Stikls jāsavāc aizvien vairāk
Atkārtoti lietojamo materiālu savākšanas un pārstrādes apjoms jeb mērķis, ko apņēmusies sasniegt Latvija, ar katru gadu pieaug. Piemēram, pērn mūsu valstī savāca un nodeva pārstrādei 65 procentus stikla taras, šogad jāsavāc un jānodod pārstrādei 68 procenti, nākamgad – 69 procenti stikla taras, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi ir arī ar citiem materiālu veidiem. Šie daži procenti it kā nav liels kāpums, bet no apsaimniekošanas izmaksu viedokļa katra nākamā savācamā pudele ir dārgāka, jo pēc tās ir jābrauc tālāk. Līdzīgi kā ar āboliem: lielo vairumu var salasīt aši, bet aizsniegt tos, kas patvērušies koka galotnē, – tur jānopūlas krietni vairāk. Atkritumu savākšanā ir pilnīgi pretēji kā biznesā – jo vairāk, jo lētāk. Pilsētā atkritumu konteineri ir izvietoti gana blīvi – auto pabrauc pārsimt metru un ieceļ nākamo, bet laukos pēc katra konteinera ir jābrauc kilometriem tālu. Līdz ar to katra nākamā savāktā stikla tonna kļūst aizvien dārgāka. Tajā pašā laikā pārstrādātāji nevēlas par stiklu maksāt vairāk.
Latvijā izlieto aptuveni 55 000 tonnu stikla taras gadā. Pērn savāca un nodeva pārstrādei 36 000 tonnu stikla jeb 65 procentus. Šogad jāsavāc 68 procenti
Lai uzlabotu stikla savākšanu, Latvijas Zaļais punkts kopā ar uzņēmumu «Eco Baltia vide» nolēma uzdāvināt pašvaldībām 1000 konteineru, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kur atkritumu šķirošana ir vāji attīstīta. 316 konteineri jau nogādāti tām 27 pašvaldībām, kas tiem pieteicās, turklāt izrādījās, ka ir pašvaldības, kur nekad nav bijusi iespēja kaut ko šķirot. Nav jau arī tik vienkārši atrast vietu konteineram, jo zeme visur lielākoties ir privāta, bet konteiners ir jāliek tur, kur ērti cilvēkiem un lai var piebraukt liela mašīna.
Pilsētās ērtākās iepirkšanās vietas ir lielveikali, tāpēc Latvijas Zaļais punkts vienojas par šķirošanas konteineru izvietošanu pie tiem. Vasaras nogalē pie 40 «Maxima» veikaliem visā Latvijā tika izvietoti konteineri stikla tarai.
95 procenti stikla iepakojuma rodas mājsaimniecībās, tāpēc svarīgi, lai iedzīvotājiem ir ērti to nodot pārstrādei, savukārt aptuveni 40 procentus vīna cilvēki izdzer kafejnīcās un restorānos, tādēļ Zaļais punkts piestrādā pie tā, lai arī ēdināšanas iestādēm ir iespēja šķirot stiklu.
Sadarbībā ar uzņēmumu «Alus tirgus» Berģos, Rožu prospektā 46, esam noorganizējuši vienreizlietojamās stikla taras iepirkšanu – līdztekus alus pudelēm te iepērk arī stikla burkas un citu dzērienu pudeles. Tara tiek pieņemta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00.
Latvijas Zaļais punkts ziedo bērnu rehabilitācijas centram «Poga»
Viens no Latvijas Zaļā punkta sirsnīgākajiem projektiem šogad bija ziedojumu vākšana bērnu rehabilitācijas centram «Poga». Aicinājām iedzīvotājus savus sašķirotos iepakojumus ievietot konteineros pie 22 «Maxima» veikaliem. Trīs mēnešu laikā savācām 22 544 kilogramus atkārtoti pārstrādājama materiāla, kas ļāva ziedot 5000 eiro bērnu rehabilitācijas centram «Poga».
Vāc izlietotās baterijas
Kā zināms, baterijas ir videi un cilvēka veselībai bīstams atkritums – viena AA izmēra baterija, kas izmesta dabā, piesārņo kvadrātmetru zemes vismaz 100 gadus. Tāpēc visiem veikaliem, kas tirgo baterijas, ir jānodrošina arī to savākšana.
