Kopš 2010. gada uzņēmumiem Latvijā tiek dota iespēja savstarpēji salīdzināties nominācijā «uzņēmuma Ilgtspējas indekss», un šo iespēju jau izmantojuši vairāk nekā 200 uzņēmumu. Bet pavisam reti par platīna un zelta laureātiem kļūst uzņēmumi, par kuriem zaļie zina: jā, tie strādā videi draudzīgi! kas slēpjas aiz vārdiem «ilgtspējas indekss»? Zaļi domājošie uzskata, ka šis jēdziens pieder viņiem, jo jaunvārdu latviešu valodā jau krietni sen izdomāja rakstnieks Valdis Felsbergs, skaidrojot angļu sustainability. Šis jēdziens nozīmē «vides, kurā mēs dzīvojam, nodošanu nākamajām paaudzēm, nekompromitējot nākamo paaudžu dzīves līmeni un iespējas». Saskaņā ar šo de nīciju ilgtspēju var interpretēt ļoti dažādi, tādēļ nolemts to attiecināt uz trīs pamatvirzieniem: vides ilgtspēja, sociālā ilgtspēja un ekonomiskā ilgtspēja. Pašlaik gan vides joma aizvirzīta tā patālāk un ir vien ceturtā daļa no pārējiem vērtēšanas kritērijiem: stratēģiskā plānošana, tirgus attiecības, darba vide. Vides jomā uzņēmumus vērtē Latvijas Zaļā punkta direktora vietniece Laura Berga un valdes locekle Sigita Namatēva, kā arī eksperti no ELLE un Pasaules Dabas fonda.
Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas saskaņots ar starptautiski atzītu metodoloģiju, un tas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.
Uz sarunu aicināju uzņēmumu Ilgtspējas indeksa vides jomas eksperti, Latvijas Zaļā punkta direktora vietnieci Lauru Bergu.
– Kāpēc uzņēmumam būtu jātērē laiks un resursi, lai brīvprātīgi aizpildītu Ilgtspējas indeksa anketu?
– Katram jau gribas samērīties, arī radniecīgiem uzņēmumiem. Turklāt tā ir brīnišķīga iespēja apdomāt, ko varētu mainīt un uzlabot uzņēmuma darbībā, lai nākamajā gadā iegūtu vēl kādu punktu. Šādi ilgtspējas indeksi ir populāri visās attīstītajās pasaules valstīs, tāpēc starptautiskiem uzņēmumiem ir vēl vieglāk, jo vadlīnijas jau ir izstrādājis mātesuzņēmums. Ja nepieciešams, eksperti sniedz rekomendācijas par iespējām uzlabot uzņēmuma darbu, un tā, savstarpēji mijiedarbojoties un sadarbojoties, mēs Latvijā veidojam aizvien spēcīgāku un civilizētāku ekonomiku. Pašsaprotami, ka šajās sacensībās drīkst piedalīties tikai tie uzņēmumi, kas maksā valstij nodokļus. Daudzi lepojas ar saviem ekonomiskajiem panākumiem, bet, redzot, ka sacensībās varētu gūt augstāku novērtējumu, ieviešot uzņēmumā modernu vides politiku, pievēršas arī šai jomai. Nav jau grūti, piemēram, bankā, pāriet uz energoefektīvāku biroja tehniku, izmantot serti cētu ekopapīru un nodot pārstrādei makulatūru. Galvenais – vispār iedomāties par zaļām lietām.
Tieši Ilgtspējas indekss ir viens no tiem veidiem, kā uzņēmumi sevi var salīdzināt. Tas veido uzņēmumu kultūru un reputāciju, ko novērtē darbinieki, un tas uzņēmumam ir svarīgi, jo iegūt labus darbiniekus arī nav viegli. Uzņēmuma reputāciju novērtē arī ārzemju partneri. Ekoloģiskais faktors var izrādīties būtisks uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē, jo vides prasības un cieņa pret ekoserti kātiem pasaulē aizvien pieaug. Turklāt pie vienāda cenu līmeņa Rietumu partneri labprātāk pērk produkciju, kura ir tapusi videi iespējami draudzīgākos procesos.
Zaļajam punktam kā izlietotā iepakojuma apsaimniekotājam ir patīkami, ka par vides lietām aizvien vairāk sāk domāt starptautiskās lielveikalu ķēdes. Ne velti platīna nomināciju šogad saņēma «Rimi», bet zelta – «Maxima». Un te punktus no vides ekspertiem var dabūt, būtiski uzlabojot izlietotā iepakojuma šķirošanu. Mums prieks, ka šo lielveikalu stāvlaukumos atvēlēta vieta šķiroto atkritumu konteineriem, bet veikalā var nodot pārstrādei vecās baterijas un akumulatorus, kā arī nolietoto elektrotehniku. Viens no lielveikaliem plāno ieguldīt lielus nanšu līdzekļus energoefektīvāku ledusskapju iegādei, otrs iesaiņo produktus papīrā, un abi piedāvā gan papīra, gan daudzkārt lietojamus iepirkumu maisiņus, kā arī kartona kastes pirkumu nogādāšanai mājās.
Prieks, ka jau otro gadu zelta kategorijā noturējusies Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija, bet sudraba nominācija ir gan «Liepājas RAS», gan «Clean R» un bronza – «Ragn Sells». Tas apliecina, ka uzņēmumi, kam vides komponente ir galvenā, spēj sacensties ar tiem, kas Ilgtspējas indeksā vairāk punktu iegūst ekonomiskā uzrāviena, plašu tirgus sakaru un tīkamas darba vides kategorijās.
