Vairāk nekā 40 triljoni ASV dolāru gadā – tā zinātnieki ir novērtējuši ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtību pasaulē viena gada laikā. Tajā ietilpst gan tas, ka dažādu slimību ārstēšanai tiek izmantoti augu un dzīvnieku valsts produkti, gan koku attīrītais gaiss (novērtēts, ka, piemēram, Ņujorkas pilsētas koki attīra gaisu 122 miljonu ASV dolāru vērtībā gadā). Vides un sociālo pakalpojumu vērtība Lielbritānijas mežiem tiek lēsta 42 924 miljonu eiro vērtībā, bet ienākumi no vaļu apskates Skotijā – 11,7 miljoni eiro gadā (aptuveni 12% no kopējiem tūrisma ienākumiem valstī).
Par ekosistēmu pakalpojumiem tiek uzskatīti visi tie pakalpojumi, kurus ikdienā mums sniedz daba, un tos var iedalīt četrās grupās. Pirmkārt, tā ir apgāde ar lietām, kas nepieciešamas cilvēku eksistencei: nodrošināšana ar pārtiku, ūdeni, koksni, kurināmo u.tml. Otrkārt, dabas pašregulēšanās, kas nodrošina mums piemērotus dzīves apstākļus: klimata regulēšana, plūdu regulēšana, erozijas kontrole, slimību izplatības regulēšana, ūdens pašattīrīšanās u.tml. Trešā pakalpojumu grupa ir dabas kultūras un estētiskās vērtības, tās audzinošā, izglītojošā un izklaidējošā funkcija. Ceturtā pakalpojumu grupa saistīta ar dažādu atbalsta funkciju nodrošināšanu: pārtikas vielu aprite, augsnes veidošanās, primārā produkcija1, dzīvotnes u.tml. Šie dažādie pakalpojumi savstarpēji kombinējas, un to funkciju īstenošanu nodrošina dažādas ekosistēmas gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Ekosistēmu spēja sniegt minētos pakalpojumus ir atkarīga no kompleksiem bioloģiskiem, ķīmiskiem, fiziskiem un emocionāliem procesiem. Taču šo procesu veiksmīgu funkcionēšanu arvien vairāk un vairāk sāk apdraudēt cilvēki, kuri paši vislielākajā mērā ir atkarīgi no šīm ekosistēmām.
Cilvēku labklājība atkarīga no dabas
Lielāko daļu dabas vērtību mēs līdz šim esam baudījuši kā pašas par savi saprotamas, īpaši nerūpējoties par šo ekosistēmu pakalpojumu sniegto funkciju kvalitāti vai pat ignorējot tās. Taču, saasinoties vides problēmām, arvien skaidrāks kļūst fakts, ka cilvēki daudzas no šīm dzīvību uzturošajām funkcijām ir būtiski iedragājuši. Spilgtākais piemērs droši vien ir klimats, kas cilvēku darbības rezultātā pēdējos gados būtiski mainās. Bet ir arī citi piemēri. Lauksaimniecības ķimikāliju un citu apstākļu dēļ ASV būtiski tiek atdraudētas bišu populācijas. Par šo faktu ir sākuši uztraukties ne tikai dabas draugi, bet arī paši zemnieki, kas lielā mērā vainojami pie šīs problēmas, jo ražas sāk kristies, taču par bitēm labāk apputeksnēšanu neviens veikt nespēj. Tas parāda to, ka mūsu labklājība ir atkarīga tieši no dažādajiem dabas procesiem, kurus nenovērtējam un kam ekonomikā parasti ir nulles vērtība.
Ilgtspējīga attīstība Latvijā
Latvija dabas ziņā ir ļoti bagāta valsts. Mums ir daudz mežu, plaši lauki, bagātīgi ūdens resursi un bioloģiskā daudzveidība, par ko citi mūs noteikti apskauž. Arī dabas sniegto pakalpojumu ziņā, lai arī to ekonomisko vērtību neviens nav aprēķinājis, mums nav par ko sūdzēties. Tāpēc tām vajadzētu būt vērtībām, ar ko lepoties un kuras vajadzētu ļoti pārdomāti izmantot savas labklājības stiprināšanai.
Pirms gada Latvijas valdība uzsāka darbu pie nacionālās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. gadam izstrādes. Šajā sakarā līdz šim ir notikušas daudzas dažādas aktivitātes, gan reģionālie forumi par attīstības dilemmu apspriešanu, gan diskusijas internetā un dažādas jauniešu aktivitātes. Tagad šis darbs tuvojas noslēgumam, un, visticamāk, ka līdz šā gada beigām ilgtspējīgas attīstības stratēģija tiks nodota akceptēšanai Ministru kabinetā un pēc tam tālāk virzīta apstiprināšanai Saeimā.
Vides aizsardzības ziņā šī jaunā stratēģija ir vērsta uz minēto Latvijas dabas vērtību ilgtspējīgu izmantošanu. Ar to domāta dabas vērtību kapitalizācija – pārvēršana monetārās finanšu vienībās. Apzinoties dabas un to pakalpojumu vērtību, daudz racionālāk spēsim izmantot Latvijas dabas bagātības un varbūt arī novērst pašlaik sabiedrībā valdošo neapmierinātību ar aizliedzošo pieeju dabas aizsardzībai, kad liela daļa zemes īpašnieku ar šausmām iedomājas iespēju, ka viņu zemē varētu atrast kādu aizsargājamu augu vai dzīvnieku sugu. Tas lielā mērā ir tāpēc, ka līdz šim Latvijas dabas vērtības un to sniegtie pakalpojumi nav pienācīgi novērtēti, līdz ar to cilvēki dod priekšroku citām, ekonomiski vērtīgākām lietām.
Vai nauda ir visu lietu mērs?
Te, protams, varētu strīdēties par to, kam ir vērtība un vai visu vajadzētu saistīt ar naudu. Un es pats arī piekrītu viedoklim, ka dzīvē ir daudz lietu, ko nevar un nevajag izteikt naudā, bet, dzīvojot kapitālismā, ir jāpieņem tā uzspiestie noteikumi. Citādi mēs nonākam situācijā, kad tirgus vienkārši aprij to, kas tiek dots par velti. Taču, kapitalizējot dabas vērtības, ļoti svarīgi ir noteikt tās, kuras mēs nekādi nedrīkstam zaudēt. Un te noteikti būtu vajadzīgas plašas ekspertu un sabiedrības diskusijas par to, ko mēs neesam gatavi iemainīt pret ekonomisko attīstību.
Jaunā stratēģija tiek saukta «Atspēriens. Latvija 2030» (http://www.latvija2030.lv). Ar to idejas autori laikam ir domājuši, ka stratēģija dos jaunu impulsu un grūdienu mainīt pašreizējos politiskos, ekonomiskos un vides attīstības virzienus uz daudz ilgtspējīgākiem un tādiem, kas dod ne tikai tūlītēju labumu, bet būs izdevīgi arī tiem, kas šeit dzīvos 2030. gadā. Domājams, ka tā arī notiks, jo cilvēki pamazām sāk saprast, ka nav lielas jēgas visu laiku skriet, bet ir pienācis laiks apstāties un padomāt. •
Jānis Brizga
Publicēts 2008.gada novembrī.
¹ Producenti ekosistēmās no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas. Producentu radītās vielas sauc par primāro produkciju, kas ir ekosistēmas organismu eksistences enerģētiskais pamats. «Meža enciklopēdija»; 2003.