Latvijas Entomoloģijas biedrība 2006. gadā izvēlējās lapkoku praulgrauzi par gada kukaini. Lapkoku praulgrau-zis iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, bet Eiropas Savienības valstīs tā aizsardzības statuss noteikts Bernes konvencijas II pielikumā un ES Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā. Šīs vaboles var uzskatīt par Eiropā visaizsargātāko kukaiņu sugu. To izzušanas cēlonis – platlapju mežu iznīcināšana. Latvijā lapkoku praulgrauži atrasti mītam aptuveni simt kokos – tā ir viena no labākajām šīs sugas populācijām Eiropā, bet reāli to skaits varētu būt lielāks.
Lapkoku praulgrauzis pieder pie vaboļu (Coleoptera) kārtas skarabeju jeb plākšņtaustekļaiņu dzimtas (Scarabaeidae). Tā ķermenis ir plati ovāls, no virspuses mazliet saplacināts, tumši brūns, ar izteiktu metālisku spīdumu. Ķermeņa ga-rums ir 22-25 mm, platums – 12-20 mm.
Lapkoku praulgrauža aizsardzībai šogad noteikti mikroliegumi Rīgā, Saulesdārza parka teritorijā, Kokneses prospektā un Strazdumuižas parka teritorijā. Tās ir vienas no lielākajām atradnēm ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļeiropā. Tā kā lapkoku praulgrauzis ir mazkustīgs, tas visu mūžu var pavadīt viena koka dobumā. Aizsardzības statuss lapkoku praulgrauzim nozīmēs to, ka kukainis būs tiesiski aizsargāts. Līdz ar to nedrīkstēs izzāģēt vecos kokus šajās teritorijā. Nereti valda uzskats, ka pilsētā, jo īpaši parkos, vecie iztrupējušie koki ir neglīti un aizvācami. Taču no bioloģiskā viedokļa tie ir ārkārtīgi vērtīgi.
Lapkoku praulgrauzis ir ksilofāgs, kurš barojas ar prauliem. Latvijā tas pārtiek no parasto ozolu, liepu, vītolu un zirgkastaņu prauliem. Kāpura attīstības cikls ilgst divus trīs gadus; šajā laikā kāpuri barojas ar prauliem un ne uz mirkli nepamet koku. Pieaugušas vaboles novērotas barojamies ar rūgstošu ozolu sulu, tāpēc jāuzskata, ka koku sula ir to galvenā barība.
Lapkoku praulgrauzis ir ļoti reta, faktiski izzūdoša suga, kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Tas ietverts arī Polijas, Lietuvas, bijušās PSRS Sarkanās grāmatas sugu sarakstā, kā arī Somijas, Ziemeļvalstu un Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā. Pēdējā laikā ir samazinājies Latvijas populācijas blīvums, jo izzūd tam piemēroti biotopi. Mikropopulācijas, kas apdzīvo parkus, ir apdraudētas, jo pēc dažiem desmitiem gadu lielie, vecie koki var aiziet bojā, bet pagaidām parkos nav tādu koku, kuri pat tuvāko 100 gadu laikā varētu ieņemt veco koku vietas; tātad parkos nav iespējama dabiskā nepārtrauktība jeb kontinuitāte, un parkus apdzīvojošās mikropopulācijas ir pakļautas bojāejai tuvāko dažu desmitu gadu laikā. Otrs svarīgs faktors ir straujā platlapju mežu īpatsvara samazināšanās. Ir palicis ļoti maz tādu mežu, kuri ir piemēroti lapkoku praulgrauža dzīvošanai, turklāt daļa no šādiem mežiem ir jau pārgājusi privāto mežu statusā un tiek ātri vien nocirsti. Lai paglābtu sugu no bojāejas, šie meži jāaizsargā, tajos nedrīkst pieļaut nekādu saimniecisku darbību. Strauja mežu ciršana un atjaunošana ar apšu, bērzu vai skujkoku sugām ir novedusi pie tā, ka izzuduši ekoloģiskie koridori starp mikropopulācijām. Ņemot vērā šās sugas kukaiņu slikto pārvietošanās spēju, mikropopulācijas nespēj ne apmainīties ar ģenētisko materiālu, ne arī pārcelties uz citu dzīves vietu, ja līdzšinējā aiziet bojā.
Publicēts 2007.gada maijā.