Ceļojumā uz Fēru salām devos, lai gūtu pieredzi putnu vērošanas kā tūrisma piedāvājuma organizēšanā. Pirms šā ceļojuma ik dienas pārlūkoju internetā pieejamās Fēru salu panorāmas no videokamerām un visu laiku pie sevis domāju: vai patiesi šī zeme būs tāda, kādu to attēlo fotogrāfijās tūrisma bukletos un interneta saitēs?
18 dažādu lielumu vulkāniskās izcelsmes Fēru jeb Farēru salas (tulkojumā no dāņu valodas – aitu salas; no ķeltu valodas – tālās salas) atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Salas apdzīvo 48 tūkstoši iedzīvotāju, vidējais apdzīvojuma blīvums ir 34,6 cilvēki uz km². Tuvākie orientieri ir Īslande – 430 km uz ZR un Skotija – 300 km uz DA no Fēru salām. Nokļūt turp var ar prāmi, bet visātrāk – lidojot.
Salas mani sagaidīja ar lietu un vēju. Bet, izbraucot cauri zemjūras tunelim un nokļūstot vienā no pasaulē mazākajām galvaspilsētām Torshavnā («Dieva tīrā osta») uz Streimojas salas, debesis jau skaidrojās un pievakarē sāka spīdēt saule. Ar laika apstākļu prognozēšanu iebraucējam te pagrūti, un taisnība tiem, kas apgalvo, ka visprecīzāk laika apstākļus Fēru salās raksturo apgalvojums: četri gadalaiki vienā dienā. Jāsaka, ka sniegu gan nesagaidīju, lai gan kalnu nogāzēs vietām to varēja redzēt.
Labākais laiks, kad apmeklēt Fēru salas, ir no maija līdz jūlijam. Tad šeit to dēvē par tūrisma sezonu, jo, pēc ilggadējiem novērojumiem, tieši šajos mēnešos ir visvairāk saulainu dienu, bet, kā stāstīja vietējie, arī daudz miglainu. Miglas Fēru salās ir ļoti skaistas – tās slīd gar kalnu nogāzēm, it kā meklēdamas izeju starp šaurajiem fjordveida līčiem uz okeānu. Tās ir bīstamas gan autobraucējiem, gan kalnos kāpējiem; ne velti kolēģi no Fēru Tūrisma padomes mani brīdināja: ja, ejot pa kalnu takām, uznāk migla, labāk apsēsties uz kāda akmens un pagaidīt. Dažkārt pat divas stundas, ja vajag – vēl ilgāk. Pateicoties sil-tajai Golfa straumei, neatbilstoši platuma grādiem (Fēru salas atrodas uz 62. ziemeļu platuma grādu atzīmes) ziemā reti kad temperatūra noslīd zem 0°C. Vēl kāda interesanta nianse – ne-skatoties uz nelielajiem attālumiem (salas izstieptas ziemeļu-dienvidu virzienā 113 km, rietumu-austrumu virzienā – 75 km), laika apstākļi diennakts laikā diezgan krasi atšķiras pat vienas salas ietvaros: ja vienā salas daļā spīd saule, otrpus kalnu grēdai – ir migla vai līst lietus.
Putnu miljoni
Tā kā ceļojuma mērķis bija putni un viss, kas saistīts ar piedāvājumu dabas tūristiem, tad pirmā lielākā atšķirība no Latvijas, ko ievēroju, bija jūras putnu pārsvars. Kopumā ornitologi ir uzskaitījuši, ka Fēru salās dažādos gadalaikos var sastapt ap 300 putnu sugu, no kurām 40 ir regulāri ligzdojošas un 40 – reti sastopamas. Šeit ligzdo dažādas kaiju sugas: trīspirkstu kaijas (Rissa tridactyla) – aptuveni 230 tūkstoši pāru, sudrabkaijas (Larus argentatus) – aptuveni 1500 pāru, melnspārnu kaijas (Larus marinus) – aptuveni 1200 pāru, reņģu kaijas (Larus fuscus) – aptuveni 9000 pāru, īsastes klijkaijas (Stercorarius parasiticus) – aptuveni 900 pāru. Tomēr visvairāk sastopamie jūras putni ir ķildes (Fulmarus glacialis) – aptuveni 600 tūkstoši pāru, tuklie alki (Fratercula arctica) – aptuveni 550 tūkstoši pāru, mazie vētrasburātāji (Hydrobates pelagicus) – aptuveni 250 tūkstoši pāru. Putnu daudzveidība skaidrojama ar visu gadu neaizsalstošu ūdeņu bagātību, te pietiekamā daudzumā ir jūras augi un zivis barībai un patvērums uz sauszemes okeāna vidū. Tomēr ūdens temperatūras pārmaiņas okeānā un piesārņojums rada pārmaiņas arī okeāna ekosistēmā – mainās zivju sugas un skaits, kas savukārt ietekmē putnus. Savdabīgā pateicībā putni bagātīgi mēslo lieso Fēru augsni. No citiem putniem populārākā ir jūras žagata (Haematopus ostralegus) – Fēru nacionālais putns. Putni kļuvuši arī par Fēru pastmarku lepnumu; arī viena no Fēru salām tiek saukta par Fugloju – Putnu salu.