Tā, piemēram, 59 «Rimi» veikalos ir izvietotas īpašas kastes izlietotajām baterijām un mazajām elektroierīcēm.
Latvijas Zaļais punkts bateriju vākšanā iesaistījis arī uzņēmumus. Nesen noslēdzās Zaļā punkta, biroja preču tirgotāja «Of ceday Latvia» un «Fazer Latvija» kopīgi rīkotā bateriju vākšanas kampaņa. Astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1104 kilogramus izlietoto bateriju. Visvairāk savāca Ventspils novada pašvaldības un uzņēmuma «Grifs AG» darbinieki, kā arī Baložu Kultūras centra deju kolektīvs.
Nodod atkārtotai pieliešanai auto stiklu šķidruma kanniņas
Jau devīto gadu arī autovadītāji tiek īpaši uzrunāti šķirot izlietotās vējstiklu šķidruma kanniņas. Šogad akcijas «Dod kannai otro iespēju!» laikā konteineros, kas izvietoti pie veikaliem «Narvesen» degvielas uzpildes stacijās «Neste», tika savākts vairāk nekā 7000 tukšo kanniņu, no kurām 30 procenti bija derīgas atkārtotai uzpildīšanai, bet pārējās tika nodotas pārstrādei. Šie konteineri ir pieejami arī pēc akcijas, tāpēc izlietotās logu šķidruma kanniņas var izmest vai nu tajos, vai ikvienā konteinerā, kas paredzēts plastmasas iepakojuma izmešanai.
Liksim spēkus kopā, bet atkritumus – atsevišķi!
Jau otro gadu par atkritumu šķirošanu un pārstrādi sabiedrībai stāsta Latvijas Zaļā punkta trenere Viktorija. Sekojot līdzi mūsdienu tendencēm un apzinoties, ka liela daļa sociāli aktīvās sabiedrības komunicē sociālajos tīklos, lielākā daļa Viktorijas treniņu ir vērojami tīmekļa vietnēs «Facebook» un «Youtube». Viktorija dodas arī uz uzņēmumiem un klātienē trenē darbiniekus. Vairākums uzņēmumu šobrīd ļoti domā par savas uzņēmējdarbības ilgtspēju, un viņiem ir ļoti svarīgi būt videi draudzīgiem arī ikdienā. Atkritumu šķirošanā un pārstrādē Viktorija ir trenējusi «Swedbank», «Balta», Latvijas Televīzijas, «LMT», «Draugiem group» un citu uzņēmumu darbiniekus. Visi šie treniņi tiek lmēti, un ikviens interesents tos var noskatīties Latvijas Zaļā punkta «Facebook» pro lā.
Šā gada Dziesmu un deju svētkos Latvijas Zaļajam punktam bija izdevība cilvēkiem parādīt, kā izskatās atkritumu poligonā «Getliņi» un PET pārstrādes rūpnīcā «PET Baltija», izmantojot virtuālās realitātes iespēju ar 3D brillēm. Protams, visaktīvāk iesaistījās bērni un jaunieši, kuri ir ļoti atvērti mūsdienu tehnoloģijām, taču arī citu paaudžu cilvēki ar interesi ielūkojās vietās, kur nogulst mūsu atkritumi un tiek pārstrādātas plastmasas pudeles, jo droši vien daudzi pat neiedomājas, cik milzīgs ir atkritumu kalns Getliņos un cik mūsdienīga ir PET pārstrādes rūpnīca Jelgavā.
Neērti jautājumi
Visas atkritumu problēmas varētu atrisināt, ja mājsaimniecībās no sadzīves atkritumiem tiktu atšķirotas trīs frakcijas: stikls, pārtikas atliekas un vieglais iepakojums (plastmasa, kartons, metāls). Galvenā problēma ir pārtikas atliekas. Ja tās būtu nodalītas nost, ar pārējo materiālu sašķirošanu sīkākās frakcijās pa dažādu materiālu veidiem varētu tikt galā automatizētās rūpnīcās. Latvijā divas tādas jau ir: Rīgai – Getliņos, Kurzemes reģionam – Grobiņā. Stikls ir pilnībā pārstrādājams materiāls, bet rūpniecisko kompostu varētu izmantot autoceļu apmaļu izveidošanai.
