Daudziem vēl prātā 2005. gada 9. janvāra orkāns, kas bija postošākais pēdējo 35 gadu laikā: maksimālais vēja ātrums Ventspilī sasniedza 40 m/s, ūdens līmenis Rīgas ostā uzkāpa līdz 213 cm atzīmei, 60% Latvijas teritorijas palika bez elektrības, tika nolauzti milzum daudz koku, sapostītas ēkas, un kopumā nodarītie zaudējumi tika lēsti aptuveni 192 miljonu eiro apjomā… Taču gandrīz katru gadu stiprs vējš, lietusgāzes vai intensīva snigšana rada problēmas ēku un ceļu uzturētājiem, autobraucējiem, gājējiem, iedzīvotājiem, pašvaldībām. Aukstums vai karstums ietekmē gan cilvēkus, gan dabu, bet jo īpaši kultūraugus – labību, augļkokus un krūmus. Arvien biežāk klimata pārmaiņu dēļ Latvijā no dienvidiem ienāk svešzemju sugas, un tās nav invazīvas.
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2014
Ieva Bruņeniece, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vecākā eksperte