Edgars Smislovs pārsteidz jau vairākus gadus: četrpadsmitgadīgais zēns «Facebook» publicē tādas bildes, ka vecajiem bukiem elpa aizraujas. Vērtējot Latvijas Dabas muzeja fotokonkursam «Mans putns» iesniegtās fotogrā jas, vienmēr instinktīvi apstājos pie dažām bildēm bērnu grupā, neticot savām acīm, ka to autors ir tik jauns. Jā, Smislovu ģimene putnu vērotāju aprindās ir pazīstama!
Uz interviju atnāk klusākais zēns pasaulē, un skaidri jaušams, ka manu interesi viņš piecieš kā zobu sāpes, tomēr kļūt par «Vides Vēstu» vāku autoru gribas. Puisis stāsta, ka pirmās bildes tapušas pirms gadiem pieciem, kopā ar tēvu Vladimiru staigājot gar Rīgas kanālu. Tēvs ar binokli pētījis putnus, viņš bildējis visādus sīkumiņus. Pamanījis, ka pīlādzī ar ogām mielojas zīdastes, tētis iedevis viņam fotoaparātu ar 300 mm objektīvu, lai puika nofotografē neredzētos putnus. Bilde izdevusies ļoti laba. Turpmāk tēvs ļāvis dēlam bildēt ar garo objektīvu, un Edgars aizrautīgi pievērsies putnu fotografēšanai. Fototehnika ir gana smaga, tādēļ vaicāju, vai rokas netrīc. «Nē, tikai tad, ja ieraugu kādu retumu,» klusi nočukst Edgars.
Edgara tēvs Vladimirs ir apbrīnojams cilvēks – nezinu citu, kurš tik daudz laika pavadītu kopā ar dēlu, mācot visu, ko pats zina. Tieši viņš Edgaram iemācīja
atpazīt putnu sugas – pēc izskata, pēc balss, pat pēc dažām zemē atrastām spalviņām – un ierādīja katras sugas iecienītākos biotopus. Pašam Edgaram pirmais lielais prieks un labs stimuls reto putnu meklēšanā saistās ar 2012. gada 17. novembri, kad ekskursijā Lapmežciema jūrmalā novērots rets bridējputns – platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius), kas bija tikai divpadsmitais šīs sugas novērojums Latvijā.
Tincinu zēnu, kā viņam izdodas uzņemt tik lieliskas bildes, bet Edgars neziņā rausta plecus. Un kā gan lai viņš to zinātu, ja talants labi fotografēt ir iedzimts? Edgars prāto, ka tas ir arī dabas fotogrāfa un ģimenes drauga Alekseja Kuročkina nopelns – kopīgās ekskursijās viņš iemācījis putnu fotografēšanas trikus, vēlāk pamācījis, kā pareizi apstrādāt bildes, izrādījis piemērotākos fotoaparāta iestatījumus, kā arī rosinājis izmēģināt dažādus rakursus. Lai iegūtu kārotos kadrus, Edgars nekavējas mesties rāpus vai guļus pat mitrainē, tāpēc braucienos vienmēr ņem līdzi papildu drēbes.
Par trešo nozīmīgāko skolotāju Edgars sauc Ruslanu Matrozi, kurš par puisi stāsta: «Edgars ir visai kautrīgs zēns sarunās ar svešiem cilvēkiem, bet ar savējiem ir daudz atklātāks. Kopš septiņu gadu vecuma Edgars sāka braukt dabā kopā ar tēvu, aktīvu putnu vērotāju un gredzenotāju, pakāpeniski iemācījās atšķirt putnus, vēlāk arī sāka tos fotografēt. Daudzi pašmāju putnu vērotāji savus bērnus jau agri ievirza dabas vērošanā un izzināšanā, bet tie, kuriem šādas «profesionālās» palīdzības nav, par putniem nopietni interesēties parasti sāk 14–15 gadu vecumā. Daudzi bērni un jaunieši sāk vērot tieši putnus, bet ar laiku paplašina savas intereses. Edgars labi atceras putnu un citu dzīvnieku nosaukumus gan krievu, gan latviešu, latīņu un angļu valodā, pēdējos gados viņš fotografē arī zīdītājus, spāres, tauriņus, sēnes… Pašlaik Edgaru interesē fotografēšana, gredzenošana un dalība dažādās uzskaitēs – viņš piedalījies Eiropas ligzdojošo putnu atlanta uzskaitēs, MARMONI jūras putnu uzskaitēs, ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs un «Natura 2000» monitoringā. Pierakstus gan viņš pagaidām neveic – to dara tēvs. Divus gadus Edgars piedalījies Dabas muzeja rīkotajā fotokonkursā «Mans putns», kur ieguva pirmās vietās bērnu grupā. Pērn puisis pāris nedēļu pastrādāja Papes stacionārā, kur gredzenoja putnus, un šogad pirmo reizi piedalījās Torņu cīņu sacensībās. Vairākus gadus viņš brauc uz LOB un Latvijas Pūču izpētes biedrības rīkotajām bērnu nometnēm. Putnus gredzeno kopš 2015. gada, bet pērn, 15. oktobrī viesojoties pie leģendārā putnu pētnieka Jura Lipsberga, arī Edgars bija klāt, kad Salacgrīvas Lauteros tika noķerta Latvijas faunai jauna putnu suga – Sibīrijas peļkājīte (Prunella montinella). Kā aktīvs dabā braucējs viņš ir novērojis daudzas retas putnu sugas, piemēram, 2013. gada aprīlī kopā ar citiem vērotājiem viņš jūrā pie Papes ieraudzīja un nofotografēja Latvijai jaunu sugu – baltvaigu garkakli (Anas bahamensis). Pateicoties interesantajiem putnu novērojumiem, viņš ir divu faunistisku rakstu līdzautors, dažas viņa bildes publicētas žurnālos un avīzēs, kā arī putnu kalendārā. Viena no vietnēm, kuru Edgars regulāri apmeklē, ir «Dabasdati.lv», kur viņš liek savus novērojumus. Pērn viņš izveidoja savu pro lu «Facebook», kur ievieto pārgājienos uzņemtās interesantākās bildes. Edgars fotografē putnus galvenokārt tādēļ, lai dokumentētu novērojumu un noteiktu sugu/pasugu, vecumu un dzimumu, bet reizēm, kad dzīvnieks ir tuvu, uzņem arī bildes ar māksliniecisku ievirzi. Ar viņa bilžu palīdzību ir nolasīts desmitiem dažādu putnu sugu gredzenu, tā iegūstot svarīgu zinātnisku informāciju par putnu migrāciju. Vēl jāatzīmē, ka Edgaram ir izcila redze – braucot ekskursijās kopā ar viņu, ir lielākas izredzes, ka viņš ko vērtīgu ieraudzīs pat no braucošas mašīnas. Pateicoties viņa asajai redzei un apbrīnojamajai prasmei pareizajā vietā (biotopā) sameklēt retus un interesantus putnus, mūsu kopīgajās ekskursijās ir daudz vērtīgu novērojumu!» pabeidz Ruslans Matrozis.
Anitra Tooma
Pilnu rakstu kopā ar Edgara fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 02/2017