Jau kopš 1989. gada Ratlendas dabas rezervāta (Rutland Water Nature Reserve) teritorijā, 161 km uz ziemeļiem no Londonas, notiek Britu putnu vērotāju gadatirgus («The British Birdwatching Fair»). Vasaras otrajā pusē, kad ūdens līmenis atkāpjas, piekrastes sausajās pļavās tiek uzslietas astoņas lielas teltis, kurās atrodas stendi dažiem simtiem dalībnieku no visas pasaules, kā arī vairākas teltis, kurās notiek lekcijas par aktuāliem dabas tūrisma, putnu izpētes un aizsardzības tematiem. Pēdējos gados pasākumu, kurš ilgst trīs dienas, apmeklē līdz 23 000 dabas draugu, lielākoties angļu putnu vērotāji. Pēc nozīmības šo pasākumu salīdzina ar Glastonberijas festivālu un dēvē par putnotāju Glastonberiju (The Birdwatchers Glastonbury), jo tas ir lielākais šāda veida festivāls pasaulē. Līdzīgi pasākumi notiek vēl tikai dažās vietās, piemēram, Holandē «Dutch Bird Fair», Dienvidāfrikā «African Bird Fair», Taivānā «Asian Bird Fair» un ASV «American Birding Expo».
Šim pasākumam ir vairāki mērķi, un viens no tiem – iespēja vienuviet sapulcināt britu dabas draugus, lai viņi var iepazīties un iegādāties plaša spektra produkciju no industrijas, kas veicina putnu un citu dabas objektu izziņas, izpētes, aizsardzības un popularizēšanas aktivitātes. Te var dabūt gandrīz visu, kas vajadzīgs putnošanai un laika pavadīšanai dabā, piemēram, dažādu optiku, grāmatas, suvenīrus, rotaļlietas, dabas ekskursijām atbilstošu ekipējumu, putnu barotavas un speciāli sabalansētu pārtiku, putnu būrīšus ar iebūvētām videokamerām, dzīvnieku vērošanas kameras ar sensoriem, ceļojumu piedāvājumus, kā arī aktīvi iesaistīties putnu un dzīvnieku izpētes organizāciju darbībā, abonēt dažādu dabas organizāciju periodiskos izdevumus.
Līdzekļi no maksas par dalību gadatirgū (aptuveni 600–1000 sterliņu mārciņu par vietu), ziedojumiem, izsolēm un citiem avotiem pēc organizatorisko tēriņu nosegšanas tiek ieguldīti starptautiskās putnu aizsardzības nevalstisko organizāciju savienības «BirdLife International» projektu īstenošanā. Kopš 1989. gada putnu aizsardzības projektiem jau novirzīti aptuveni četri miljoni sterliņu mārciņu. Jāatzīmē, ka katru gadu tiek vākti līdzekļi noteiktam projektam. 1989. gadā bija mērķis pievērst uzmanību savvaļas migrējošo putnu masveida ķeršanai un nogalināšanai migrācijas laikā Maltas salā, bet nākamajos gados līdzekļi pārsvarā novirzīti dažādu aizsargājamo teritoriju vajadzībām, galvenokārt putnu aizsardzības un izpētes pasākumu atbalstīšanai teritorijās ar ievērojamu bioloģisko daudzveidību (tropu meži, lielie mitrāji), kā arī apdraudēto sugu glābšanas pasākumu atbalstam. Šā raksta autors piedalījies pēdējos trīs Britu putnu vērotāju gadatirgos, pārstāvot Ilzes Vilšķērstes vadīto dabas tūrisma uzņēmumu SIA «Dabas tūres». Jau piecus gadus esam vienīgie, kas stāsta par mūsu dabas vērtībām un aicina apmeklēt Latviju.
