Vai zināji, ka govs kā atgremotājs ir klimatam visnotaļ nedraudzīga būtne, jo vienā dienā rada 250–500 l metāna, kas rodas, kad spureklī un resnajā zarnā sadalās barības vielas? Metāns ir ļoti spēcīga siltumnīcas efektu izraisoša gāze un atmosfērā aiztur siltumu 23 reizes efektīvāk nekā CO2. Amerikāņu zinātnieki secinājuši, ka, atsakoties no liellopu gaļas, mēs sasniegtu lielāku efektu, nekā atsakoties no privātās automašīnas. Ēšana rada 20–30% no mūsu kopējās ietekmes uz vidi. Un vislielāko ietekmi rada tieši dzīvnieku izcelsmes produktu – vispirms gaļas, pēc tam piena – patēriņš. Neticat? Centīšos izskaidrot!
Govs nav pārāk efektīva enerģijas pārneses iekārta
Ikvienam, kurš mācījies ziku, nevajadzētu brīnīties, ka dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ieguldīts vairāk resursu, rēķinot uz vienu kaloriju, nekā lielākajā daļā augu izcelsmes produktu: lai iegūtu 1 kg liellopu gaļas proteīna, nepieciešami 100–2200 kg lopbarības sausnes. Vienu enerģijas veidu pārveidojot citā, vienmēr rodas enerģijas zudumi – govs nav pārāk efektīva enerģijas pārneses iekārta.
Protams, tāpēc mums nav jāēd zāle un milti, bet lopbarības vietā varam audzēt dažādus graudaugus un dārzeņus. Arī tos audzējot, būs resursu patēriņš un kaitīgu vielu emisijas, bet lielākajā daļā gadījumu mazāks, nekā to pašu ēdiena «enerģiju» iegūstot ar gaļu un piena produktiem.
Un vēl – govs atraugājas, elpo, purkšķina, čurā un kakā, radot vēl citu piesārņojumu, kas gandē klimatu (CO2, CH4, NH3, NOX), ko augi tomēr nedara. Skeptiķi iebildīs, ka ne tikai govs atraugā dažādas gāzes – arī zāle, ja to nepļaus, sapūs, izdalot CO2. Tas patiešām tā ir, bet kāpēc vajadzētu atstāt kūlu pļavā? Neapstrādātus zālājus ātri vien pārņemtu mežs, kas uzkrāj ogļskābo gāzi, samazina siltumnīcas efektu, koku saknes aiztur slāpekļa savienojumus, pirms tie nokļūst upēs.
Lopkopība rada 18% (!) no kopējām siltumnīcas efekta gāzu emisijām. Ēdot dzīvnieku izcelsmes produktus, mūsu klimata pēda ir ievērojami lielāka nekā tad, ja mēs ēstu augu izcelsmes barību – graudus, zirņus, dārzeņus. Visvairāk videi kaitējam, ja ēdam ne tikai rūpnieciski audzētu liellopu gaļu, bet arī siltumnīcā audzētus dārzeņus, jo tie satur ļoti maz kaloriju, bet patērē daudz siltumenerģijas.
Piemēram, kilogramā liellopa gaļas ir 2000–2500 kaloriju, bet kilogramā tomātu – tikai 180 kaloriju. Vienā maltītē varam apēst 200 g gaļas, un diez vai uz šķīvja liksim 2–3 kg tomātu… Jāatceras, ka arī tādi dārzeņi kā kāposti, salāti satur maz kaloriju, tāpēc izskatās, ka to pēda ir liela, bet mēs nekad tos neēdīsim kilogramiem. Pamatēdienam labāk izvēlēties graudaugus, kartupeļus, zirņus u.c. vai arī siltā laikā audzētus tomātus un gurķus.
Aizvien pieaugošā dzīvnieku produktu patēriņa dēļ visvairāk cieš meži. Katru gadu izcērt 14 miljonus hektāru tropisko mežu, un no tiem 80–85% tiek pārveidoti par ganībām un aramzemi, kur audzēt lopbarību. Tā samazinās mežu platības, kas uztvertu un noglabātu siltumnīcas efekta gāzes, bet to vietā palaižam šo gāzu izdalītājus.
Latvijā ūdens nekad nav uzskatīts par trūkstošu resursu, bet citās valstīs ir izteikts dzeramā ūdens trūkums. Tāpēc padomā, pirms pērc Argentīnas steiku, jo tur laukos labs dzeramais ūdens ir deficīts!
Lai saražotu vienu kilogramu ar graudiem barota liellopa gaļu, mēs patērējam 50 reižu vairāk ūdens nekā tāda paša daudzuma kartupeļu audzēšanai (skat. tabulu).
Datu avots: Eiropas Komisijas Izpētes dokuments zaļo kritēriju veidošanai pārtikai un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumam.