Jūras putnu skaits, kas īsāku vai garāku laika periodu mitinās Fēros, ir iespaidīgs – aptuveni divi miljoni pāru! Ar putnu skaitīšanu Fēru salās nodarbojas vairāki ornitologi, bet Bergurs Olsens ir ar vislielāko darba stāžu. Putnus viņš skaita katru vasaru jūnijā un jūlijā kopš 1972. gada. Vēl bez putnu skaitīšanas Fēru Zivsaimniecības laboratorijā tiek veikti nozīmīgi pētījumi par putnu bojāejas cēloņiem (ir savākti paraugi ar dažādiem priekšmetiem un tārpiem no jūras putnu kuņģiem). Bail skatīties, ko putni ir mēģinājuši ēst, – lielākoties tie ir dažādi plastmasas izstrādājumi… Paralēli tiek pētīti putnu paradumi – šobrīd tuklo alku –, video fiksējot putnu diennakts aktivitātes. Katrai putnu sugai ir savi ligzdošanas un barošanās ieradumi. Bergurs Olsens sadarbojas arī ar Fēru Tūrisma padomi, konsultējot bukleta «Fēru jūras putni» veidotājus, lai tūristiem būtu pieejama precīza, nepastarpināta informācija. Šajā bukletā būs informācija par putnu sugām, kā arī par to lielākajām koncentrēšanās vietām un piedāvājumiem tās apskatīt. Torshavnas informācijas centrā var nopirkt kalendāru, kurā ornitologi norādījuši aptuvenos datumus, kad parasti Fēru salās novērojamas dažādas putnu sugas. Patlaban putnu vērošana ar pavadoņu palīdzību, gan ejot kājām vai braucot ar laivu, tiek piedāvāta 21 vietā.
Nakts pārgājiens putnu vērošanai Nolsojas salā
Nolsojas sala ir slavena ar lielāko mazo vētrasburātāju koloniju pasaulē, un ornitologs Jens Kjelds Jensens piedāvā nakts pārgājienu līdz putnu kolonijas klintīm. Pa ceļam uz klintīm Jens, kura pamatnodarbošanās ir putnu gredzenošana un putnu izbāžņu darināšana, daudz pastāsta ne tikai par putniem, bet arī par sadzīvi un tradīcijām Fēru salās. Šeit tradicionāli gan zivis, gan aitas, vaļu un putnu gaļa tiek vītināta, izkarot brīvi pie mājām, kā arī saldēta; to nekūpina, jo koku Fēru salās ir maz.
Vislielākās bažas Jens pauda par putnu skaita samazināšanos pēdējo 15 gadu laikā, minot piemēru par tievknābja kairu (Uria aalge): 50. gados to skaits bijis aptuveni 500 tūkstoši pāru, 90. gadu vidū – 175 tūkstoši pāru, bet 2006. gadā – vairs tikai aptuveni 100 tūkstoši pāru. Kā pamatcēloni tam ornitologs minēja klimata pārmaiņas, kas maina putnu ierašanos un ligzdošanas periodu Fēru salās un barības bāzes samazināšanos piekrastes ūdeņos. Pēc vakara pastaigas Jens piedāvāja apskatīt putnu gredzenošanas staciju, ciema iedzīvotāju veidoto nelielo dendroloģisko dārziņu un viņa putnu izbāžņu kolekciju.
Vestmannas putnu klinšu apskate no laivas
Pirms tam ar ornitologiem bijām runājuši par putnu vērošanu kā tūrisma piedāvājumu, nonākot pie dažiem nozīmīgiem secinājumiem par šāda tūrisma veida negatīvajiem aspektiem. Bukletā par jūras putniem ir padomi tūristiem un tūrisma piedāvājumu organizētājiem, kas jāievēro, apmeklējot putnu koncentrēšanās vietas, piemēram: pēc iespējas mazāk traucēt ligzdojošos putnus; ligzdošanas sezonā, proti, no 1. maija līdz 1. augustam, ar laivu nebraukt tuvāk par 200 m pie klintīm, kurās ligzdo putni; nebraukt ar laivu ļoti ātri vai zigzag veidā gar putnu klintīm; nevākt putnu olas u.tml. Abu ornitologu viedoklis par putnu vērošanas nozīmi Fēru salu tūrismā bija, ka nopietnu putnu vērotāju te nav daudz, bet kopumā interese par dabas tūrismu, tajā skaitā arī par putniem, ar katru gadu pieaug. Arī tūristu skaits, kas apmeklē Fēru salas, ar katru gadu pieaug, piemēram, kruīzu kuģu pasažieru skaits 2006. gadā sasniedza 24 tūkstošus (1999. gadā – tikai 7 tūkstoši), lidostas pasažieru skaits 2006. gadā bija 203 tūkstoši (1999. gadā – 125 tūkstoši).