Dabas tūrisms
Britu putnu vērotāju gadatirgū visvairāk pārstāvētas tieši dabas tūrisma kompānijas, kuras nodrošina pilnu servisu pēc principa «no lidostas līdz lidostai», ekskursijas vada vietējie gidi, kuri labi pārzina teritoriju un vietējo faunu. Tā ir iespēja vērot interesantas un retas zīdītāju, putnu, tauriņu un spāru sugas to dabiskajos apstākļos. Digitālajā laikmetā par vienu no populārākajiem dabā iešanas veidiem ir kļuvis fototūrisms. Putnu un lielāku zīdītāju bildēšana no speciāli ierīkotiem slēpņiem, kas novietoti dzīvnieku piebarošanas, riesta vai pulcēšanās vietās, dod pamatotas cerības uz labiem kadriem dabiskos apstākļos. Somu kolēģi no dabas tūrisma rmas «Finnature» piedāvā iespēju no slēpņiem fotografēt putnus, piemēram, klinšu un jūras ērgļus, medņu un gugatņu riestu, kā arī lielākus zīdītājus – brūnos lāčus un tiņus jeb āmrijas. Putnošanas ekskursijās viņi piedāvā apskatīt raksturīgākās sava reģiona sugas – bēdrozi, taigas zīlīti un rudsānu zilastīti. Igauņi gadatirgū piedalījās ar diviem stendiem, piedāvājot vērot un fotografēt Stellera pūkpīles un brūnos lāčus. Igauņu piedāvājumā ir arī orhideju un dienas tauriņu vērošanas tūres. Jāatzīmē, pēdējos gados vērojama izteikta tendence, ka daudzi putnu vērotāji ar laiku pievēršas arī tauriņu un spāru vērošanai/fotografēšanai. Šogad satiku Baltkrievijas putnu biedrības pārstāvjus, kuri piedāvāja dabas tūrēs iepazīt laika «iekonservēto» Austrumeiropas dzīvesveidu un dabu ar mērķsugām – terekiju, ziemeļpūci, grīšļu ķauķi un gaišzilo zīlīti.
Latvijas dabas vilinājumi
Uz Latviju putnu vērotāji no ārzemēm sāka braukt pēc padomju sistēmas sabrukuma un robežu atvēršanas 1990. gadu sākumā. Līdz gadsimtu mijai mūsu labākās putnu vērošanas vietas apmeklēja lielākoties zviedru putnotāji. Ar laiku lielo grupu skaits samazinājies, bet vairāk cilvēku izvēlas putnošanas ekskursijas individuāli vai nelielās grupās. Katru gadu Latviju apmeklē daži simti putnu vērotāju. Interese par Latvijas dabu pieaug, jo te ir samērā mazskarta daba, lieli mežu masīvi un nenorakti purvi, lieli zivju dīķu kompleksi. Ārzemnieki vēlas redzēt dzeņus un pūces, mazos ērgļus, zaļo vārnu, griezi, ķikutu, dīķu tilbīti, baltspārnu un baltvaigu zīriņus. Nesen parādījusies interese par dienas tauriņu un spāru vērošanu, jo arī šajās grupās mēs varētu piedāvāt virkni interesantāko sugu, kas sastopamas Austrumeiropas reģionā.
Grāmatu tirgus
Lielbritānijā ir ļoti labi attīstīts grāmatu tirgus, jo lasīšana un privātu bibliotēku veidošana ir viena no angļu tradīcijām. Gadatirgū lielākās drūzmēšanās notiek tieši pie grāmatu plauktiem. Katru gadu tiek izdots simtiem specializētu izdevumu angļu valodā par dabas izziņas un izpētes jautājumiem gan maziem un lieliem lasītājiem, gan iesācējiem un profesionāļiem. Sortiments ir ļoti plašs – sākot no sugu noteicējiem līdz reģionālām faunistiskām monogrā jām, no ceļojumu aprakstiem līdz sugu un biotopu aizsardzības rokasgrāmatām. Ir vairākas dabas grāmatu sērijas, kuras tiek izdotas desmitiem gadu. Īpaši populāras ir izdevniecības «T. & A. D. Poyser» (dibināta 1973. gadā) grāmatas – zinātniskas monogrā jas par atsevišķām putnu sugām vai tematiskiem jautājumiem. Tā kā šīm grāmatām ir balti vāki, tautā tās dēvē par baltajām Poizera monogrā jām (Poyser Monographs), un tās ir iekļautas neo ciālajā obligāti izlasāmo putnu grāmatu topā. Retākus un vecākus izdevumus kolekcionāri meklē gadatirgus antikvariātos, kur lietotu grāmatu cenas ir, sākot no simboliskas vienas mārciņas līdz pat vairākiem simtiem mārciņu, bet vidēji grāmatas cena svārstās 30 sterliņu mārciņu robežās. Lai piesaistītu uzmanību jaunajām grāmatām, tirgotāji uz pasākumu aicina arī to autorus. Reizēm veidojas garas rindas, lai tiktu pie autogrāfa, klātienē nofotografētos un parunātu ar autoru. Arī autori ir priecīgi un gūst iedvesmu nākamajiem darbiem.
