Pirms daudziem gadiem ar līksmību tika atzīmēta ziņa, ka Kaives Senču ozola apkārtmērs sasniedzis 10 metrus. Pagājuši jau daudzi gadi, un šajā laikā veikti vairāki pārbaudes mērījumi, kas apliecina, ka ozols turpina piebriest – katru gadu par vidēji diviem centimetriem. Pagājušā gada pavasarī to atkal apmērīja un secināja, ka tagad ozola apkārtmērs jau sasniedzis 10,26 metrus. Uzreiz jābilst, ka neviens cits ozols Latvijā tam pagaidām nav konkurents resnumā, jo atpaliek par daudziem desmitiem centimetru. Tomēr, raugoties tālākā nākotnē, var būt, ka vienīgi Rīgzemju ozols – patlaban otrais resnākais – pēc pusgadsimta vai ilgāka laika varētu pārspēt Senču ozola pašreizējo izmēru. Veselīgs un vēl piebriestošs ir arī Sējas ozols Rīgas rajonā, bet tam vēl ilgi līdz Kaives Senču ozola izmēriem jāaug. Citi, kas sasnieguši 9 m resnumu, galvenokārt veselības dēļ 10 m apkārtmēru var arī nesasniegt. Tā, piemēram, Riņģu ozols Valkas rajona Blomē vēl nesen bija viens no 10 Latvijā dižākajiem, bet tagad tas uzskatāms par bojā gājušu, jo arī pēdējais zars tam nolūzis un atlicis vairs tikai bezzaru stumbra vraks.
Vairāk nekā 9 m apkārtmērā
Deviņu metru apkārtmēru Latvijā ir pārsnieguši tikai daži ozoli. Jau minētie Rīgzemju un Sējas ozoli, kas abi ir salīdzinoši veselīgi koki un ar pieauguma iespējām nākotnē, kā arī Kaņepju ozols Valkas rajona Jērcēnu apkārtnē. Tas sa-sniedzis 9,35 m apkārtmēru, bet, apskatot koku, kļūst skaidrs, ka tā pieaugums nākotnē vairs nav prognozējams: koks var vēl piebriest, bet var arī strauji novecot un resnumā nepieaugt. Tam ir liels dobums, arī zari diezgan aplūzuši. Vienīgais Latvijas dižozols, kas pamazām tuvojas 9 m apkārtmēram, ir Dambju ozols Valmieras rajonā pie Burtniekiem. Tam, ik pa laikam veicot stumbra mērījumus, novērojams pakāpenisks pieaugums. Savukārt cits 9 metru kandidāts – Zīļu ozols Talsu rajona Valgalē –, kas jau vairākkārt mērīts, uzrāda 8,7 m apkārtmēru. Tam nav vairs pieauguma resnumā, arī kopējais stāvoklis ir slikts: milzīgs, atvērts dobums un aplūzuši zari.
Lietuvas ozola dižums
Nereti dzirdēts, ka lietuvieši savu dižāko – Stelmužas – ozolu, kas aug tikai kilometru no Latvijas robežas, sauc par resnāko un vecāko ne vien Baltijā, bet pat Eiropā. Vai tiešām? To 2006. gada 17. aprīlī devāmies pārbaudīt. Stelmuža ir mazs ciems ar senu, romantiska izskata baznīcu kalna galā, kura nogāzē turpat blakus – vecais dižozols. Vecs, varens un labi aprūpēts tas tiešām ir. Apkārt kokam izveidota dzelzs sētiņa, kurai ar grūtībām tiekam pāri, lai izmērītu ozola stumbru. Apkārtmērs dižs – 9,40 m (mērīts 1,2 m augstumā). Ja mēra tradicionālajā – 1,3 m – augstumā, kur Stelmužas ozolam aug vairāki palieli māzeri, apkārtmērs sanāk par 20 cm lielāks. Tomēr pareizākais izmērs būs bez māzeru iekļaušanas, un arī 9,40 m ir ļoti cienījams izmērs. Kāds ir ozola vecums? To, protams, tā droši pateikt nevar, taču skaidrs, ka tie ir vairāki simti gadu. Tomēr 1500 gadu, kā izlasāms kādā lietuviski un krieviski kokā grieztā norādē, tam diez vai būs. Ticamāk būtu uz pusi mazāk.
