Viss, ko nopērkam, gribam to atzīt vai negribam, ir nākamie atkritumi. Tie rodas ikvienā sfērā, turklāt aizvien pieaugošā apjomā: izrādās, ka atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju katru gadu pieaug par 2–2,5%. Tas izskaidrojams ar to, ka gribam dzīvot aizvien labāk, tāpēc dažādu nozaru rūpniecība strādā atspērusies. Nu jau vidēji katrs eiropietis ir atbildīgs par 300–350 kg atkritumu gadā. Tāpēc arī dažādu atkritumu pārstrādes problēmas ir jārisina, jo noglabāšana ir pēdējais, kā varam izcūkot savu zemi. Nesakārtotās statistikas dēļ, izrādās, ka Latvijā no visas atkritumu gūzmas 70% ir sadzīves atkritumi, no tiem 50–60% organiskie, ko itin labi varētu kompostēt un iegūt augsnes auglību veicinošo humusu. Tomēr pašlaik tos noglabā atkritumu izgāztuvēs, tur organiskās vielas pūst un izdalās CO2, metāns un citas gāzes. Tas ir bīstami gan videi, gan izgāztuvei, jo metāns ir smaga un eksplozīva gāze, kas uzkrājas zemākajās vietās. Notiek aizdegšanās, un tad nedēļām ilgi gaisā ceļas melnu dūmu vāli, jo tur gruzd ne tikai vecas mizas, bet arī plastmasa un citi dioksīnus izgarojoši atkritumi.
Nu esam Eiropas Savienībā, Latvija piemērojusies kopīgajai likumdošanai, kas prasa ik pēc pieciem gadiem par 25% samazināt organisko atkritumu daudzumu izgāztuvēs un poligonos, kamēr šis daudzums, salīdzinot ar 1995.gada datiem, saruks līdz 35%. Tāpēc Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA) iesniedza pilotprojektu LIFE finansējumam, un nu Rīgas rajona Stopiņu un Ķekavas pagastā izvietoti brūni konteineri atkritumiem, kas bioloģiski sadalās. Kompostēšana ir tehnoloģiski vienkāršākā un relatīvi lētākā metode, toties, ja komposts sadalīšanās pirmajā fāzē kārtīgi neuzkarst, tajā var saglabāties patogēnie mikroorganismi, kas var izraisīt saslimšanu ar infekcijas slimībām. Mūsu klimata zonā tomēr šķiet, ka šo atkritumu pārstrāde bioreaktoros būtu ātrāka un drošāka, toties – dārgāka.
Realizējot bioloģiski sadalošos atkritumu atšķirošanu un pārstrādi, izmantojot savstarpēji atšķirīgas tehnoloģijas – kompostēšanu atklātā laukā un bioreaktora metodi –, LASA izstrādās priekšlikumus bioloģiski sadalošos atkritumu metožu ieviešanai sadzīves atkritumu pārstādei Latvijas pašvaldībās.
Bioloģiski sadalāmie sadzīves atkritumi mikrobioloģisko procesu darbības ietekmē pārveidojas par videi draudzīgām izejvielām, tāpēc ikvienam būtu jāpierod, ka tie būs jāšķiro, lai pēcāk varētu iegūt trūdvielas augsnes uzlabošanai.
Bioloģiski sadalāmie organiskie atkritumi ir:
- lauksaimniecības atkritumi (siens, salmi, augļu un dārzeņu atliekas);
- lopkopības atkritumi (mājputnu un mājlopu mēsli);
- zivsaimniecības atkritumi;
- pārtikas atkritumi;
- kokrūpniecības atkritumi;
- parku, dārzu un apstādījumu atkritumi;
- notekūdeņu attīrīšanas atkritumi (dūņas, atkritumi no nostādinātājiem);
- papīrs.
Kompostējamo atkritumu īpašības
Galvenais, kas jāņem vērā, izvēloties kompostējamo atkritumu pārstrādes metodes, ir: mitrums, blīvums, pH un sausnas saturs, kuru raksturo oglekļa, slāpekļa, kālija un fosfora daudzums. Svarīgs rādītājs ir oglekļa un slāpekļa attiecība C/N. Lai mikrobioloģiskie procesi noritētu aktīvi, šai attiecībai jābūt no 20 līdz 30.
