Kopš seniem laikiem ārstniecībā izmanto ne tikai ārstniecības augus, bet arī dažādus dzīvnieku orgānus, to spalvas, vilnu, ādu, taukus, indi un sekrētu. Ne mazāk derīgi ir arī kukaiņi, abinieki un rāpuļi. Medicīnas zinātnieki mūsdienās ir apstiprinājuši senā ārsta Paracelza tēzi par to, ka cilvēks var izārstēties, mērķtiecīgi lietojot tādus dzīvnieka orgānus, kādi pašam ir slimi. Piemēram, ja ir kaulu–locītavu slimības (osteohondroze, artrīts, artroze), jālieto dzīvnieku skrimšļi un kaulu novārījums; ja ir slima sirds, jāēd ēdieni, kas pagatavoti no lopu sirds; ja vāji darbojas nieres, tad jāēd nieru zupa un tā tālāk. Lai būtu ērtāk, tiek ražoti preparāti no dzīvnieku asinsvadiem, acīm, smadzenēm, aizkuņģa dziedzera, virsnierēm, aizkrūts dziedzera. Tiem ir dots nosaukums – citokīni. Šie medikamenti ir efektīvi, bet padārgi un tāpēc nav pieejami plašām tautas masām. Taču ir ne mazāk labas lietas, kas pieejamas visiem.
Piemēram, imunitātes stiprināšanai sekmīgi lieto vistu olu terapiju, suņu āda ir laba pie radikulīta sāpēm. Lapsas tauki palīdz pie locītavu sāpēm, kā arī pie ausu sāpēm un vājdzirdības. Ja ar lapsas taukiem iesmērē kājas un rokas, tad ilgstoši nejūt nogurumu, veicot smagu fizisku darbu. To derētu lietot mūsu slavenajiem sportistiem – hokejistiem, biatlonistiem, riteņbraucējiem, soļotājiem, tad rezultāti būtu vēl labāki. Ja lapsas taukus sajauc uz pusi ar sadedzinātu olas čaumalu un iesmērē galvas ādu, tad aptur matu izkrišanu.
Ja lapsas zobu nēsā pakārtu kaklā, tad tādu cilvēku nerej suņi. To vajadzētu pamēģināt.
Baloža olas ir sens pārbaudīts līdzeklis potences stiprināšanai, saka, ka paipalu olas arī ar sekmēm lietojamas šinī virzienā. Arī baložu gaļa ir spēcinoša, īpaši ieteicama mazasinības gadījumā.
Visi zina, ka lāča žults šķīdina žultsakmeņus. Lāča tauki sekmē brūču sadzīšanu un, iekšķīgi lietoti, veicina svešķermeņu (skabargu) izvadīšanu no audiem.
Zaķa smadzenes noņem nervu trīci, tā asinis palīdz pie resnās zarnas čūlaina iekaisuma (colitis ulceroza).
No čūskas indes pagatavo ziedi locītavu, muskuļu, nervu ārstēšanai. Avicenna savā grāmatā “Veselības kanons” dod šādu recepti: ņem čūskas asti un galvu – katru sprīža garumā, sagriež gabaliņos, saliek māla podā, uzber 500 g sāls, 500 g diļļu sēklu, 500 g ingvera, saberž, tad uzlej 300 g medus. Podu no augšas aiztaisa ar mīklu un liek krāsnī cepties uz 1 stundu. Lieto pa 1 ēdamkarotei dienā. Šīs zāles uzlabo redzi, noņem nervu sāpes, stiprina prātu un vispār pagarina dzīvi. Senos laikos šo līdzekli lietoja lepras ārstēšanai. ‚ūskas gaļa ir pretinde visām indēm. Ja iekož čūska, tad tā ir jānosit, jāuzšķērž un tās gaļa jāliek uz koduma vietas. Šī gaļa uzsūc indi atpakaļ, tāpēc neveidojas tūska un zilums (hemolīze).
Artūrs Tereško, ārsts
Publicēts 2000.gada augustā.