas uz visām kultivētajām sēklām. Pēc diviem mēnešiem Monsanto nopirka kompāniju, kam pieder patents. Monsanto vēlas patentēt tehnoloģiju vismaz 78 valstīs, arī Latvijā, un ir paredzējis ļaut to licencēt citām sēklu kompānijām. Vispirms šo tehnoloģiju ir paredzēts ieviest jaunattīstības valstīs, kur liela daļa zemnieku sēj pašu audzētās sēklas. Drīz pēc tam piektā lielākā sēklu kompānija pasaulē Zeneca Bio Sciences no Lielbritānijas paziņoja, ka tā ir izgudrojusi jaunu tehnoloģiju, kas spēj aizkavēt sēklu dīgšanu un gatavojas pieteikties uz patentiem 58 valstīs. Tehnoloģija ļauj radīt sēklas, kas nedīgst, kamēr nav apstrādātas ar Zeneca ķimikālijām, vai augus, kam apstājas augšana, kas labi nevairojas vai ir uzņēmīgi pret slimībām, ja augšanas laikā netiek apstrādāti ar Zeneca ķīmisko formulu. Līdzīgas tehnoloģijas izstrādā visas lielākās korporācijas.
Zemniekus piespiedīs pirkt sēklas
Zemniekiem, kas lieto hibrīdu sēklas, tās katru gadu jāpērk no jauna. Šīs tehnoloģijas padarīs sterilu arī labību, ko līdz šim nav izdevies hibridizēt. Tā neļaus zemniekiem saglabāt labākās sēklas, kā tas tiek darīts kopš tiem laikiem, kad cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Pašlaik 80% jaunattīstības valstīs lietoto sēklu ir zemnieku saglabātās. Zemniekus var piespiest pirkt jaunās sēklas, kas prasa lielus ieguldījumus, tā radot parādus un atkarību no sēklu rūpniekiem. Kompānijām šķiet, ka tā būtu laba lieta dienvidu zemniekiem, jo paplašinātu pieeju turpmākajiem uzlabojumiem lauksaimniecībā. Pēc V.Felpa no ASV Lauksaimniecības departamenta domām, tā varētu «palielināt ASV sēklu kompāniju patentēto sēklu vērtību un atvērt jaunus tirgus otrās un trešās pasaules valstīs». Tehnoloģijas izgudrotāji arī apgalvo, ka tā sekmēs ieguldījumus biotehnoloģijā jaunattīstības valstīs, tādējādi nodrošinot zemniekiem lielāku izvēli.
Protests pret Terminatora tehnoloģiju
1998.gadā vairāk nekā 3500 cilvēki no 60 valstīm ar RAFI mājas lapas starpniecību nosūtīja vēstules ASV Lauksaimniecības sekretāram, lai izteiktu savu noraidošo viedokli par Terminatora tehnoloģiju. RAFI centīsies pārliecināt valdības visā pasaulē, ka šī tehnoloģija ir jāaizliedz. Starptautiskās lauksaimniecības pētniecības konsultatīvā grupa (CGIAR) 1998.gada 30.oktobra tikšanās laikā paziņoja, ka tā nelietos nekādu ģenētisko sistēmu, kas radīta, lai aizkavētu sēklu dīgšanu.
CGIAR ņem vērā:
- iespējamo tehnoloģijas netīšu izplatīšanos ar putekšņiem,
- iespējamību nopirkt audzēšanai nederīgu sēklu,
- zemnieku saglabātās sēklas nozīmīgumu, īpaši trūcīgajiem zemniekiem,
- potenciālo negatīvo ietekmi uz ģenētisko daudzveidību,
- zemnieku veiktās selekcijas nozīmīgumu līdzsvarotā lauksaimniecībā.
2000.gada septembrī
Nīderlandē naktī uz 30.augustu akciju grupa Groen Front! iznīcināja ĢM kartupeļu stādījumu. Kartupeļu maiss tika nogādāts lauksaimniecības ministram, kurš ir dedzīgs gēnu inženierijas atbalstītājs, bet viņš atteicās to pieņemt. Pirmā šāda akcija Nīderlandē notika jau 1988.gadā.
Tiesa attaisnoja 28 Lielbritānijas Greenpeace brīvprātīgos, kas pagājušā gada jūlijā piedalījās ĢM kukurūzas nesankcionētā novākšanā un tika apvainoti zādzībā un lauku postīšanā.
Lielbritānijas zinātnieki aprēķinājuši, ka pret herbicidiem izturīgie ĢM augi var samazināt putnu skaitu lauku rajonos. Īpaši tas attiecas uz ĢM cukurbietēm un cīruļiem.
