Stāvot Gaujas senielejas krastā un vērojot apkārtni, reizēm domāju, cik gan viegli cilvēks var ietekmēt tūkstošiem un pat miljoniem gadu laikā veidojušos ainavu – ja vien vēlas. Ļauju fantāzijai vaļu un iedomājos, kā būtu, ja parka nebūtu… Ainava pavisam noteikti būtu citāda. Iespējams, ielejas krastā plestos kāda grandioza tūrisma vai sporta un atpūtas bāze, nogāzes būtu pārveidotas par dažādu izklaižu parku trasēm un gar Gauju nevarētu brīvi pastaigāties, jo visapkārt būtu zīmes – «Privātīpašums», «Iebraukt aizliegts». Senielejā no klusuma un miera nebūtu ne miņas… Bet Gaujas nacionālais parks ir – nu jau 40 gadus!…
Rita Jakovļeva
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 02/2013