Bija laiki, kad bites bija lielākas un medus saldāks. Mūsu ēras sākumā senie balti apdzīvoja daudz lielāku Daugavas sateces baseina daļu, ieskaitot arī tās pašu augšteci, ko apliecina senie vietvārdi; arī Daugavas augšteces posma pietekas Mežas nosaukums varētu būt baltu izcelsmes vārds. Iespējams, ka tajos tālajos laikos kāds baltu labietis iecirta savu zobenu upes krasta zemē un teica: te sākas tā varenā un krāčainā upe, pa kuru daļa mūsu cilts jau ir uzsākusi ceļu rietošās saules virzienā tuvāk lielajai jūrai! Bet par šiem laikiem mežonīgajos austrumos tālu aiz Romas kultūras robežām ir maz rakstisku un vēl mazāk neapstrīdamu liecību, tāpēc nekad nerimsies vēsturnieku strīdi par to, kurā brīdī slāvi pamazām sāka izspiest somugru tautas un baltus no Valdaja augstienes. Nav skaidrs, vai seno slāvu Dveina un Dvina ir tīri slāviski vārdi vai vikingu Daugavai dotā nosaukuma Tūna vēlāks slāviskojums…
Rolands Arturs Bebris, VARAM vecākais eksperts
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 02/2013