Ja nu kādai atkritumu grupai vajadzētu ieviest depozītu, tad riepām noteikti. Lielais riepu kalns Rīgā, Starta ielā, joprojām stāv maz kustināts. Pirms laika tika ziņots, ka riepas pārstrādei vedīs uz Indiju, bet pagaidām aktīva darbība nenotiek. Labi būtu, ja Latvijā no šīm riepām gatavotu gumijas pulveri un no tā – ceļu un laukumu segumus. Bet, kamēr šāds nosacījums netiks iestrādāts likumā «Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība», diez vai kas būtiski mainīsies. Riepu pārstrādei gatavojas uzņēmums «Eco Baltia vide», kas jau iegādājies smalcinātāju.
Pašiem jātiek galā
Kopš Ķīna vairs nepieņem pārstādei slikti sašķirotus atkritumus, visā Eiropā ar to ir problēmas. Līdz šim bija ierasts pašiem pārstrādāt savākto atkritumu «labāko», tas ir, vērtīgāko, daļu un pārējo sūtīt uz Austrumiem. Pašu reģenerācijas normas izpildītas, bet par to, kas notiek pasaules otrā malā, maza bēda. Tagad daudzās Eiropas valstīs tiek būvētas pārstrādes rūpnīcas, taču tās sāks darboties ne ātrāk kā pēc pāris gadiem. Pārstrādes rūpnīcu trūkst, un otrreizējo izejvielu cenas samazinās, tāpēc turīgākās valstis pat piemaksā, lai tikai uzņēmumi pieņem pārstrādei šķirotos atkritumus. Piemēram, kartona iepirkšanas cenas ir kritušās par trešdaļu, un Latvijas atkritumu savācēji ir dilemmas priekšā – atdot zem pašizmaksas vai ierullēt poligona kalnā, jo par nešķirotu atkritumu noglabāšanu visi maksā.
Kādu depozītsistēmu ieviest Latvijā?
Pašlaik tiek plānots, ka Latvijā varētu ieviest tādu pašu depozītsistēmu kā Lietuvā. Jā, lietuvieši lepojas, cik daudz pudeļu var savākt, bet nelepojas ar to, cik šī sistēma izmaksā iedzīvotājiem. Depozītsistēmas uzturēšana 2016.–2017. gadā radīja 4,2 miljonu eiro lielus zaudējumus, kurus nāksies segt iedzīvotājiem. 17 procentus no depozīta veido iedzīvotāju neizņemtā nauda par tukšajām pudelēm. Tas nozīmē, ka sistēmai ir izdevīgāk, ja iedzīvotāji pudeles nemaz nenes atpakaļ uz automātiem. Jo vairāk cilvēki tās nodod atpakaļ, jo neizdevīgāks bizness. Turklāt cilvēkos veidojas apziņa: šķiroju atkritumus tikai tad, ja man par to maksā. Tā no šķiroto izejvielu aprites tiek izņemta visvērtīgākā daļa, bet mazvērtīgāko materiālu savākšanas izmaksas pieaug. Ja Latvijā šādu depozīta sistēmu ieviesīs, tas būs OIK Nr. 2. Pirmām kārtām vajadzētu ieviest depozīta sistēmu nolietotajām auto riepām – tāda ir gan Somijā, gan Zviedrijā. Pašlaik riepu kalni Latvijas vidi apdraud daudz vairāk nekā plastmasas pudeles. Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma tā dēvētajā vecajā Eiropā pamatā strādā uz atkārtoti lietojamām stikla pudelēm – gan alus, gan ūdens.
Piemēram, Rumānija izvēlējusies šādu depozītsistēmas modeli: nekādu automātu, plastmasas pudeles var nodot saplacinātas un saņemt 6,5 centus par katru nodoto tukšo pudeli. Videi vēl draudzīgāks būtu variants, ja mēs stāvētu vienā rindā, lai nopirktu dažādi iepakotas preces, bet otrā – lai šo iepakojumu atdotu atpakaļ pārstrādei.
Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors
Visu VV 02/2018 žurnālu pdf formātā skatiet te!