Dārzkopībā ir grūti iztikt bez organiskā mēslojuma. Kūtsmēslos parasti ir daudz dažādu nezāļu sēklu. Arī no sanitārā viedokļa ogulājiem, jo sevišķi zemenēm, kūdras komposti ir daudz noderīgāki. Tie nepieciešami augsnes fizikālo īpašību uzlabošanai, piemēram, mitruma, siltuma un gaisa ietilpības palielināšanai. Sūnu kūdrā organiskās vielas saturs ir divas reizes lielāks nekā kūtsmēslos, bet mitrumietilpība – pat četras reizes lielāka. No 10 l kūdras komposta augsne saņem aptuveni 1 kg organisko vielu. Kūdras kompostā esošās organiskās vielas palielina augsnes buferspēju, jo sevišķi vieglās augsnēs, padara tās izturīgākas pret pH izmaiņām.
Galvenie komposta sagatavošanas noteikumi
Bez sūnu kūdras izmantošanas nav iespējams nodrošināt labu sanitāro stāvokli lauku māju un vasarnīcu apkārtnē. Kūdra nepieciešama sausajās tualetēs, lai samazinātu gāzveidīgā amonjaka izdalīšanos un veicinātu ātrāku fekāliju sadalīšanos. Kūdra ir vajadzīga arī, lai nederīgos virtuves un dārza organiskos atkritumus pārvērstu vērtīgā kompostā. No virtuves atkritumiem ātrai kompostēšanai var izmantot kartupeļu, dārzeņu, augļu mizas un atliekas, kafijas un tējas biezumus, miltu un makaronu ēdienu atliekas u.c. Kopā ar kūdru var kompostēt arī sasmalcinātus dārza atkritumus. Kūdras skābuma samazināšanai var izmantot malkas pelnus – vidēji 2,5–3 kg uz 1 m3.
Vasarā kvalitatīvu kūdras un dažādu saimniecisko atkritumu kompostu var sagatavot 1,5–2 mēnešu laikā. Šeit galvenā loma ir mikroorganismu darbības aktivitātei. Tā savukārt ir atkarīga no komposta mitruma, temperatūras, skābekļa, barības elementu satura, skābuma un citiem faktoriem, kas ietekmē mikroorganismu darbību. Visos gadījumos kompostu gatavošanā apakškārtas izveidošanai un noslēgšanai no virspuses izmanto sūnu kūdru. Kompostēšanas laikā komposts bioloģiski aktivizējas. Tajā palielinās augiem izmantojamo elementu saturs.
Biooģiskie procesi komposta kaudzē noris labāk, ja tas ir vidēji mitrs. Tāpēc sausās vasarās tas jāaplaista ar vircu vai ūdeni. Katrā kūdras kārtā ir jāiekaisa krīts, saldūdens kaļķis, samalts dolomīts vai malkas pelni. Ātra un kvalitatīva komposta sagatavošanas noteikumi:
- visiem dārza un virtuves atkritumiem jābūt vienmērīgi sasmalcinātiem un savstarpēji labi sajauktiem;
- katru jaunu atkritumu slāni pārklāj ar kūdru un samitrina;
- svaigam kompostam nepieciešams nedaudz piejaukt jau gatavu kompostu tilpumattiecībās aptuveni 10:1;
- kompostam jābūt irdenam, to nekādā gadījumā nedrīkst sablīvēt.
Komposta kaudzei jābūt aptuveni 1,5–2 m platai un līdz 1,5 m augstai, lai būtu mazāki siltuma zudumi. Kompostu nedrīkst pārmitrināt, bet to var panākt ilgstošs lietus, pārmitra zāļu masa vai ūdeņaini virtuves atkritumi. Pārmitrā, vēsā kompostā mikroorganismu darbība palēninās un komposta gatavība aizkavējas. No otras puses, ļoti sauss komposts var pārkarst, tad daļa organisko vielu pilnīgi noārdīsies un kompostēšanās apstāsies. Lai būtu mazāki siltuma zudumi, kaudzi no sāniem un galiem vajag nodalīt ar dēļiem vai citiem materiāliem. Tas samazina arī komposta iežūšanu no sāniem. Ilgstoša lietus laikā kompostu vajadzētu pārklāt ar polietilēna plēvi. Svarīgi, lai jau pašā kompostēšanas sākumā mikroorganismu aktīvās darbības rezultātā strauji paaugstinātos komposta temperatūra. Tādā gadījumā aiziet bojā kaitīgie un nevēlamie mikroorganismi.
Sūnu kūdras un putnu vai trušu mēslu komposts
Ļoti vērtīgu kompostu var pagatavot no kūdras un putnu vai trušu mēsliem. Tiem pievieno vēl vircu un kaļķojamo materiālu ar tādu aprēķinu, lai komposts pēc barības elementu satura būtu līdzvērtīgs labiem kūtsmēsliem. Faktiski šie organiskie komposti uz kūdras bāzes ir pārāki par dabīgiem kūtsmēsliem. Gatavojot kompostu, var izsargāties no atsevišķu barības elementu nepietiekamības vai pārbagātības, ko bieži novēro dabiskos kūtsmēslos.
