Kūlas dedzināšana tagad ir modē, slinkums pārņēmis gan lauku ļaudis, gan pilsētas dienderus. Vieglāk taču nodedzināt, nekā pļaut vai zālāju kopt! Jo – kāpēc gan lieki nopūlēties? Uzskata, ka dedzina tie saimnieki, kuri ir slinki un primitīvi savā domāšanā. Latvijā dabiski deg tikai priežu meži un augstie purvi, bet pļavas – nekad. To dedzināšana ir padomjlaika domāšanas sekas. Tajā pašā laikā daudzi pasaules ekologi uzskata, ka dedzināšana ir efektīva ekosistēmu uzturēšana. Piemēram, pasaulē lielākajos zālāju biotopos – savannās. Par mežiem nerunāsim! Taču tāda veida biotopu apsaimniekošanas metode ir reti izmantojama Latvijā. Mērķtiecīgi varētu dedzināt niedru laukus vai dažus zemos purvus.
Eksperimentālais svilinājums
Līdz šim pie mums neviens nav pētījis, kas tad galu galā notiek pļavā, ja to nosvilina. 2007. gadā veicām eksperimentu. Kontrolēti, saskaņojot ar pašvaldību, zemes īpašnieku un ugunsdzēsējiem, nodedzinājām veco un biezo kūlu pļavā Lestenes pagastā. Pati dedzināšana bija dramatiska, dzēsējiem bija jāpasvīst ne pa jokam, jo sausa kūla deg kā šaujampulveris. Dedzinājām agri pavasarī – marta beigās, lai nenodarītu pārāk lielu postu sīkajiem, bet noderīgajiem bezmugurkaulniekiem: zirnekļiem, vabolēm, skudrām, kā arī augsnes dzīvniekiem. Nodedzinātā platība bija neliela – aptuveni 1200 m2. Visapkārt izdedzinātajam laukumam pletās kūlas lauki.
Pētījumā izmantojām pavisam vienkāršu metodi: augsnē līdz malām ierakām plastmasas glāzītes, kurās ielējām fiksējošu šķidrumu. Katrā laukumā – izdedzinātajā un nededzinātajā (kontrolē) – ierakām pa 10 šādām lamatām. Periodiski vismaz pēc divām nedēļām lamatas apmainījām un izņēmām tajās iekritušos bezmugurkaulniekus, un tā – līdz septembra beigām. Ievāktajos paraugos noteicām dažādus bezmugurkaulniekus: kukaiņus, daudzkājus, mitrenes.
Izdegums ieinteresē zirnekļus un skrejvaboles
Izdegumā, salīdzinot ar nedegušu pļavu, saskrien zirnekļi, sarāpo smecernieki un daudzkāji, vēlāk arī dažas skrejvaboles. Zirnekļi izdegumā ieskrēja jau pusstundu pēc dedzināšanas. Skaita palielinājums būtisks ir tikai dažos gadījumos, bet tomēr ir. Labi – zirnekļi meklē, kur vieglāk izskrieties un siltāks. Arī zirnekļu mātītes ar saviem olu kokoniem saskrēja. Tajā pašā laikā tiem pietika arī ēdamā. No kā gan tie pārtika? Laikam jau bija pietiekami daudz mušu. Pēc zirnekļiem vasaras vidū sekoja skrejvaboļu skaita krasa palielināšanās. Laikam jau to pašu iemeslu dēļ. Taču vasaras otrajā pusē gan zirnekļi, gan skrejvaboles savā kustībā nomierinājās. Pārsteidzoši, ka izdegumā sarāpoja smecernieki. Tie taču ir augēdāji! Bet izdegumā bija palicis visai maz augu sugu. Varbūt tiem bija vieglāk pārvietoties un tos vilināja pelniem mēslotie augi? Daudzkāji dedzināšanas laikā vēl ziemoja augsnē un pavasarī arī bija aktīvāki izdegumā. Šie bezmugurkaulnieki barojas ar augu atliekām, un izrādās, ka izdegumā to netrūka. Vai tad tiem garšo «apceptas» augu atliekas?