Vai jākļūst par veģetāriešiem?
Diez vai. Ir cilvēki, kam piens un gaļa garšo. Bet vai tas, kas garšo, jāēd katru dienu? Turklāt gaļa no gaļas ļoti atšķiras. Ja pērc gaļu vai piena produktus – tad tikai no bioloģiski serti cētām saimniecībām, jo, ganoties dabiskās pļavās, liellopi uztur dabiskos pļavu biotopus. Bioloģiskā un biodinamiskā lauksaimniecība vispār nav iedomājama bez govju klātbūtnes saimniecībā, taču mūsdienu modernā lopkopība ir aizgājusi tik tālu no dabas, ka tiešām vairāk kaitē nekā dod labumu.
Par gaļas un piena produktu nepieciešamību cilvēka pārtikā uzturzinātnieki strīdas. ASV Pediatrijas akadēmija un ASV Diētas asociācija paziņojusi, ka arī pārdomāta vegānā diēta var nodrošināt augoša bērna vajadzības. Ir uzturzinātnieki, kuri piesauc neaizvietojamās aminoskābes un vitamīnus, ko var atrast tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Tomēr neviens nav pateicis, cik bieži gaļa un piena produkti jāēd. Izrādās, gaļas patēriņš pēdējo 50 gadu laikā attīstītajās valstīs ir pieaudzis no 17 līdz 39 kg uz cilvēku, un zinātnieki prognozē, ka pēc pusgadsimta tas dubultosies. Viens amerikānis gadā apēdot pat 122 kg gaļas, bet Bangladešā – tikai 1,8 kg! Senie latvieši esot mielojušies ar gaļu un pienu? Bet, ja palasām iepriekšējo gadsimtu rakstnieku grāmatas, redzam, ka gaļa un piens bija gardumi, delikatese, kas pieejama ne visiem un ne vienmēr. Iespējams, tāpēc uztraucamies, jo šie produkti simbolizē labklājību?
Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, mēs gaļu un pienu ēdam mazāk – tas ir labi.
Nevajag uzreiz atteikties no gardumiem, pietiks, ja samazināsi gaļas un piena produktu patēriņu uz pusi. Izmēģini! Sabalansējot uzturu, varam apgūt jaunus ēdiena gatavošanas veidus, un iegūs arī mūsu veselība. Vari arī izmēģināt dažādus kalkulatorus, piemēram, Foodplate, kas parāda, cik liela oglekļa pēda būs izvēlētajai porcijai (foodweb.ut.ee/Foodplate). Bet vari izvēlēties, ņemot vērā trīs vienkāršus principus: pēc iespējas vairāk augu izcelsmes, vietējs un sezonāls. Un labi tev un dabai, ja ēdiens ir no bioloģiski serti cētas saimniecības.
Malmes pilsēta Zviedrijā samazināja gaļas un siltumnīcā audzēto dārzeņu patēriņu mācību iestādēs. Voilà! – aprēķini liecina, ka tādējādi siltumnīcas efekta gāzu emisijas no bērnu ēdināšanas, salīdzinot ar 2002. gadu, samazināsies par 40%. Romas pašvaldība aprēķinājusi, ka 1 kg gaļas sagatavošana Itālijas skolās rada 14 kg siltumnīcas efekta gāzu, tāpēc tagad gaļu mācību iestādēs gatavo ne biežāk kā divas reizes nedēļā.
Vairāki zinātnieki secinājuši, ka, pārejot uz diētu, kurā uz pusi samazināts gaļas un piena produktu, kā arī olu patēriņš, slāpekļa savienojumu emisijas Eiropas Savienībā samazinātos par 40%, siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 25–40% un lauksaimniecības zemju platības par 23%! Uz Zemes joprojām iespējams izaudzēt pietiekami daudz graudaugu, lai visus pabarotu! Problēma ir pārtikas sadalījums un arī tas, ka daļa ēdiena tiek izmesta atkritumos.
Samazinot gaļas un piena produktu patēriņu, mazāk vajadzēs industriālo lielfermu un lopi varēs dzīvot labākos apstākļos. Nereti dzirdēts, ka konvencionālā pārtika ir nepieciešama, jo bioloģiskā lauksaimniecība nespēs nodrošināt nepieciešamos apjomus. Tomēr, kā redzējām aprēķinos, samazinot piena un gaļas patēriņu, mums vajadzēs mazāk resursu, un tad varētu pietikt arī ar videi saudzīgāko bioloģisko lauksamniecību.
Lai iedrošinātu tevi veģetāram uzturam, lūdzām Ditu Lasi dalīties pieredzē un pagatavot klimatam draudzīgu maltīti. Iepazīsties ar receptēm 40. lpp. un izmēģini arī tu! VV 02/2015
Jana Simanovska