Upju palieņu ekosistēmas zinātniskajā literatūrā dēvē par pulsējošām. Regulārus palus tajās var salīdzināt ar ritmisku pulsu asinsrites sistēmā. Arī Daugavas palieņu ekosistēmas pulsē kā daļa no sauszemes «asinsrites» (upju noteces), tikai pulsa sitieni tajās ir tikpat lēni, cik gadalaiku maiņa, tāpēc jo grūtāk pamanāmi. Sevišķi grūti tos pamanīt hidroelektrostaciju darbības mākslīgi regulētajos un ar dambjiem iegrožotajos Daugavas ielejas posmos. Taču Latvijā vēl ir vietas, kur šo pulsu var sajust labāk nekā citur. Viena no tām ir Dvietes paliene, kur Daugavas pali drīzāk ir Dieva svētība, nevis stihiska nelaime.
Klāt pavasaris – dabas atmodas un palu laiks. Kā ik pavasari arī šogad izskan prognozes par Daugavas palu iespējamo laiku, vietu, līmeni un gaidāmajiem postījumiem. Visbiežāk kā šāda posta piemērs tiek minēts Jēkabpils rajona Dunavas pagasts, kur ik pavasari applūst zemākās vietas Daugavas tuvumā un vairāki desmiti māju uz dažām nedēļām tiek izolētas no pārējās pasaules. Tajā pašā laikā tikai retais zina, ka nedaudz augšpus Dunavas Daugavas krastos ir vieta, kur Daugavas palu ūdeņi drīzāk ir Dieva svētība, nevis posts. Kas tā ir par vietu un kāpēc Daugavas pali tur tiek gaidīti kā regulāri sirdspuksti veselā organismā? Ņemsim rokās Latvijas karti vai – vēl labāk – airus un sekosim Daugavai tās tecējumā lejpus Daugavpils. Tad jau arī redzēsim, kas, kur un kāpēc…
Palu daba
Pēc tam, kad Daugava savā tecējumā ir šķērsojusi Baltijas grēdu, kreisajā krastā atstājot Augšzemes augstieni, bet labajā – Latgales augstieni, pie Daugavpils tā nemanot ieplūst Austrumlatvijas zemienē. Šeit Daugavas tecējums kļūst lēnāks, krasti zemāki, bet ieleja paplašinās līdz pat apvārsnim. Daugavas gultnē lejpus Līksnas atrodas vairāki smilšaini sēkļi un salas, kur pavasaros bieži rodas lieli ledus sastrēgumi. Tie šeit var saglabāties vairākas dienas, nosprostojot palu ūdeņu tālāko ceļu uz jūru. Aiz augstajiem ledus krāvumiem sniega kušanas ūdeņi krājas un krājas, līdz piepilda seklo gultni un plūst pāri malām, applūdinot zemākās vietas abos Daugavas krastos. Nekur citur Latvijā Daugavas palu ūdeņi neaizplūst tik tālu prom no gultnes kā šajā vietā. Iespējams, arī nekur citur Latvijā cilvēka un Daugavas attiecības nav tik senas un daudzveidīgas kā šeit.
Dvietes palienē vilnis noplok
Ja mēs savā ceļojumā pa Daugavu nonāktu pie Dvietes ietekas, nokļūtu pašā Daugavas vidusteces palienes sirdī. Šeit, Daugavas kreisajā krastā, atrodas Latvijas ornitologiem un botāniķiem pazīstamais dabas parks «Dvietes paliene» – potenciālā «Natura 2000» vieta. Šeit atrodas arī arheologiem labi zināmā Dvietes apmetne – viena no senākajām akmens laikmeta apmetnēm Latvijas teritorijā. Ir vērts šeit piestāt, lai pamatīgāk iepazītu vietu, kur Daugavas pali un mūsu senču vēsture ir nedalāmi saistīti jēdzieni.