Viens no labākajiem kūdras un organisko vielu kompostiem ir kūdras un šķidro putnu mēslu komposts tilpuma attiecībās 2,5–3:1. Iejaucot kūdrā organiskos mēslus sašķidrinātā veidā, ir iespējama abu komponentu vienmērīga sajaukšana, kas būtiski nosaka gatavā komposta kvalitāti. Sākumā krauj 30–40 cm biezu kūdras kārtu, kurai, vienmērīgi izjaucot, piedod 6,0–7,5 kg/m3 dolomīta miltus, krītu vai kaļķakmens miltus. Var izmantot arī malkas pelnus, bet ne vairāk kā 3 kg/m3. Var iepriekš neitralizēt visu kompostā izmantojamo kūdru vai arī katru kārtu atsevišķi. Nav ieteicams kompostēt ļoti sausu, svaigi kaļķotu kūdru, jo tad var būt lielāki amonija formas slāpekļa zudumi. Sevišķi to var novērot karstā un sausā laikā.
Pie komponentu sajaukšanas jāskatās, lai šķidrie mēsli neaizplūstu, nesajaucoties ar kūdru. Tad radīsies mēslu zudumi un apkārtējās vides piesārņošana. Lielākā daļa putnu mēslu sastāv no daļiņām ar izmēriem 0,1–1 mm, bet aptuveni 30% masas sastāv no daļiņām, kas mazākas par 0,1 mm. Sīkās frakcijas satur vairāk organisko mēslu – līdz 80%. Mēslos atrodas arī nesagremotā barība, putnu spalvas un citi ieslēgumi. Visi barības elementi putnu mēslos ir augiem uzņemamā veidā. Mēslu kvalitāte ir atkarīga no putnu barošanas un turēšanas paņēmieniem, barības veida un putnu sugas.
Lielākā daļa augu barības elementu putnu mēslos ir ūdenī šķīstošā formā, aptuveni 50% slāpekļa, 40% fosfora un 60% kālija. Putnu mēslos ir daudz mikroelementu: 100 g sausnes satur 15–39 mg mangāna, 12–39 mg cinka, 1–1,5 mg vara un 360–900 mg dzelzs. Putnu mēsli ar mitrumu 65% satur 1,8–2% slāpekļa, 0,8–0,9% fosfora un 0,7–0,8% kālija.
Pie visiem putnu mēslu uzglabāšanas paņēmieniem bez kompostēšanas ar kūdru tie zaudē daļu slāpekļa, jo putniem slāpekļa vielas maiņas galaprodukts ir urīnskābe. Tā ir līdz 60% no kopējā slāpekļa satura putnu mēslos. Urīnskābe fermenta ureāzes iedarbībā sadalās līdz amonjakam un ogļskābei. Šis process notiek kā gaisa skābekļa klātbūtnē, tā arī bez tā un paātrinās, putnu mēsliem nonākot kontaktā ar ūdeni, kā rezultātā zūd daļa slāpekļa amonjaka veidā. Tādēļ sašķidrinātos putnu mēslus nevar uzglabāt, tie nekavējoties jākompostē ar kūdru. Kūdra ir labākais komponents sašķidrināto putnu mēslu un arī citu mēslu kompostēšanai, piemēram, trušu, jo sūnu kūdrai ir ievērojama mitrumietilpība. 1 kg trušu mēslu, rēķinot uz sausni, satur apmēram 10 g slāpekļa, 2 g fosfora, 7 g kālija, 12 g kalcija, kā arī magniju, sēru un mikroelementus. Vēl mēslu sastāvu ietekmē lietotās barības veids. Zaļbarība veicina slāpekļa un magnija satura pieaugumu mēslos, sakņaugi – kālija un kalcija, bet graudi – fosfora un slāpekļa. Salīdzinot ar liellopu mēsliem, trušu mēslos slāpeklis ir aptuveni divas reizes vairāk, fosfora – pat trīs reizes vairāk, bet kālija saturs ir līdzīgs. Trušu mēslos ir daudz mikroorganismu, kas aktīvi piedalās organisko vielu pārveidošanā un paātrina komposta nogatavošanos. Trušu mēsli pieder pie tā sauktajiem siltajiem organiskajiem mēsliem. Tas nozīmē, ka tie nesatur pārmērīgi mitrumu un to sadalīšanās notiek diezgan ātri ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos komposta kaudzē.
Kūdras un vircas komposts
Viegli un ātri pagatavojams ir kūdras un vircas komposts. Tas sevišķi ieteicams augsnēs, kuras pārmēslotas ar fosforu, jo vircā ir zems fosfora saturs. Vircā ir daudz bora, kas pilnībā nodrošina augu vajadzību pēc šī mikroelementa. Kūdras un vircas komposts vasaras mēnešos ir derīgs lietošanai jau pēc 4–6 nedēļām.
Vēl kūdras un vircas kompostā var izmantot arī koku lapas. Tās ātri sadalās un satur daudz augiem nepieciešamos barības elementus. Lapu, kūdras un vircas kompostu var izmantot augļu koku un ogulāju stādījumu mulčēšanai. Lapas satur daudz kalcija un magnija, tādēļ kaļķojamo materiālu devas var būt mazākas.
Vilnis Nollendorfs, Dr.biol., LU Bioloģijas institūts
Publicēts 2004.gada jūlijā.