2010.gada pavasarī Latvijā sevi pieteica jauna iniciatīva – «Brīvs no ĢMO». Šīs vides organizācijas «Zemes draugi» aizsāktās kustības mērķis ir atvieglot patērētāju iespējas pateikt skaidru «nē» ģenētiski modificētiem (ĢM) produktiem, nodrošināt papildu atpazīstamību tiem uzņēmējiem, kuru produkti nesatur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), kā arī kļūt par virzītājspēku stingrākiem un saprātīgākiem noteikumiem, kas regulē ĢMO izmantošanu.
Šai iniciatīvai var pievienoties ikviens uzņēmums un organizācija, sabiedriskās ēdināšanas iestāde, veikals un pat institūcijas (skolas, NVO), kas apņemas neizmantot marķētus ĢMO saturošus produktus savā darbībā – vai nu tā būtu kāda ražošana, vai izvietošana veikalu plauktos, vai arī ēdiena gatavošana.
Kustības «Brīvs no ĢMO» atklāšanas pasākums pulcēja gandrīz trīsdesmit dalībniekus, kuri gatavi apliecināt, ka nelieto un citiem nepārdod produktus, kas satur ĢMO. Vieni no pirmajiem, kas atsaucās iniciatīvai, bija gan bērnudārzi un skolas, restorāni, kafejnīcas un veikali, gan arī ražotāji. Savukārt kā partneris jeb iniciatīvas dzinējspēks «Zemes draugiem» ir pievienojusies Vides ministrija, kā arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Latvija – ceļā uz ĢMO brīvu zemi
Pirms nepilna gada ar izmaiņām Latvijas likumdošanā pašvaldību ziņā tika atstāta nopietna izvēle – atļaut vai neatļaut savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Noteikts, ka arī veikaliem, lai veicinātu patērētāju aizsardzību, ir pienākums tos produktus, kas marķēti kā ĢMO saturoši, novietot savrup un pievienot papildu informāciju. Pagaidām gan reti kurš pārtikas veikals šo prasību ievēro.
Pašvaldības savu izvēli šā gada laikā ir izdarījušas, turklāt lielākā daļa – pateicoties tieši iedzīvotāju aktivitātei, informētībai un iniciatīvai, proti, jau vairāk nekā 70 pašvaldības ir uzsākušas procedūru aizlieguma noteikšanai un vairāk nekā 30 no tām aizliegums ir stājies spēkā vismaz uz pieciem gadiem. Ik nedēļu sabiedriskās apspriešanas tiek sāktas arvien jaunās pašvaldībās.
Arī Latvijas sabiedrība ir paudusi savu noraidījumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai un izmantošanai pārtikā, ņemot vērā gan ĢM audzēšanas graujošo ietekmi uz vidi, gan nepilnīgi pārbaudītās ietekmes uz cilvēka veselību ilgtermiņā. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, kategoriski noskaņoti pret ĢM kultūraugu audzēšanu ir pat vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt tikai 15 no katriem 100 iedzīvotājiem ir gatavi pirkt ĢM saturošus produktus, pat ja tie būtu lētāki nekā citi. Līdz ar to iniciatīva «Brīvs no ĢMO» ir loģisks turpinājums sabiedrības paveiktajam iepriekšējos gados.
Latvijas attieksme pret ĢMO – eiropeiska
Pieminēšanas vērts ir fakts, ka Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kas izceltos ar skepsi attiecībā pret biotehnoloģiju kompāniju solījumiem un centieniem. Un nebūt ne pirmā, kur ar šādas iniciatīvas palīdzību kopīgā sadarbībā apvienojas ražotāji un patērētāji. Daudzās Eiropas valstīs dažāda līmeņa nacionālie «Brīvs no ĢMO» marķējumi un atpazīstamības zīmes jau eksistē.
Arī sabiedrības attieksme pret ĢMO ir noraidoša visā Eiropā, un iedzīvotāju skepse tikai pieaug. Tieši patērētāju spiediena dēļ arī daudzi ražotāji kļūst par ĢMO pretiniekiem, atsakoties izmantot ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Starp tiem ir daudzi lieli un pazīstami uzņēmumi, piemēram, «Campina», «Lidl», «COOP», «Carrefour Group», «Auchan», «Cora», «Amadori», «Sainsbury’s» un citi. Kopš 2005. gada jau vairāk nekā 60 vadoši pārtikas ražošanas nozares uzņēmumi ir pasludinājuši, ka savos produktos neizmantos ĢMO. Arī daudzi lielveikali nemaz vairs neiepērk un pircējiem nepiedāvā ĢM produktus.
Jānis Ulme
Publicēts 2010.jūnijā.
Saistības 2010/2011
| Tirdzniecības vietas | Ēdināšanas uzņēmumi | Pārtikas ražotāji | Zemnieku saimniecības | Citi uzņēmumi, organizācijas, institūcijas |
| Netirgot ĢM pārtikas produktus un izejvielas | ||||
| x | x | x | ||
| Nevienā ēdienu gatavošanas posmā neizmantot ĢM pārtikas produktus un izejvielas | ||||
| x | ||||
| Nevienā ražošanas posmā neizmantot ĢM produktus un izejvielas | ||||
| x | ||||
| Dzīvnieku barošanā neizmantot ĢM lopbarību un neaudzēt ĢM kultūraugus | ||||
| x | ||||
| Pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos iekļaut prasību attiecībā uz ĢMO saturu | ||||
| x | ||||
| Informēt piegādātājus un rosināt atteikties no ĢM saturošu produktu un izejvielu izmantošanas | ||||
| x | x | x | x | x |
| Izglītot personālu par ĢM pārtiku un tās iespējamiem draudiem, kā arī to, kā no tās izvairīties | ||||
| x | x | x | x | x |
| Informēt patērētājus un klientus par ĢM produktu lietošanas aspektiem | ||||
| x | x | x | x | x |