Liela daļa pārtikas un plaša patēriņa preču ir no tā sauktajām Trešās pasaules valstīm. Taču kafijas un banānu audzētāji Peru, cukurniedru audzētāji Filipīnās, apģērbu ražotāji Rumānijā vai sporta apavu ražotāji Taivānā, kas strādā labi pazīstamu korporāciju preču zīmju ražotnēs, nesaņem atbilstošu samaksu par veikto darbu. Zemnieki, kurus noslogo parādi un nabadzība, ir spiesti strādāt vidi degradējošās plantācijās par ļoti zemu atalgojumu. Tie ražotāji, kam pieder nelieli zemes gabali, bieži ir izolēti no tirgus un ir spiesti pārdot savu preci starpniekiem par pārāk zemu cenu. Strādnieki ir pakļauti neapmierinošiem darba apstākļiem ražotnēs, nestabilitātei un saņem darba algu, kas ir zemāka par iztikas minimumu. Kaut gan korporāciju struktūra nedaudz mainās, galvenais izmaksu samazināšanas veids joprojām ir strādnieku atlaišana, darba algas un sociālās palīdzības samazināšana.
Godīgas tirdzniecības ideja aizsākās 1940.gadu beigās, kad Ziemeļamerika un Eiropa meklēja veidu, kā palīdzēt bēgļiem, un pārdeva to darinātos rokdarbus. 1988.gadā Holandē ieviesa pirmo godīgās tirdzniecības sertifikātu «Max Havelaar». Max Havelaar ir izdomāts tēls, kurš nostājas pret kafijas vācēju ekspluatāciju holandiešu kolonijās. 1997.gadā «Fair Trade» marķējuma organizācija nopirka «Max Havelaar» kopā ar līdzīgiem marķējumiem citās valstīs. Šodien FLO darbojas 19 valstīs Eiropā, Japānā, Ziemeļamerikā, Meksikā, Austrālijā un Jaunzēlandē.
Salīdzinot ar tradicionālajām tirdzniecības struktūrām, šīs Alternatīvās tirdzniecības organizācijas (ATO) piedāvāja Trešās pasaules valstu ražotājiem augstākus ieņēmumus, apejot daudzos starpniekus un nodrošinot godīgas cenas. Godīgās tirdzniecības kustība ir atbilde globālajai tirdzniecības sistēmai, kas ir gan netaisna, gan arī ekspluatējoša. Filipīniešu ekonomists Voldens Bello (Walden Bello) ir teicis: «Tirdzniecība var būt gan laba, gan slikta nacionālajai attīstībai – viss atkarīgs no likumiem, kas to regulē.»
Diemžēl likumus pārkāpj, nabagos pastumjot malā, lai bagātie gūtu labumu. Godīgā tirdzniecība ir mēģinājums šo tendenci mainīt. Tā nesakārtos globālo sistēmu, taču liks notikt lielām institucionālām izmaiņām un kampaņām. Tas ir tikai sākums, bet arī tu vari piedalīties tajā.
Godīgās tirdzniecības principi:
- ražotāji saņem taisnīgas cenas un strādnieki taisnīgas algas. Attiecībā uz tādām kultūrām kā kafija, tēja un banāni lauksaimnieki saņem stabilu minimālo algu;
- saīsinās ceļš starp pircējiem un pārdevējiem, apejot starpniekus;
- visi tirgošanās attiecību aspekti ir publiski caurskatāmi;
- ekspluatējošs bērnu darbs un piespiedu darbs ir aizliegts;
- darba apstākļi ir droši un veselīgi;
- preču ražošana un kultūru audzēšana notiek videi draudzīgā veidā.
Godīgās tirdzniecības kustība nodrošina iespēju uzzināt par acīmredzamo globālās tirdzniecības sistēmas netaisnību un noteikt standartus, ar kuru palīdzību varētu pārdefinēt globālo tirdzniecību, iekļaujot tajā sociālus un vides aizsardzības apsvērumus.
Godīgās tirdzniecības veikali lielākoties pārdod amatnieku izgatavotas preces. Pieprasījumu pēc tām nodrošina lielā kultūru daudzveidība, kas neļauj tās ierindot masu preču kategorijā. Godīgā tirdzniecība piedāvā dekoratīvus interjera priekšmetus, rotaslietas, tekstilizstrādājumus, keramiku, kā arī pārtikas preces: kafiju, tēju, banānus, šokolādi, medu un cukuru. Preču kvalitāte ir augstāka, piemēram, pārtikas precēm, kas audzētas videi draudzīgā veidā, neizmantojot augsni noplicinošas metodes un nepiesārņojot augsni ar pesticīdiem. Precēm ir godīgās tirdzniecības marķējums («Fair Trade», «Max Havelaar» u.c.), kas tās atšķir no pārējām precēm.
Latvijā ir iespējams iegādāties tēju, kafiju, šokolādi un reizēm arī augļus, kas marķēti ar «Fair Trade» zīmi (piemēram, lielveikalā «Stockmann»).
Ingrīda Strazdiņa
Publicēts 2005.gada martā.
http://www.fta.org.au
http://www.fairtrade.org.uk
http://www.transfair.ca
http://www.transfairusa.org
http://www.fairtrade.net
http://www.ifat.org