ES zinātniskā komiteja nosprieda, ka Itālijai nav pierādījumu, ka četras ĢM kukurūzas šķirnes ir bīstamas veselībai. Kaut arī Monsanto, AgrEvo un Novartis kukurūzu atļauts pārdot visā ES, Itālija aizliedza tās tirgot savā teritorijā. Lēmuma rezultātā Itālijai var pieprasīt atcelt šo aizliegumu.
Itālijas vides ministrs pavēstīja, ka lielā daļā no gandrīz 600 šīs valsts ĢM augu lauka izmēģinājumiem tiek pārkāpti noteikumi.
Vācijā gēnu inženierijas dēļ palielinās laboratorijas dzīvnieku skaits, kas līdz 1998.gadam bija krities. Lielākoties tas ir pētniecībā izmantoto pārveidoto peļu un trušu dēļ.
Tiesas lēmums Vācijā aizliedz tirgū pārdot rapsi no laukiem, kuru kaimiņos ir ĢM rapša izmēģinājuma lauki, kas var apputeksnējot piesārņot ražu.
ASV Zemes draugi Kraft Food produktos atklāja kompānijas Aventis kukurūzas pēdas. Kukurūzu atļauts lietot tikai dzīvnieku barībā, jo tā satur Bt gēnu, kas var izraisīt alerģiju. 22.septembrī Kraft Food atsauca no tirdzniecības visus Taco Bell Home Originals produktus.
Indija ne tikai neatbalstīs Terminatora tehnoloģiju, bet arī neļaus audzēt ĢM šķirnes, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi vai veselību, paziņoja Indijas lauksaimniecības ministrs.
Taizemes zemnieku grupa iesniegusi prasību pret Monsanto par ĢM kokvilnas ieviešanu. Viņi baidās, ka ĢM šķirnes var samazināt bioloģisko daudzveidību, izspiežot vietējās šķirnes. Taizemē ir atļauta ĢM augu pētniecība, bet ne to audzēšana komerciālos nolūkos.
Indonēzijas valdība drošības apsvērumu dēļ gatavojas pieprasīt Monsanto pārtraukt lietot ĢM kokvilnu.
Izraēla vēlas cīnīties pret pārtuksnešošanos ar ĢM papelēm, kas būtu piemērotas augšanai tuksnesī. Projekta vadītājs cer nākamgad iestādīt pirmos kokus Negeva tuksnesī. Līdzīgi eksperimenti ir veikti ar apsēm, tabaku un tomātiem.
Austrālijas un Jaunzēlandes Pārtikas standartu padome ir izdevusi ĢM pārtikas marķēšanas noteikumus. Rafinēti produkti, piemēram, eļļa un cukurs, pārtika, kas gatavota, izmantojot ĢM palīglīdzekļus, un pārtikas piedevas, kas nenokļūst galaproduktā, kā arī pārtika ar ĢM piedevām, kuru ir mazāk par 0,1%, un tirdzniecības vietā pagatavota pārtika nav jāmarķē. Tiek arī pieļauti nejauši ĢM piemaisījumi 1% apmērā no sastāvdaļas, kas arī nav jāmarķē.
Sabiedrības apspriešanai nodotas piecas ĢM augu šķirnes. Paredzēts, ka novembrī Austrālijas un Jaunzēlandes veselības ministri tās apstiprinās par uzturā derīgām.
Amerikas tiesa zemniekam, kas iesējis paša saglabātu Bt kokvilnas sēklu, piespriedusi konpānijām Monsanto un Delta Pine samaksāt vairāk nekā 2 miljonus dolāru.
Kenijā sāk audzēt ĢM saldos kartupeļus, kas ir imūni pret vīrusiem.
Pret herbicīdiem izturīgs ĢM rapsis zaudē savu rezistanci, inficējoties ar plaši izplatīto puķkāpostu mozaīkvīrusu.
Burundi patērētāji ir norūpējušies par ASV humāno palīdzību, proti, nemarķētu ĢM kukurūzu.
No 22 Novartis jaunajām sojas un kukurūzas šķirnēm 16 ir ĢM, lai gan augustā kompānija paziņoja, ka tās ražotajā pārtikā netiks lietoti ĢM produkti.
Jaunzēlandes ekoloģiski tīrās pārtikas eksports pagājušajā gadā palielinājies par 77%. Viens no iemesliem ir patērētāju nevēlēšanās ēst ģenētiski pārveidotu pārtiku.
Lai gan šobrīd mazāk par 1% no Lielbritānijā patērētās pārtikas ir ekoloģiski tīra, Aberdīnas universitātes pētnieki paredz, ka 2010.gadā tāda būs jau 10%. Pareģojums tika izteikts laikā, kad lielveikalu tīkls Tesco paziņoja, ka ir sācies organiskās pārtikas bums.
Ieva Zālīte
Publicēts 2000.gada oktobrī.