Igaunijā varenākais – uz naudaszīmes
Tamme-Lauri ozols aug Viru rajonā Dienvidigaunijā, netālu no Urvastes ciema, klajā un ļoti ainaviskā vietā pļavas vidū. Tā apkārtmērs ir 8,32 m (mērīts 2004. gada 23. jūnijā). Ozols ir labi aprūpēts – aprīkots pat ar zibensnovedēju. Ir arī norādes zīmes un plāksne ar aprakstu igauņu un angļu valodā. Angļu valodā gan tulkojums nav padevies – ozola apkārtmērs norādīts 130 cm, kaut gan īstenībā tas ir apkārtmēra mērīšanas augstums. Norāde igauņu valodā vēstī, ka ozola apkārtmērs ir 8 metri. Patiesībā, kā mēs noskaidrojām, ir nedaudz vairāk. Igaunijas varenākais ozols ir vienīgais dižkoks Baltijā, kam ierādīts liels gods būt uz naudaszīmes. Tas rotā 10 kronu banknoti. Mūsu ziemeļu kaimiņu zemes dienviddaļā ir vēl vairāki vareni ozoli, bet to apkārtmēri ir mazāki: Puhajarves ozols sasniedzis 7,08 m apkārtmēru (tas laikam ir vienīgais dižozols, ko tumšā laikā apgaismo ar prožektoru!), bet Mustahamba ozols Rouges apkārtnē ir 6,72 m resns. Savukārt Igaunijas ziemeļdaļā augošais senais kulta koks Tuliveres ozols, kura dobumā pagājušajā vasarā sagājām 12 cilvēki, sasniedzis 6,01 m apkārtmēru.
Latvijā dižākie ir arī Baltijas varenākie
Latvijā vairāk par 9 m apkārtmēru sasnieguši un pārsnieguši četri ozoli: Kaives Senču ozols, Rīgzemju ozols, Kaņepju ozols un Sējas ozols. Lietuvā un Igaunijā šādus apkārtmērus nav sasniedzis neviens dižozols. Tātad – Baltijas dižākie ozoli aug Latvijā! •
Baltijā desmit dižākie ozoli
| Nr. | Nosaukums | Apkārtmērs | Atrašanās vieta | Uzmērīšanas datums |
| 1 | Kaives Senču ozols | 10,26 | Tukuma r., Kaive | 13.05.2006. |
| 2 | Rīgzemju ozols | 9,60 | Talsu r., Vīdale | 18.06.1998. |
| 3 | Stelmužas ozols | 9,40 | Lietuva, Zarasu raj. | 17.04.2006. |
| 4 | Kaņepju ozols | 9,35 | Valkas r., Jērcēni | 19.11.1995. |
| 5 | Sējas ozols | 9,10 | Rīgas r., Sēja | 04.02.2007. |
| 6 | Gravas (Dambju) ozols |
8,75 | Valmieras r., Burtnieki |
G. Eniņš, 2001.g. |
| 7 | Zīļu ozols | 8,70 | Talsu r., Valgale | 04.11.2006. |
| 8 | Upatu ozols | 8,40 | Kuldīgas r., Pelči | J. Cepītis, 1997.g. |
| 9 | Tamme-Lauri ozols | 8,32 | Igaunija, Viru raj. | 23.06.2004. |
| 10 | Vilciņu ozols | 8,27 | Valkas r., Variņi | 17.07.2004. |
Ozolu izmēri ir publikācijas autora uzmērījumi, atskaitot Gravas un Upatu ozolu.
Andris Grīnbergs
Publicēts 2007.gada aprīlī.