Skudrām bada apstākļi
Izdegušajā pļavā, salīdzinot ar neizdegušo, samazinās skudru, īsspārņu, siseņu un mitreņu skaits. Lai gan samazinājums ne vienmēr ir būtisks. Skudrām ir dažāds barošanās veids – tās ir polifāgas. Visticamāk, daļa no ierastās barības ir sadegusi, tādēļ daļēja bada apstākļos skudru skaits samazinās. Skudras ir arī labas skrējējas, bet izdegumā vien ar šīm dotībām nepietiek, vajag arī ēst. Īsspārņu sugas ir ekoloģiski visai atšķirīgas, starp tiem ir gan plēsoņas, gan sēņēdāji. Lai noskaidrotu to izmaiņas, būtu jāzina katras sugas bioloģijas īpatnības, bet tas ir darbs gada garumā. Siseņi ir augēdāji, un izdegumā tiem pasliktinās barošanās apstākļi. Mitrenes no ziemas miega augsnē mostas vēlāk nekā citi bezmugurkaulnieki, un iespējams, ka dedzināšana tās ir būtiski ietekmējusi. Mitrenes pārtiek galvenokārt no augu atliekām. Izdegumā mitrenēm, iespējams, iestājies pusbads.
Redzams, ka dedzināšana pļavas bezmugurkaulniekus ietekmē gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. Tomēr neviena no bezmugurkaulnieku ekoloģiskajām grupām – augsnes dzīvnieki (daudzkāji, mitrenes), virsaugsnes dzīvnieki (skrejvaboles, īsspārņi) vai zālaugu stāva dzīvnieki (taisnspārņi, smecernieki) – nav stipri cietusi kūlas dedzināšanā agrā pavasarī. Bet tas taču ir pretrunā ar pieņēmumu, ka kūlas dedzināšana iznīcina ļoti daudzus pļavas bezmugurkaulniekus. Izskaidrojums varētu būt šāds: izdedzināta tika pavisam neliela pļavas daļa, un dzīvnieki izdegumā veiksmīgi varēja atgriezties no apkārt esošajām kūlas platībām. Laikam jau jāizdedzina hektāriem lielas platības, lai būtu izteikti negatīvs efekts.
Aprēķinu metodes
Vai ir argumenti, ka dedzināšana samazina bioloģisko daudzveidību? Lai to pierādītu, tika izmantotas matemātiskās metodes un aprēķināts tā sauktais Šenona-Vīnera indekss. Indeksu aprēķināja skrejvabolēm, jo tām bija liela sugu daudzveidība un īpatņu skaits. Jo indekss ir lielāks, jo augstāka sugu daudzveidība. Un tā: dedzinātajā pļavā indekss bija 2,06, nededzinātajā – 3,10. Tātad dedzinot mēs tomēr samazinām sugu daudzveidību. Tiek izmantots vēl kāds rādītājs – izlīdzinātība. Ja šis rādītājs ir 1, tad visas sugas ir pārstāvētas ar vienādu īpatņu skaitu. Jo mazāks ir šis rādītājs, jo sugas ir pārstāvētas ar stipri atšķirīgu īpatņu skaitu. Izdegumā indekss bija 0,39, kontrolē – 0,60. Tātad izdegumā atsevišķām sugām bija ekoloģiskas priekšrocības. Kādas, tas vēl jānoskaidro. Vēl viens – Sērensena – indekss, kas raksturo līdzību starp izdegušo un kontroles pļavu bezmugurkaulniekiem. Ja indekss ir 1, tad abas salīdzināmās faunas ir identiskas, ja 0,5, tad puse no sugām abās vietās ir līdzīgas. Šis indekss bija 0,92. Tātad sugu sastāvs bija pavisam nedaudz atšķirīgs.
Kādi plašāki secinājumi izriet no eksperimenta rezultātiem? Pirmkārt, dedzināšana dažādas bezmugurkaulnieku sugas ietekmē atšķirīgi. Dažām sugām dedzināšana ir labvēlīga, citām nelabvēlīga. Otrkārt, sugu daudzveidība samazinās būtiski, ja balstāmies uz skrejvaboļu sugu datiem. Kopumā, lai noskaidrotu dedzināšanas ietekmes mehānismu, vēl nepieciešams noskaidrot katras konkrētās sugas prasības pret dzīves vidi.
Noslēgumā īpaši pateicos Laurai Jukāmei un viņas piederīgajiem, kuri palīdzēja pētījuma tapšanā.
Voldemārs Spuņģis
Publicēts 2008.gada aprīlī.
Dažādu pļavas bezmugurkaulnieku skaita izmaiņas dedzinātajā (sarkana) un nededzinātajā (zaļa) pļavā. X ass parāda paraugu ievākšanas periodus no 31. marta līdz 23. septembrim. Y ass parāda ievākto īpatņu skaitu.