Binokļi, teleskopi, aksesuāri
Katra aktīva dabas vērotāja īpašumā ir jābūt binoklim un teleskopam. Daudzi pasaules ražotāji piedāvā visai plašu optikas sortimentu, un to cenas svārstās no simta (budžeta segments) līdz dažiem tūkstošiem eiro (Swarovski optikas līmenis). Šoreiz bija iespēja paturēt rokās visa spektra optikas izstrādājumus, turpat no telts pavērot putnus, jo optikas teltis ar vaļējo sienu izvietotas ūdenstilpes malā, salīdzināt dažādus modeļus un izvēlēties visoptimālāko risinājumu pēc formas, svara, cenas un kvalitātes. Nekur citur Eiropā vienuviet nav tik plašs optikas piedāvājums. Papildus ir iespējams iegādāties arī dažādus aksesuārus. Piemēram, no jaunumiem gribu atzīmēt speciāli konstruētu mugursomu, pie kuras var piestiprināt teleskopu ar statīvu, lai ērti pārnēsātu ekskursiju laikā. Tas ir īpaši
labs risinājums putnošanas ekskursijām ar velosipēdu! Patika dažādas funkcionāli ērtas un mīkstas pleca siksnas binokļiem un fotoaparātiem ar garajiem objektīviem. Daži optikas ražotāji padomājuši arī par reto putnu vērotājiem, piedāvājot speciāli konstruētas plastmasas uzlikas dažādu modeļu tālruņiem, kuras var ātri pielikt pie teleskopa vai binokļa un iemūžināt retumu ar telefonā iebūvēto fotokameru. Dabas fotogrāem ir iespēja planšetē ierakstīt īpašu programmu, pievienot to pie fotokameras un veikt visas darbības nevis caur fotoaparāta objektīvu vai LCD ekrānu, bet uz planšetes, kas piestiprināta pie statīva. Tas ir lielisks risinājums tiem, kuri fotografē no slēpņiem.
Mākslinieku telts
Speciālajā mākslas teltī savu produkciju piedāvā atzīti angļu animālistikas žanra mākslas meistari. Tur var aplūkot un iegādāties putnu un citu dzīvnieku zīmējumus, ierāmētas gleznas un lielizmēra fotogrā jas, koka, māla, plastikas un metāla putnu skulptūras. Labi uzzīmēta un gaumīgi ierāmēta glezna ir labs dizaina elements gan mājās, gan o sos un sabiedriskās telpās. Pieprasījums pēc šādiem darbiem ir samērā augsts, tāpēc mākslinieki var labi nopelnīt.
Sabiedrības iesaistīšana dabas izpētes un aizsardzības projektos
Šajā gadatirgū ir unikāla iespēja redzēt, cik daudz cilvēku ir ieinteresēti dabas aizsardzībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un atjaunošanā. Viņu ikdienā ir vieta un laiks arī dzīvniekiem, kaut vai ierīkojot kukaiņiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem un mazajiem zīdītājiem draudzīgu piemājas dārzu. Viens no pasākuma mērķiem ir piedāvāt visu vecumu cilvēkiem no dažādiem sociālajiem slāņiem un ar dažādu dzīves pieredzi, izglītību un mentalitāti iesaistīties projektos un veltīt savu brīvo laiku kā brīvprātīgajiem dažādos pētījumos, monitoringa uzskaitēs vai akcijās. Lai salīdzinātu sabiedrības iesaistīšanās apmērus dažādās Eiropas valstīs, varētu pieminēt biedru skaitu putnu izpētes un aizsardzības biedrībās: Baltijas valstīs vidēji tiek iesaistīts aptuveni 500 biedru, Skandināvijas valstīs – līdz 16 000, bet Lielbritānijas Karaliskajā putnu aizsardzības biedrībā (The Royal Society for the Protection of Birds) ir vairāk nekā miljons biedru! Ar šādu aktīvu lobiju lēmējvarai un politiķiem noteikti ir jārēķinās, pieņemot likumdošanas aktus vai lokālās iniciatīvas, kas var ietekmēt vides stāvokli!
Cilvēku iesaistīšana dabas izziņas, izpētes, aizsardzības un popularizēšanas pasākumos ir viens no veiksmīgākajiem sabiedrības attīstības modeļiem, un Lielbritānijas pieredze ir pamācoša. Tas skan visai banāli, bet vienīgais veids, kā mēs, cilvēki, kuriem rūp dabas stāvoklis, varam uzlabot un mainīt situāciju, ir apvienoties un sadarboties! Iespēju robežās piedalīties putnu, tauriņu, spāru uzskaitēs, līdzdarboties pētījumu projektos, ar aktīvu rīcību mazināt vides piesārņošanu, popularizēt dabas tūrismu, veicināt savu un vides veselību. Ja gribat pārliecināties, ka šāds veiksmīgs sabiedrības pastāvēšanas modelis ir iespējams un dzīvotspējīgs, apmeklējiet nākamo Britu putnu vērotāju gadatirgu!
Ruslans Matrozis
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 05/2016