Tā kā ĪADT stils izstrādāts par dabas resursu nodokļu naudu, ikviens to var izmantot bez papildu autoratlīdzības, tā teikt, māksla pieder tautai. Pašlaik izdots 1000 kompaktdisku, bet ikviens Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.dap.gov.lv atradīs gan stendu, gan kāpņu, gan soliņu un galdu skices, gan dažādas piktogrammas. Lieliski ir ieteikumi, kā noformēt stendus: tur norādīts, cik lieliem un kādā fontā jābūt burtiem, cik daudz platības aizņem teksts, cik – zīmējumi un fotogrāfijas. Līdz šim par dabas taku noformējumu bija jāsaka tā: pārlieka centība aptumšo prātu.
Domājot, kādiem cilvēkiem gatavot informatīvos materiālus, jāņem vērā, ka nav tādas mērķauditorijas «visi». Katrai apmeklētāju grupai ir sava specifika un motivācija, kāpēc šie cilvēki ieradušies šajā vietā. Katra vieta piesaista noteiktu mērķauditoriju, kuru apvieno interese par šo objektu. Interese ir galvenais dzinulis, tāpēc izvietotajai informācijai tā ir jāpastiprina un ideālā variantā jāveicina intereses noturība un vēlme apmeklēt aizsargājamo dabas teritoriju vēlreiz.
Mērķauditoriju var noteikt ar anketēšanas, aptaujas, viesu grāmatas, intervēšanas vai novērošanas palīdzību. Vidējais rādītājs liecinās par aizsargājamās dabas teritorijas caurmēra apmeklētāju. Piemēram, ja dabas objektu pārsvarā apmeklēs dabas zinātnieki, arī informācijai jābūt zinātniskākai nekā tad, ja objektu lielākoties apmeklēs tuvējās sanatorijas iemītnieki. Ja objektu pārsvarā apmeklēs bērni, teksti nedrīkst būt sarežģīti un apjomīgi, drīzāk jāizmanto spēles vai atklāšanas elementi. Ja lielākā apmeklētāju daļa interesējas par konkrētiem objektiem, tad izvietotajai informācijai būtu jāfokusē uzmanība uz šiem objektiem, izraisot interesi arī par citiem.
Kur izvietot stendus?
- Stendam jāatrodas vietā, kur tas piesaista uzmanību.
- Stendam jāatrodas vietā, kurai garām virzās lielākā apmeklētāju daļa.
- Stendam jāatrodas vietā, kur pie tā var pulcēties liela cilvēku grupa, netraucējot cits citam iepazīties ar informāciju.
Informācijas teksta raksturojums
Jāņem vērā, ka informācijas stends ir pirmais, kas sagaida aizsargājamās dabas teritorijas apmeklētājus, sniedz ievadinformāciju un rosina izpētīt objektus. Savukārt stāvstendi pie objektiem pievērš apmeklētāju uzmanību konkrētam objektam, ko ir gribējuši teritorijas veidotāji. Tekstam ir jābūt skaidri saprotamam, atbilstošam mērķauditorijai. Jāņem vērā, ka apmeklētājs nav ieradies, lai ilgi lasītu informāciju pie stenda, bet gan lai iegūtu nepieciešamās ziņas.
Teksta apjoms un struktūra
Teksta apjomam uz stenda nevajadzētu pārsniegt 50% no virsmas. Pārējo aizpilda ar vizuālo materiālu un kartēm, kas tekstu padara vieglāk uztveramu. Teksta strukturēšanā izmantojama informācijas svarīguma piramīda – tā sauktā apgrieztā piramīda. Ja apjoms pārsniedz vēlamo, ar apgrieztās piramīdas metodi strukturēts teksts ļauj atbrīvoties no nesvarīgākās informācijas, kas izvietota teksta beigās. Tā, noņemot mazsvarīgo informāciju, tiek sasniegts vēlamais teksta apjoms. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa lasītāju vispirms aplūko virsrakstus. Ja tie ir rosinoši, cilvēki izlasa pamatinformāciju, kas atrodas teksta sākumā. Ja lasītais ir radījis interesi, viņi lasa arī tālāk, taču parasti visu izlasa tikai daži.
Nav glaimojoši, bet:
90% cilvēku parasti izlasa tikai virsrakstus;
70% izlasa parakstus zem attēliem;
40% izlasa ievadu;
20% izlasa visu tekstu;
5% izlasa arī raksta nobeigumu.
Tāpēc vissvarīgāko informāciju pavēstiet virsrakstā un parakstos zem attēliem. Tekstu vajadzētu sacerēt tā, lai apmeklētājam pietieka mas informācijas iegūšanai būtu nepieciešams pēc iespējas īsāks laiks.
Informācijas daudzums
Parasti stendu veidotāji cenšas ievietot pēc iespējas vairāk informācijas, taču tas nav pareizi. Ir jāizvērtē mērķauditorijas zināšanas un jāsniedz tikai tā informācija, kas varētu viest skaidrību, papildināt zināšanas un pievērst uzmanību. No vienas puses, cilvēki dodas uz aizsargājamām dabas teritorijām nevis lai kļūtu par staigājošām enciklopēdijām, bet lai atpūstos un gūtu baudījumu. No otras puses, apmeklētājiem parasti vispār nav vai ir trūcīgas priekšzināšanas par attiecīgo aizsargājamo teritoriju. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai informācija uz stenda nedublētu ziņas uz stāvstendiem pie dabas objektiem.
Teksta saturs un uzrunas forma
Pirmais, ko apmeklētājs ierauga uz stenda, ir virsraksts.