– Latvijas Zaļais punkts ir ilggadējs Ilgtspējas indeksa vērtētājs. Kā uzņēmumi Latvijā šo gadu laikā ir mainījušies?
– Ja pirmie soļi resursu taupīšanā ir samērā vienkārši – atrast vietu šķiroto atkritumu konteineriem un aizstāt neekonomiskās spuldzītes ar energoefektīvākām –, tad vēlāk tas prasa pamatīgus ieguldījumus, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas modernizēšanā un rūpniecisko ūdeņu atkārtotā izmantošanā.
Lai, teiksim, lielveikalu ķēde gūtu labumu no šķirošanas, nu jau tie ierīko loģistikas centru, iegādājas kartona un plastmasas iesaiņojuma preses, uzkrāj otrreizējās izejvielas un tad pārdod pārstrādes uzņēmumiem. Ir vienkārši visus atkritumus sabērt parastajos konteineros, bet atsevišķi uzkrāt pūstošos, lai pēc tam nodotu biogāzes ražošanai, – tur jau vajag zināmu briedumu vides jomā.
Sākumā, piemēram, bankas nesaprata, kāda gan viņiem varētu būt vides politika. Bet vēlāk izrādījās, ka banku saikne ar vidi ir vistiešākā: atbalstot projektus, kas nav ilgtspējīgi un degradē vidi, tiek nodarīts kaitējums planētai.
Pēdējos gados vērojama tendence, ka iepakojums kļūst vieglāks, videi draudzīgāks. Kādreiz krēmu ielika bundžiņā, tad kastītē, plēvīte apkārt, vēl viena kasīte, vēl viens maisiņš, bet tagad pietiek ar vienu akoniņu, kuru nevajag mizot kā sīpolu. Tāpat ražotāji secinājuši, ka, piemēram, cepumus nevajag likt nez kādās kārbās, atkal aptīt un notīt, bet var vienkārši ievietot papīra turziņā. Tas ir videi draudzīgi, jo šāds iepakojums ātri sadalās, nav nepieciešams tērēt lielus resursus, lai to pārstrādātu. Arī PET pudeles kļūst vieglākas, to izgatavošanai netiek patērēts tik daudz materiāla, kā tas bija kādreiz. Šobrīd iepakojumam daudz biežāk izmanto papīru un kartonu, nevis plastmasu. Ir jāsaprot, ka plastmasa ražota no naftas produktiem, bet naftas resursi nav neizsmeļami. Savukārt papīru var saražot, pārstrādājot makulatūru.
Joprojām daudz neizmantotu iespēju ir zaļā iepirkuma jomā. Šos ieteikumus uzņēmumi izmanto ierobežotā klāstā, galvenokārt tās ir kancelejas preces vai ekonomiski auto. Daudziem nav īsti skaidrs, kā izsekot savu ražojumu dzīvesciklam, kā iekļauties aprites ekonomikā. Savulaik produkta dzīves cikls bija «no šūpuļa līdz kapam», jaunais sauklis ir – «no šūpuļa līdz šūpulim». Atkritumi atgriežas apritē kā otrreizējās izejvielas, bieži vien veidojas aplis, kurš nekad nenoslēdzas. Uz to mums jātiecas. Bet visam savs laiks. Pirms pieciem, sešiem gadiem arī ierosinājumi šķirot atkritumus šķita neizpildāmi.
– Ko Latvijas Zaļais punkts kā Ilgtspējas indeksa eksperts ir mācījies šo gadu laikā?
– Mēs esam auguši kopā ar uzņēmumiem. Gadiem strādājot katram savā vidē, ieciklējamies uz vienu jomu un brīžiem zaudējam saikni ar citām jomām. Arī mēs, Latvijas Zaļais punkts, esam daudz domājuši, kā labāk sadarboties ar uzņēmumiem, lai sekmīgāk savāktu izlietoto iepakojumu un nogādātu pārstrādei. Mēs esam uzsākuši veiksmīgu sadarbību un izvietojam šķiroto atkritumu savākšanas tvertnes tur, kur pulcējas vairāk cilvēku, piemēram, lielveikalos un to stāvlaukumos.
Vērtējot uzņēmumu iesniegtās anketas, uzzinu, cik daudzi vides un resursu taupīšanas jomā strādā klusi un bez lielas izrādīšanās. Bet es gribētu, lai viņi vairāk publiski pastāsta par jaunām attīrīšanas iekārtām, nomainītu elektrotehniku, kompostēšanas laukumiem un citiem zaļiem darbiem. Iekšējā audita sistēmu īstenot nav nemaz tik sarežģīti, piemēram, ieviest ideju kasti, kur katrs var iemest zīmīti, ko varētu darīt labāk. Un tad izrādās, ka cilvēki labprāt, piemēram, mainītos ar mantām, kas pašiem kļuvušas liekas, bet citam varētu noderēt.
– Kā tu domā, vai nevajadzētu arī katrai ģimenei apdomāt savas saimniecības ilgtspēju, kaut vai vides jomā?
– Man šķiet, ka tas būtu tikai loģiski, un droši vien daļa jau to dara gadiem: taupa elektroenerģiju, šķiro atkritumus, kompostē mizas, salabo mantas, dod lietām otro mūžu. Zero waste dzīvesveids kļūst aizvien populārāks arī Latvijā.
Anitra Tooma
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 02/2017