Igoru Deņisovu pirmo reizi satiku šopavasar Dabas muzejā – viņš uzvarēja putnu fotokonkursā senioru grupā (eh, saukt par senioriem piecdesmitgadniekus man šķiet zaimošana). Pirms tam šo vārdu bieži redzēju zem putnu fotogrā jām interneta vietnē www.putni.lv, žurnālā «Putni dabā», portālā dabasdati.lv bija raksts par to, ka Igors Deņisovs Vecmīlgrāvja–Vecdaugavas–Mangaļsalas teritorijā pērn novērojis 180 putnu sugas, un 165 no tām viņam izdevies arī nofotografēt, bet aizvadīto 35 gadu laikā – 230 sugas jeb 65% no visām Latvijā konstatētajām putnu sugām. Kad lūdzu mani aizvest uz mīļāko putnu vērošanas vietu, Igors nešaubīdamies dodas uz Mangaļsalas molu, jo ir darbadienas pēcpusdiena un tad tur neesot pārāk daudz cilvēku. Žurnāla pēdējā atvērumā vari aplūkot ondatru un pogaino roni, kas nobildēti mola galā, te satikta arī Amerikas ūdele ar asarīti zobos un rijīgs pelēkais ronis ar milzīgu lasi, ko tam bezcerīgi mēģināja atņemt sudrabkaijas.
Igors Deņisovs ir rīdzinieks, zvejnieka dēls, un Vecmīlgrāvī dzīvo jau 40 gadu. Kopā ar vecākiem viņš bieži devies dabā, ceļojis, makšķerējis un par pirmajiem 100 rubļiem, ko nopelnīja, zooloģiskajā dārzā strādājot par plēsīgo putnu kopēju, nopirka gumijas laivu, lai vieglāk būtu doties putnos uz mazajām Daugavas saliņām. Rīgas zooloģiskajā dārzā Igors nostrādāja 14 gadus, un jau kā direktora vietnieks viņš bieži devās dažādās ekspedīcijās, tādēļ, kad priecājaties par sārtajiem amingiem, ziniet – šo putnu priekštečus no Uzbekistānas atvedis Igors. Viņš ir ceļotājs – pat tualetē iedvesmai stāv mazais pasaules atlants. Padomju laikos smalki iepazīta PSRS teritorija – jo īpaši Uzbekistāna un Kazahstāna, tundra, tālākie ceļojumi bijuši uz Argentīnu un Kambodžu.
Igors Deņisovs ir ne tikai labs putnu pazinējs. Putni viņa mājās ir visapkārt – gleznās un zīmējumos pie dzīvokļa sienām, uz visām krūzītēm un putraimu cibiņām, plašajā putnu grāmatu un pastmarku kolekcijā, turklāt agrāk putni čivinājuši arī būrīšos. Tik putniskā dzīvoklī nekad nebiju bijusi. Grāmatu kolekcijai nupat pievienojies Maskavā izdotais «Krievijas Eiropas daļas putnu noteicējs» – trīs lielas grāmatas, un tajās arī ir Igora Deņisova fotogrā jas.
Fotografēt dabu Igors sāka jau pusaudža gados, protams, ar «Smenu». Tagad viņš ir t.s. nikonists. Protams, katrs dabas fotogrāfs sapņo par aizvien gaišākiem objektīviem, taču mēs jau zinām, ka, lai nobildētu labas dzīvnieku fotogrā jas, tikai 30% no panākumiem dod laba optika, pārējie 70% ir meistarība. Igors ir liels staigātājs, statīvus un monopodus nelieto, viņš putnus meklē, nevis sēž uz vietas un gaida, kad tas pats ienāks kadrā. Ekspedīcijās dodas ar tik vieglu mugursomu, cik vien iespējams, jo katrs lieks kilograms liedz noiet vismaz 10 km. Viņš piedalās arī putnu uzskaitēs un palīdz kolēģiem gredzenot – šopavasar kopā ar Aigaru Kalvānu Žurku salā apgredzenoja pārsimt kaijveidīgo putnu.
Niedru lijas Circus aeruginosus Mangaļsalā. Ejot uz molu, takas labajā pusē ir niedrājs, un tur ligzdo niedru liju pāris. Šis putns te ligzdo jau vairākus gadus – jaunie tēviņi un mātītes ir tumši brūni. Igors Deņisovs plēsīgos putnus pētījis vairāk nekā citus, un kolēģi ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā viņu šajā jomā uzskata par ekspertu – ne velti katru gadu viņš sagatavo publikāciju Maskavas zoodārza plēsīgo putnu un pūču rakstu krājumam.
Visu rakstu kopā ar Igora fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 02/2013