Dabas parks «Dvietes paliene» ir meklējams Augšzemē (Sēlijā), uz robežas starp Augšzemes augstieni un Austrumlatvijas zemieni, Bebrenes, Dvietes, Pilskalnes un Rubenes pagastos. Tā platība ir 50 km², no kuriem vairāk nekā 12 km² aizņem palieņu pļavas. Faktiski tā ir daļa no Daugavas kreisā krasta palienes, kura iesniedzas Dvietes senlejā – seklā ielejveida pazeminājumā, kas radies leduslaikmeta beigu posmā dažādu ģeoloģisko procesu darbības rezultātā. Mūsdienās tā ir Daugavas palu ūdeņu uzkrāšanās vieta – dabisks «drošības vārsts», kas pavasarī pasargā Jēkabpili, Līvānus, Dunavu un citas apdzīvotās vietas Daugavas krastos no vēl lielākiem postījumiem. Tieši šeit, Dvietes senlejas rajonā, Daugavai ir visplašākā paliene visā tās tecējumā. Nonākot līdz Dvietes ietekai, Daugavas palu vilnis izlīdzinās un noplok, jo palu ūdeņiem ir iespēja brīvi plūst pa plašo, lēzeno senleju uz augšu un pamazām uzkrāties tajā kā milzīgā vannā. Sevišķi lielos palos, kādi šeit tika novēroti 1931., 1951. un 1956.gadā, Daugavas palu ūdeņi ir applūdinājuši Dvietes senleju vairāk nekā divdesmit kilometru garumā! Līdz ar to maksimālais iespējamais Daugavas palu līmenis Dvietes ietekas rajonā parasti ir mazliet zemāks nekā augšpus tās. Arī augstākie palu līmeņi lejpus Dvietes ietekas parasti tiek novēroti dažas dienas vēlāk nekā pie Līksnas vai Daugavpils.
Trakie plāni
Tāpēc vēl jo dīvaināks šķiet 20.gadsimta 80.gados institūtā «Meliorprojekts» izstrādātais Dvietes palienes meliorācijas plāns, saskaņā ar kuru šeit bija paredzēts uzbūvēt vairākus polderus ar sūkņu stacijām palu ūdeņu sekmīgākai novadīšanai un uzbērt aizsargdambjus gar Dvieti, Ilūksti un Daugavu vairāk nekā 70 kilometru garumā. Vai projekta autori skaidri apzinājās, ar ko draud šāda Dvietes palienes «atgriešana» no Daugavas? Kā rāda pasaules prakse, upju ūdeņi spēj sagraut pat visbiezākos un šķietami visdrošākos aizsargvaļņus, un tad posts ir daudzkārt lielāks nekā tad, ja ļauj tiem brīvi plūst pa palienēm, kas veidojušās gadu tūkstošiem ilgas reljefa un klimata mijiedarbības rezultātā. Cik zināms, šis apšaubāmais projekts bija cieši saistīts ar 20.gadsimta 70.gados ieplānoto Daugavpils un Jēkabpils HES celtniecību. Dvietes palienes meliorācija bija izraudzīta par Daugavpils HES kompensācijas projektu. Savukārt Jēkabpils HES celtniecības gadījumā šis projekts kļūtu bezjēdzīgs, jo Dvietes paliene tiktu pilnībā applūdināta, bet Dvietes ietekas rajonā vajadzētu uzstādīt ļoti spēcīgas sūkņu stacijas Dvietes un Ilūkstes ūdeņu pārsūknēšanai uz Daugavu palu laikā! Šī absurdā projekta realizācija tika uzsākta 80.gadu otrajā pusē, kad pie Dvietes ciema iesāka rakt kanālu un veidot aizsargdambi, taču pēc Daugavpils HES būvniecības apturēšanas arī šos bezjēdzīgos darbus pārtrauca.
Un labi, ka tā, jo citādi būtu iznīcināts daudz kas vērtīgs un pat unikāls, ar ko vietējie iedzīvotāji var pamatoti lepoties.
Palieņu ezeri atgādina purvus
Dvietes palienē atrodas divi Latvijā lielākie Daugavas palieņu ezeri: Skuķu (Grīvas) un Dvietes ezers. To platības ir aptuveni 1,1 km² un 0,8 km². Tā kā abi ezeri palu laikā parasti applūst, tiem raksturīgas neparasti lielas ūdens līmeņa svārstības – vidēji trīs četri metri gadā. Daugavas pali ievērojami izmaina arī šo ezeru ūdens sastāvu, jo palu laikā notiek ezeru un Daugavas palu ūdeņu sajaukšanās. Ūdeņiem bagātos pavasaros palu ilgums Dvietes senlejā var sasniegt pat trīs mēnešus.