Oglekļa un slāpekļa attiecības dažādos atkritumos
| Atkritumu veids | C/N |
| Augļu atliekas | 34,5 |
| Zivju atliekas | 5,1 |
| Zāle | 12–15 |
| Auzu salmi | 48 |
| Kviešu salmi | 128–150 |
| Zāģu skaidas | 200–500 |
| Putnu mēsli | 37–55 |
| Govju mēsli | 18 |
| Cūku mēsli | 4–19 |
Anaerobi vai aerobi?
Bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu pārstrādes veidu izvēlas atkarībā no to mitruma sastāva un patogēno mikroorganismu iespējamās klātbūtnes tajos. Atkritumiem ar nelielu mitrumu labāk izvēlēties kompostēšanas metodi, bet notekūdeņu attīrīšanas dūņu, pārtikas rūpniecības un citu slapjo atkritumu pārstrādei labāk izvēlēties anaerobās metodes.
Anaerobā pārstrāde ir metāna rūgšanas process, kur atkritumi sadalās bezskābekļa vidē un izdala biogāzi. Biogāzes (metāns un oglekļa oksīds) veidojas arī parastajās izgāztuvēs, kur atkritumi tiek bērti lielās kaudzēs un cieši noblietēti. Tāpēc biogāzes savākšana ir obligāts nosacījums, projektējot jaunos poligonus. Tikai Getliņu izgāztuvē šīs gāzes radīto enerģiju mēģina pārdot «Latvenergo», taču, kamēr neviens nav gatavs to iepirkt par paaugstinātu tarifu, projekts ir nerentabls. Visbiežāk šī gāze poligonos tiks sadedzināta kā Mūžīgā uguns Slavas kurgānā.
Aerobās pārstrādes ar komposta ieguvi pamatveidi ir:
- kompostēšana bioreaktorā;
- kompostēšana atklātā laukā;
- vermikompostēšana, izmantojot sevišķi ēdelīgās Kanādas sliekas vai to krustojumus ar vietējām sliekām.
Karstums iznīcina sērgas
Ļoti svarīgi atkritumu pārstrādes pirmajā fāzē panākt aktīvu oksidēšanos un augstu temperatūru (līdz 60–700C), kas iznīcina patogēnos mikroorganismus un nezāļu sēklas. Pēc 2–3 nedēļām, kad temperatūra kaudzē sāk pazemināties, masa jāpārjauc, lai kompostam pieplūstu gaiss, jo sāk darboties aerobie mikroorganismi. Tā ir visvairāk lolojamā un aprūpējamā dzīvība kompostkaudzē – tikai šo sevišķi aktīvo mikroorganismu dēļ komposts var sadalīties un nogatavoties dažu mēnešu laikā.
Siltums, mitrums un ēna
Veidojot kompostkaudzes saturu, pareizi jāsabalansē oglekļa, slāpekļa, kālija, fosfora un mikroelementu attiecības. Kompostēšanas process ir eksotermisks – tā laikā izdalās siltums, kas paātrina celulozes, proteīnu, biopolimēru un pat dažu pesticīdu sadalīšanos. Intensīvai mikrobioloģisko procesu norisei nepieciešams gaiss, tāpēc masai jābūt irdenai. Mitruma līmenim jābūt 60%, kaudzes nedrīkst izžūt, turklāt tiešie saules stari kaitē mikroorganismiem, tāpēc tā jānoēno.
Kompostu atklātā laukā veido stirpās, ievērojot valdošo vēju virzienu, 2,5 m augstumā un 3,5 m platumā.
Trešajā dienā pēc kaudzes izveidošanas tās iekšienē pamazām paaugstinās temperatūra, kas sasniedz līdz 700C. Iet bojā patogēnie mikroorganismi un helmintu oliņas. Pēc 2–3 nedēļām temperatūra kaudzes iekšienē samazinās līdz 300C, strauji sāk vairoties mikroorganismi, kas veicina organisko vielu noārdīšanos. Tad veidojas humuss, kaudzē savairojas kukaiņi, mitrenes un sliekas. Turpinās strauja organisko vielu noārdīšanās. Komposta galīga nogatavošanās ilgst 6–9 mēnešus, ilgāk gatavu kompostu glabāt nav ieteicams, jo, turpinoties mineralizācijai, tas zaudēs auglību.