Viena no interesantākajām tūristu piesaistēm Fēru salās ir laivu brauciens gar Vestmannas putnu klintīm. Brauciens ilga divas stundas, nobraucām aptuveni 30 km. Uz «Silja Star» laivas bijām 20 pasažieri, lielākā daļa – dāņu tūristi. Uz pirmā stāva klāja pats kapteinis stāstīja dāniski, bet stāstījumi angļu valodā notika uz augšējā klāja, jo bijām kādi seši ne dāniski runājošie. Stāstījumi bija interesanti – ļoti daudz par aitām, kas ganās uz stāvajām klintīm, par putniem pamaz, lai gan tūre saucās «Laivu brauciens uz Vestmannas putnu klintīm». Pa Vestmannsunda šaurumu izbraucām uz Streimojas salas ziemeļu daļas klintīm. Vairākas reizes laiva gan atpakaļgaitā, gan ar priekšgalu tika iegriezta šaurās grotās, aizās (patiešām izcili filigrāni, brīžam baisi – šķita, ka laivas borts atsitīsies pret klinti), braucām cauri klinšainām arkām. Vienā grotā laiva tika pietuvināta aptuveni 5-10 m no putnu klints. Pat speciāli apgriezta, lai tie tūristi, kuri ir laivas otrā malā, arī varētu redzēt un nofotografēt trīspirkstu kaijas un tievknābju kairas. Daži putni palika sēžam uz klints, bet liela daļa pacēlās spārnos, un putnu satrauktās balsis pieskandināja visu aizu. Vasaras sezonā izbraucienu skaits katrai kompānijai ir četras, bet, ja ir pieprasījums, pat piecas reizes dienā!
Ornitologi pastāstīja, ka ir diskutējuši ar kapteiņiem gan par izbraukumu skaitu, gan maršruta izvēli un tuvo braukšanu gar klintīm, tomēr šķiet, ka bizness ir primārais, viss tiek pakārtots tūristu interesēm. Un jautājums – vai maz tūristam, kuram nav šīs specifiskās intereses vērot putnus, būtu jārada iespēja to skatīt tik tuvu? Tikpat labi to var darīt ar tālskati no putnus netraucējoša attāluma. Esot uz šīs laivas, radās pārliecība, ka putni kā apskates objekts šajā braucienā bija otršķirīgi, galvenais bija skaistie dabas skati un nervus kutinošie manevri aizās un grotās. Fēru salu ornitologiem nav pierādījumu, ka tieši tūristu apmeklētajās vietās putnu skaits ir samazinājies, tomēr, kā atzina abi ornitologi, paši fērieši ziņas par putnu skaita izmaiņām neuztver nopietni, jo putni taču ir visapkārt…
Fēru salās redzētais putnu vērošanas tūrisma organizēšanā parādīja to, ka ļoti jādomā par šāda piedāvājuma līdzsvarotības principiem. Interesants ir fakts, ka Fēru salās nav nevienas valsts aizsargājamās dabas teritorijas (Fēru salas ir autonoma teritorija Dānijas sastāvā, kas neietilpst ES), lai gan man šķiet, ka visas salas kopumā būtu pelnījušas šādu statusu. Un vēl viena atziņa: putnu vērošana rosina ne tikai iemīlēt dabu, bet arī aizdomāties par globālām vides problēmām.
Iveta Druva-Druvaskalne
Publicēts 2007.gada oktobrī.
Noderīga informācija:
http://www.olivant.fo
Videokamerās vari pavērot, kāds patlaban laiks Fēru salās.
http://www.visit-faroeislands.com/
Atradīsi visu nepieciešamo informāciju par katru salu un visiem piedāvājumiem, arī par naktsmājām, laivu braucieniem u.tml. Viesnīcas ir samērā dārgas, bet lauku viesu mājās tevi uzņems ar prieku un cenas līdzīgas kā Latvijā. Man nedēļu ilgs ceļojums uz Fēru salām izmaksāja Ls 300 lidojumam + Ls 400 auto īrei, naktsmājām un liesai maltītei.
http://heima.olivant.fo/~jkjensen/
Ornitologa Jensa Kjelda Jensena mājaslapā atrodami jaunākie dati par putnu vērojumiem Nolsojas salā.
http://www.frs.fo/
Fēru Zivsaimniecības laboratorijas mājaslapa, kurā var atrast interesantus pētījumus par jūras ekosistēmas izmaiņām ap Fēru salām.
http://www.faroenature.net/
Fēru salu dabas foto, daudz bilžu ar putniem.
http://faroeislands.dk/
Dāņa Jón Fossá mājaslapa. Lieliska īsa informācija par katru Fēru salu ciematiņu, tā atrašanās vieta un bildes. •
Paldies par rakstu, Fēru salas tiešām ir fantastika gan putnu vērotājiem, gan dabas baudītājiem!