Pagājušā gadsimta 30.gados, sākot Dvietes senlejas meliorāciju, abus ezerus daļēji nolaida. Līdz ar to tie ātri aizauga un vasarā vairāk atgādina purvus, nevis ezerus. Un, lai gan izmēru un dabas apstākļu ziņā abi ezeri ir gandrīz kā dvīņu brāļi, Dvietes ezerā aug galvenokārt meldri, savukārt Skuķu ezerā – niedres un grīšļi, bet atsevišķās seklās lāmās vēl ir nedaudz brīva ūdens. Zivīm un citiem ūdens dzīvniekiem šīs lāmas ir kā pēdējais patvērums pēc tam, kad visi palu ūdeņi no ezeru ieplakām ir aizplūduši. Atliek vien samierināties ar šīs ekoloģiskās nišas šaurību un pacietīgi gaidīt nākamos dzīvinošos palus…
Aizaug vērtīgas pļavas
Dvietes palienē atrodas arī plašākie Daugavas palieņu pļavu masīvi ar dabisku augsnes auglības atjaunošanos palu laikā. Palieņu pļavas ir izplatītas visā Dvietes palienes teritorijā zemās, regulāri applūstošās vietās. Tās ir veidojušās ilgstošas cilvēka darbības rezultātā, pateicoties regulārai pļaušanai un noganīšanai. 2003.gada vasarā tajās atklāja vairāk nekā divus simtus augstāko augu sugu, no kurām vairākas ir retas un īpaši aizsargājamas, piemēram, mānīgā knīdija, jumstiņu gladiola, Sibīrijas skalbe, Baltijas dzegužpirkstīte u.c. Kopš 20.gadsimta vidus ir ievērojami mainījusies Dvietes palieņu pļavu izmantošana. Mūsdienās lielu daļu palieņu pļavu vairs regulāri nepļauj, tādēļ tās pakāpeniski aizaug, citur pļavas ir apartas un pārvērstas par tīrumiem, taču līdz ar kolektīvo saimniecību likvidāciju arī šīs platības vairs netiek intensīvi izmantotas un ir pārvērtušās par vecainēm, kurās dominē dažādas nezāļu sugas.
Dvietes paliene pieder pie putniem starptautiski nozīmīgajām vietām. Pavasarī šeit pulcējas sējas un baltpieres zosis, meža pīles, paugurknābja un ziemeļu gulbji, dzērves un daudzi citi gājputni, savukārt vasarā te ligzdo vairāki desmiti pāru griežu un melno zīriņu, kā arī lielais dumpis, melnais stārķis, ķikuts un citas retas un aizsargājamas putnu sugas.
Zemūdens ganības
Dvietes paliene ir nārstojošo Daugavas zivju zemūdens ganības pavasara palu laikā un slazds vasaras sausumā. Vasarā te sastopamas līdakas, asari, raudas, karpas, līņi un vēdzeles. Kā stāsta vietējie zvejnieki, pirms dažiem gadiem Dvietē, pie iztekas no Skuķu ezera, noķerts sams, kurš te, visticamāk, bija iemaldījies no Daugavas palu laikā. Zvejošanas un medību tradīcijas Dvietes senlejā vispār ir ļoti senas, un to aizsākumi ir meklējami jau akmens laikmetā, par ko liecina dažādi medību un zvejas rīki (bultas, šķēpi, harpūnas, tīklu gremdes), kas atrasti abu ezeru un Dvietes vecupju krastos. Varbūt tāpēc šī ir vieta ar senu apdzīvotības vēsturi – ar savām akmens laikmeta zvejnieku-mednieku apmetnēm, ar bronzas un dzelzs laikmeta pilskalniem, ar viduslaiku zemnieku viensētām, ‘solām’, muižām un baznīcām.