Komposts pāris mēnešu laikā
Lai paātrinātu kompostēšanas procesu, var izmantot slēgta tipa bioreaktorus, kuros, lai nodrošinātu organisko atkritumu ātrāku sadalīšanos, masu bieži maisa, lai bagātinātu ar gaisu. Turklāt pārstrādes procesa laikā tiek uzturēti optimālie sadalīšanās parametri: mitrums, temperatūra, pH, skābekļa, fosfora un slāpekļa daudzums, nodrošinot vajadzīgās C/N, C/P un C/H attiecības. Šādos apstākļos augstas kvalitātes kompostu var iegūt pāris mēnešu laikā.
Sešdesmit Kanādas sliekas vienā vasarā sagatavo 1 kg komposta
Vēl viena dabīga organisko atkritumu pārstrādes metode ir vermikompostēšana. Te galveno organisko vielu noārdīšanas darbu paveic ēdelīgās un vaislīgās sarkanās Kanādas sliekas (Eisenia foetida). Šāds komposts ir ar augstu humusa saturu, lielu slāpekļa un mikroorganismu koncentrāciju un graudainu struktūru. Slieku zarnu traktā fermenti iznīcina patogēnos mikroorganismus un nezāļu sēklas. Ja esat iegādājušies Kanādas sliekas, tad jārūpējas par viņu labsajūtu: šiem tārpiem patīk 20–260C siltums, mitrums 70%, garšo lapas un papīrs, bet riebjas amonjaks un traucēšana. Ja blakus slieku mītnei ierīkosiet kurmju biedējamās dzirnaviņas, kas tricina augsni, tad pirmās šo vietu pametīs sliekas, viņām pakaļ dosies kurmji.
Lai sliekas pārciestu Latvijas bargās ziemas, tās jāpārvieto siltā kūtī, noliktavā vai siltumnīcā un jābaro ar atkritumiem.
Mizas papīra maišelī
Laucinieki, kam dārza paēnā ir kompostkaudzes, parasti organiskos atkritumus vai nu izbaro dzīvniekiem un tad kompostē mēslus, vai arī kompostē uzreiz. Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mitinās dzīvokļos un ar kompostēšanu reti kurš nodarbojas. Ja jūsu pagalmā ir novietots brūns konteiners ar maziem caurumiņiem lejasdaļā un vākā, tas nozīmē, ka nu varat darīt videi derīgu darbu: šķirot ne tikai papīru, stiklu, polietilēnu, PET pudeles, metālu un bīstamos atkritumus, bet arī tos, kas bioloģiski sadalās. Aizmirstiet paradumu mizot kartupeļus polietilēna maisiņā! Tagad visi organiskie atkritumi vispirms jāsabāž papīra maisiņā vai jāietin avīzē, tad jāizber speciālajā bioatkritumu konteinerā. Konteinera saturu atkritumu apsaimniekotāji nogādās kompostēšanas laukumā vai bioreaktorā, un tā jūs mazināsiet poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.
Ikdienā jūsu saimniecībā rodas dažādi kompostējami atkritumi:
- dārzeņu un augļu mizas;
- ēdienu atliekas;
- olu čaumalas;
- tējas un kafijas biezumi;
- tējas maisiņi un kafijas filtri;
- vecas puķes, lapas utt.
Pie kompostējamajiem atkritumiem nedrīkst likt:
- gaļas un zivju atliekas, taukus, kaulus;
- suņu un kaķu mēslus;
- bērnu autiņbiksītes, higiēniskās paketes;
- akmeņogļu pelnus.
Atsevišķos konteineros jānovieto otrreiz pārstrādājamie atkritumi:
- makulatūra;
- stikls;
- plastmasa;
- metāls.
Anitra Tooma
Publicēts 2004.gada jūlijā.