Ikviens privātmājas īpašnieks agrāk vai vēlāk saskaras ar jautājumu: kā nodrošināt mājokli ar siltumu? Informācijas internetā un dažādu kalkulatoru ir gana daudz, bet lielākoties varam aprēķināt tikai izmaksas. Tās, protams, ir svarīgas, bet kā ar ietekmi uz vidi? Vai varam izvēlēties tādu apkuri, kas ir pieņemama gan izmaksu ziņā, gan mazāk skādē videi un klimatam?
Lai gan jēdziens «dzīves cikla izmaksas» šķiet sarežģīts, ikvienam to vajadzētu izmantot ikdienā, lai varētu prasmīgāk plānot izdevumus un ilgtermiņā ietaupīt. Lielākā daļa no mums ikdienā to neapzināti arī dara. Iegādājoties apkures iekārtu, jādomā ne vien par tās cenu, bet arī par kurināmā cenu un iekārtas darbības ilgumu, kā arī citām izmaksām. Nereti lēti nopirkta iekārta ir dārga ilgtermiņā. Lai gan internetā dažādi iekārtu piegādātāji piedāvā ērtus aprēķinu kalkulatorus, patiesās izmaksas katrai privātmājai var ievērojami atšķirties, tāpēc jārēķina katram individuāli. Piemēram, tas pats zemes siltumsūknis – tā efektivitātes koe cients ir atkarīgs no augsnes un citiem apstākļiem, tāpēc, pirms pērkat, izvēlieties zinošu pārdevēju un prasiet viņam rūpīgus aprēķinus!
Elektronerģijas izmantošana ēkas apsildei ir ļoti ērta, taču – ļoti dārga. Malka un granulas ir lētākas, bet prasa papildu darbu ikdienā, piemetot kurināmo krāsnij (lai gan granulu katli daļēji ir automatizēti), kā arī vajag vietu, kur malku un granulas uzglabāt. Ogles, lai gan šķietami lētas, rada daudz ogļskābās gāzes un piesārņo gaisu.
Atsakoties no ogļu, mazuta un dabasgāzes jeb fosilo resursu izmantošanas, mums ir gana daudz alternatīvu. Turklāt fosilā kurināmā izmantošana vairo mūsu atkarību no Krievijas, bet vietējo resursu izmantošana nodrošina valstij lielāku enerģētisko neatkarību, kā arī darba vietas pašu cilvēkiem.
Malka ir visekonomiskākā izvēle. Tagad nopērkami apkures katli, kas uzkrāj siltumu, samazinot ikienas darbu, aptekalējot krāsni. Cilvēkam, kurš grib lielāku komfortu un gatavs par to maksāt vairāk, siltumsūknis var šķist gana labs, bet tā ierīkošanas izmaksas ir krietni lielākas.
Noslēgumā piebildīšu – labi siltinātas mājas apkurei vajag ievērojami mazāk enerģijas. Piemēram, šobrīd Latvijā vidēji siltinātas mājas apsildei vajadzēs aptuveni 100–150 kWh/m2 enerģijas gadā, bet, ceļot vai renovējot māju atbilstoši zema enerģijas patēriņa mājas principiem, kurināmā patēriņu var samazināt pat vairāk nekā trīs reizes (mazāk nekā 30 kWh/m2 enerģijas gadā). Tās gan ir lielākas investīcijas nekā apkures katla nomaiņa privātmājā, bet vilinošas! Labi siltinātā mājā noteikti jāparūpējas par pietiekamu ventilāciju, vēlams arī iebūvēt siltuma atgūšanas jeb rekuperācijas iekārtu, kas palīdzēs ietaupīt 30–50% siltuma un nesildīt āra gaisu.
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 05/2015