Senatnē apdzīvota vieta
Kā liecina arheoloģiskie atradumi, pirmie iedzīvotāji Dvietes senlejā ir ienākuši jau leduslaikmeta beigu posmā, vēlajā paleolītā. Tās ir bijušas zvejnieku-mednieku ciltis, kuru apmetnes ir atradušās galvenokārt upju un ezeru krastos. Par to liecina kāda ziemeļbrieža raga harpūna, kas 20.gadsimta 30.gados atrasta pie Dvietes ezera iztekas. Pēdējā laikā šeit ir atklāti arī vairāki jauni arheoloģiskie pieminekļi, kas norāda uz Dvietes senlejas apdzīvotības izmaiņu iespējamajiem cēloņiem. Šajā ziņā nozīmīgs ir atklājums, ka arheoloģisko pieminekļu izvietojums Dvietes senlejā ir cieši saistīts ar vides apstākļiem. Senlejas zemākajā, applūstošajā daļā (palienē) ir izvietotas visas piecas šeit zināmās akmens laikmeta apmetnes, savukārt augstāk – sausajos senlejas krastu pauguros – atrodas lielākā daļa šeit atklāto vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijas pieminekļu.
2002.gada pavasarī pie Skuķu ezera tika atklātas divas agrāk nezināmas akmens laikmeta apmetnes: Grīvas un Slobodas apmetne. To atklāšana bija nozīmīgs pavērsiens Dvietes senlejas arheoloģiskajā izpētē, jo abu apmetņu kultūrslānis ir labi saglabājies. Iemesls tam acīmredzot ir to īpašais novietojums – abas apmetnes atrodas applūstošās vietās, kas agrāk ir izmantotas vienīgi siena pļaušanai un ganīšanai, tāpēc laikam nekad nav uzartas. Par apmetņu ilgstošo apdzīvotību akmens laikmetā liecina ne vien bagātīgie vidējā un vēlā neolīta keramikas, krama rīku un citu senlietu atradumi, bet arī kādas stabu mītnes pēdas augsnes profilā zem Slobodas apmetnes kultūrslāņa.
Daugavas pulss mainās
Šāds akmens laikmeta apmetņu novietojums Dvietes palienē ir interesanta mīkla: ja tās bija apdzīvotas visu gadu, tad jāsecina, ka vidējā un vēlajā neolītā Dvietes senleja neapplūda un Daugavai nebija tādu palu kā mūsdienās! Līdz ar to šķietami nemainīgais Daugavas palu «pulss» laika gaitā varēja stipri izmainīties. Iespējams, ka vislielākā nozīme te bija klimata izmaiņām. Ir zināms, ka vidējā un vēlajā neolītā jeb tā sauktajā subboreālajā periodā (pirms aptuveni 5300–3500 gadiem) klimats Latvijā bija siltāks un sausāks nekā tagad. Līdz ar to Daugavai tolaik varēja arī nebūt tik lielu ūdens līmeņa svārstību, taču, lai to noskaidrotu, ir jāveic plaši ģeoloģiski, paleoģeogrāfiski un arheoloģiski pētījumi gan pašā Dvietes senlejā, gan Daugavas krastos.
Baltkrievu draudi
Dvietes palienes dabas vērtības pašlaik nopietni apdraud Baltkrievijas valdības plāni Daugavas augštecē līdz 2016.gadam uzcelt četras hidroelektrostacijas, kā arī idiotiskais projekts pārvērst Daugavu par kuģojamu ceļu no Baltijas jūras uz Melno jūru. Kā rāda pasaules bēdīgā pieredze, tas var izraisīt neprognozējamas ūdens līmeņa svārstības visā Daugavas tecējumā un negatīvi ietekmēt palieņu pļavu auglību, biotopus, aizsargājamo augu atradnes, palienē ligzdojošos putnus, zivju nārsta vietas utt. Līdz ar to vērienīgi iecerētais ceļš «no varjagiem uz grieķiem» un «ekoloģiski tīras» elektroenerģijas ražošana jaunuzceltajās Baltkrievijas hidroelektrostacijās var daļēji vai pilnīgi iznīcināt Daugavas vidusteces un augšteces palieņu ekosistēmu!
Daugavas lejtecē hidroinženieri savu darbu jau paveikuši. Starp Pļaviņām un Rīgu Daugava kā upe vairs nepastāv. Vai tad, kad pienāks Daugavas vidusteces un augšteces kārta, Eiropas Savienības un mūsu pašu vides aizsardzības speciālisti būs tikpat aktīvi un nelokāmi kā visi tie zaļi domājošie cilvēki, kas savulaik spēja apturēt grandiozo Daugavpils HES projektu?
Vai Daugavas pulss Dvietes palienē vēl ilgi būs tikpat ritmisks kā līdz šim?
Dāvis Gruberts
Publicēts 2005.gada martā.