Virsrakstam vajadzētu būt intriģējošam un uzrunājošam, ar lieliem burtiem. Piemēram, «Iepazīsti noslēpumaino purvu pasauli!» vai jautājuma formā «Kādus noslēpumus glabā purvs?».
Strukturējot tekstu, var paredzēt vietas apakšvirsrakstiem, kas izceļ svarīgāko. Arī pārējam tekstam jābūt viegli uz-tveramam un uzrunājošam. Galvenais – runāt ar cilvēkiem draudzīgā un vienkāršā valodā kā līdzīgam ar līdzīgu. Kopā brīnīties, kopā uzdot jautājumus un meklēt atbildes. Apmeklētājiem patīk viņiem saprotami salīdzinājumi, stāsti, leģendas, noslēpumi utt. Arī aicinājums uz aktīvu darbību nepaliks bez atbildes, ja vien tas izteikts rosinošā un pozitīvi uzmundrinošā formā.
Mēģiniet radīt cilvēkos izjūtu, ka viņi ir gaidīti, dodiet informāciju par teritoriju, aiciniet ievērot aizliegumus un noteikumus, paskaidrojot to iemeslus. Vēlams izmantot ilustrācijas un kartes, kas var daudz labāk pastāstīt par teritoriju nekā teksts. Jums ir jārosina cilvēki iztēlē zīmēt iedomu gleznas, kas viņiem paliks atmiņā.
Obligāti ir jānorāda informācija par aizsargājamās teritorijas apsaimniekotājiem, kā arī kontakttālrunis.
Tekstā ieteicams lietot darbības vārdus īstenības izteiksmes darāmās kārtas tagadnes formā, kas pastiprina realitātes un aktīva procesa izjūtu. Vēlams veidot īsus teikumus un nelielas rindkopas, lietot vienkāršus, visiem saprotamus vārdus, izvairoties no svešvārdiem. Vārdu skaitam teikumā nevajadzētu pārsniegt 20, rindkopai nevajadzētu būt garākai par 10 rindām.
TUK-TUK
Teksta uztvere ir saistīta ar daudziem aspektiem. Tā ir atkarīga no uzrunas formas, teksta struktūras, ilustrācijām, informācijas rakstura, emocionālajiem marķieriem, grafiskā noformējuma utt. Visi šie aspekti ir jāskata nevis katrs atsevišķi, bet kopumā.
Lai noteiktu informācijas uztveramību, ir izveidots teksta uztveramības koeficients (TUK), pēc kura var noteikt, vai informācijas stends ir viegli uztverams.
TUK aprēķina šādi:
- Izskaitiet tekstā vārdus (A).
- Izskaitiet teikumus (B).
- Izdaliet A ar B, un jūs iegūsiet vidējo teikuma garumu (VTG).
- Izskaitiet vārdus, kuros ir vairāk par 6 burtiem (C).
- Izdaliet C ar A un reiziniet rezultātu ar 100. Tā jūs iegūsiet garo vārdu procentuālo daudzumu (GVD).
- Saskaitiet VTG un GVD, noapaļojiet to līdz veselam skaitlim, un jūs iegūsiet TUK.
| TUK skaitļi | Uztveres pakāpe |
| Līdz 24 | ļoti viegls |
| 25-34 | viegls |
| 35-44 | vidēji grūts |
| 45-54 | grūts |
| 55 un vairāk | ļoti grūts |
Grafiskais noformējums
Informācijas stenda izveidē jāievēro vairāki grafiskā noformējuma noteikumi, kas atvieglo informācijas uztveri:
- ilustrējošā materiāla un karšu izmantošana rada iespēju vieglāk nodot apmeklētājiem nepieciešamās ziņas;
- tekstam nevajadzētu aizņemt vairāk par 50% no stenda laukuma;
- teksta izvietojumam jābūt sabalansētam ar ilustrējošo materiālu;
- nepārtraukta LIELO BURTU izmantošana un kursīvs traucē uztvert tekstu;
- attālums starp rindiņām jāsaskaņo ar burtu lielumu (ja burtu lielums ir 14 punktu, atstarpei starp rindiņām jābūt 15 punktu). Jo lielāki burti, jo lielāks attālums starp rindiņām;
- vienas teksta slejas platumam nevajadzētu pārsniegt 35 rakstu zīmes;
- attēliem jābūt pietiekami lieliem, lai tos varētu saskatīt vismaz no 5 m attāluma.
Noteiktam attālumam piemērots burtu lielums
| Lielums | Attālums |
| 12 | 45 cm |
| 18 | 70 cm |
| 24 | 90 cm |
| 28 | 1,15 m |
| 36 | 1,35 m |
| 48 | 1,8 m |
| 60 | 2,3 m |
| 72 | 2,75 m |
Stendi, norādes un robežstabi
Visu dabas teritorijās paredzēto objektu pamatmateriāls ir koks. Var izmantot mizotus apaļkoksnes baļķus diametrā no 60 līdz 280 mm vai citos izmēros atkarībā no to konstruktīvā lietojuma. Atsevišķiem izstrādājumiem kā alternatīvu materiālu var izmantot kvadrātveida apzāģētas koka brusas no 80×80 mm līdz 230×230 mm.
Der zināt!
Kokam sula tiek vadīta no saknēm uz galotni. Arī nocirsts koks mitrumu vairāk uzsūc šādā virzienā. Tāpēc, ierokot galotnes galu, būs samazināta mitruma uzņemšana caur koksnes gala šķiedrām, palēninot tā pūšanu un paildzinot kalpošanas laiku.
Izvietošanai vidē vēlams izmantot pareizi izžāvētus, nevis mitrus, tikko mizotus kokmateriālus.
Fragmenti no rokasgrāmatas
«Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienotais stils».
Publicēts 2006.gada janvārī.
